Eiropas Savienības mēroga VDAR (General Data Protection Regulation) regula stājās spēkā 2018. gada 25. maijā, un pirmajos mēnešos uzņēmējiem radīja pamatīgu stresu. Tā stingri nosaka personas datu apstrādes mērķus, procesus un tehnoloģiju izmantošanu, un ir saistoša visām organizācijām, kas apstrādā ES pilsoņu datus. Par regulas prasību neievērošanu tika paredzēts skarbs sods – līdz pat 4 % apmērā no sodītā uzņēmuma gada apgrozījuma, un dažas kompānijas izjuta VDAR bardzību pilnā apmērā.
Piemēram, ASV tehnoloģiju gigantam Meta 2023. gadā Īrijā tika piespriests 1,2 miljardu eiro sods par eiropiešu datu pārsūtīšanu uz ASV bez atbilstoša datu aizsardzības mehānisma. Divus gadus agrāk Amazon Luksemburgā tika pie 746 miljonu eiro soda, bet LinkedIn pirms gada no Īrijas tiesībsargiem saņēma prasību samaksāt 310 miljonus eiro. Pie sodiem ticis arī TikTok, Uber, WhatsApp, Google un simtiem citu uzņēmumu. Tiek lēsts, ka septiņu gadu laikā no regulas pārkāpējiem iekasēti kopumā tuvu pie 7 miljardiem eiro.
Arī Latvijā reģistrēti vairāki VDAR pārkāpumi, un lielākais piemērotais sods vienam komersantam bijis 1,2 miljonu eiro apmērā, tomēr acīmredzot šie gadījumi nav izskanējuši pietiekami skaļi, lai liktu satraukties uzņēmējiem.
Aptaujas rezultāti rāda, ka tikai 8,4 % uzņēmumu vismaz divas reizes gadā pārliecinās, ka pilnībā izpilda VDAR prasības. Vēl 21,6 % uzņēmumu šāda pārbaude notiek vienu reizi gadā, bet pārējie regulas prasību īstenošanu atstājuši novārtā. 24,8 % uzņēmumu tās tika ieviestas prasītajā laikā, taču kopš tā laika neviens īsti nav pievērsis uzmanību personas datu aizsardzības jautājumiem. Savukārt 45,2 % uzņēmumu respondenti pat nespēja atcerēties, kas tā ir par regulu, un kādas ir tās prasības.
«Aptaujā iegūtie rezultāti ir vairāk nekā satraucoši, jo tie būtībā parāda, ka liela daļa uzņēmumu vairs nepievērš pienācīgu uzmanību personas datu aizsardzībai. Paaugstinātu kiberdrošības risku laikmetā tas var sāpīgi atspēlēties pašam komersantam. Ja personas dati nonāks nepareizās rokās un tiks nopludināti, no barga soda neizbēgt, kā arī tas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma reputāciju. Pārskatīt un savest kārtībā VDAR procedūras noteikti būs izdevīgāk nekā cīnīties ar ļaunākā scenārija sekām,» uzņēmumus uz atbildīgu rīcību aicina Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.
VDAR tika ieviesta, lai vienādotu fizisko personu datu aizsardzību regulējošās normas visās ES dalībvalstīs, kā arī palielinātu indivīda kontroli pār saviem datiem. Tā sniedza privātpersonām tiesības pieprasīt komersantiem, lai tie uzrāda visu informāciju, ko uzkrājuši par attiecīgo klientu, kā arī pēc pieprasījuma to izdzēstu. Regula arī paredz, ka bez personas nepārprotamas piekrišanas komersants nedrīkst zvanīt un sūtīt komercpiedāvājumus.
Pētījums tika veikts augustā, aptaujājot 440 Latvijas mazos, vidējos un lielos uzņēmumus.
SIA Jumis Pro nodarbojas ar grāmatvedības sistēmas Jumis attīstību un uzturēšanu. Jumis sastāv no trīs mūsdienīgiem moduļiem. Jumis Finance ir risinājums uzņēmuma vajadzībām. Jumis People ir ērts rīks darbinieku uzskaitei, algu un to nodokļu aprēķinam. Jumis My Assistant ir pašapkalpošanās portāls strādājošajiem, kurā ātri aplūkot digitālo algas kartīti, iesniegt izdevumu attaisnojuma dokumentus, pieteikt atvaļinājumus, kā arī sekot līdzi nostrādāto stundu skaitam darba laika uzskaites tabulā.