Uz aizsardzības nozari raugās ne tikai politiķi, arvien lielāku interesi demonstrē arī finanšu institūcijas un investori. Eiropas Komisijas plāns ReArm Europe paredz līdz 2030. gadam apgūt vairāk nekā 800 miljardus eiro, lai stiprinātu Eiropas Savienības (ES) aizsardzības spējas. Tas nozīmē lielāku pasūtījumu apjomu, ražošanas kāpumu, inovācijas un spēcīgāku uzņēmējdarbības impulsu.
Tādu uzņēmumu kā Rheinmetall, Leonardo S.p.A. un Thales SA akciju vērtības ilgtermiņa dinamika apliecina tirgus pārliecību par aizsardzības sektora izaugsmes potenciālu. Eiropas līmenī ieplūstošie finanšu resursi veido strukturālas pārmaiņas ekonomikā, jaunas tirgus tendences un piešķir papildu jaudu uzņēmējdarbības ekosistēmām.
Izdevumi aizsardzībai aug visā pasaulē – 2026. gadā tie, iespējams, tuvosies trim triljoniem dolāru (~2,8 triljoniem eiro). ES aizsardzības budžets pērn bija 381 miljards eiro, no kuriem 130 miljardi tika novirzīti jaunu spēju izpētei, attīstībai un jaunu risinājumu iegādei.
Latvija seko šai tendencei: 2026. gadā plānots sasniegt 4,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 2,16 miljardus eiro, pietuvojoties mērķim – 5% no IKP 2027.–2028. gadā.
Pārmaiņas saskan ar sabiedrības noskaņojumu. 65% Latvijas iedzīvotāju drošību uzskata par labklājības pamatu, bet 81% eiropiešu atbalsta kopēju ES drošības politiku, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2004. gada.
Sabiedrības atbalsts un skaidra politiskā griba rada labvēlīgu vidi investoriem. To apliecina, piemēram, Lietuvas pieredze. Lietuvā aizsardzības obligāciju programma, darbojoties mazliet ilgāk par gadu, 15 emisijās (no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada beigām) ir piesaistījusi vairāk nekā 215 miljonus eiro – ievērojams rezultāts, ņemot vērā, ka šādas programmas Eiropā vēl tikai veidojas.
Svarīgs signāls tirgum bija arī Francijas banku grupas BPCE pērn vasarā īstenotā pirmā Eiropā aizsardzībai paredzētā obligāciju emisija. Pieprasījums sasniedza 2,8 miljardus eiro, gandrīz četras reizes pārsniedzot piedāvājumu. Tas apliecina, ka aizsardzības stiprināšana kļūst par kopīgu sabiedrisku projektu un finanšu instrumenti iegūst jaunu jaudu.
Eiropas Banku federācija ir nostiprinājusi banku lomu drošības atbalstā, savukārt tirgū parādās jauni biržā tirgotie fondi jeb ETF, kas orientēti uz aizsardzības, aeronautikas un kosmosa nozarēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī ASV, kur aizsardzības nozare jau vēsturiski bijusi viens no ekonomikas balstiem.
Latvijā 2025. gadā izveidots, piemēram, SEB European Defence&Security Fund, kas investē aizsardzības, kiberdrošības, enerģētikas un infrastruktūras uzņēmumos.
Investīcijas aizsardzības nozarē var palīdzēt stiprināt kopējo drošību un ilgtermiņa stabilitāti.