Ņemot vērā, ka airBaltic akcionārs, Satiksmes ministrija, ir uzdevusi lidsabiedrībai izvērtēt papildu privātā kapitāla piesaistes iespējas, airBaltic padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka līdz šim atbilstošs brīdis akciju kotēšanai biržā nav izveidojies, tāpēc, viņa ieskatā, labāk gaidīšanu uz biržu papildināt ar aktīvu rīcību, paralēli veicot investora piesaisti. Tas noteikti neizslēdz arī akciju biržas variantu. «Tas ir prātīgi – papildus akciju kotēšanai biržā izskatīt iespēju piesaistīt privāto investoru,» teic A. Martinovs.
«Pie pašreizējās situācijas aviācijas nozarē un ņemot vērā airBaltic darbības finanšu rādītājus, veiksmīga akciju kotēšana biržā tuvākajā laikā varētu būt izaicinoša. Līdz ar to citu finansējuma piesaistes risinājumu prioritizēšana šobrīd var tikt uzskatīta par loģisku un pragmatisku soli,» uzskata Signet bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. Vienlaikus viņš vērtē, ka ilgtermiņā airBaltic saglabā potenciālu būt par labu akciju biržas kandidātu, ņemot vērā uzņēmuma atpazīstamību, biznesa mērogu un stratēģisko nozīmi Baltijas reģionā.
Vajadzīgi ieguldījumi
Jau vēstīts, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas Televīzijā atzina, ka patlaban investoru meklēšana airBaltic ir pareizāks ceļš, nekā iziešana biržā. Lai uzņēmums varētu turpināt darbu, finanšu ministrs sacīja, ka airBaltic jāspēj piesaistīt jaunu finansējumu pirmā pusgada laikā, un jācer, ka tas notiks.
A. Martinovs uzsver, ka ministra teiktajā nesadzirdēja apgalvojumu, ka, lai uzņēmums varētu turpināt darbību, ir jāpiesaista papildu finansējums līdz gada vidum. «Turpretī es sadzirdēju, ka ministrs cer, ka investoru piesaistes process neievilksies. Es arī piekrītu tēzei, ka uzņēmuma interesēs ir, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk – lai uzņēmums varētu veiksmīgi īstenot savu darbības stratēģiju, un tas ir loģiski,» teic airBaltic padomes priekšsēdētājs.
Skaidrojot to, vai runa ir par valsts budžeta naudu pirmajam pusgadam vai kombināciju ar investoru un valsts budžeta naudu, viņš teic, ka principā šīs kombinācijas varētu būt visdažādākās un būs atkarīgas no ļoti daudziem apstākļiem. Gan valdībai, gan potenciālajiem investoriem būs jāsēžas pie sarunu galda un jāvienojas par visām pusēm izdevīgu un pieņemamu risinājumu.
Janvāra vidū Latvijas Radio Ministru prezidente Evika Siliņa atzina, ka papildu valsts līdzekļu ieguldījums nacionālajā aviokompānijā nav izslēgts. Signāli, ka nepieciešami papildu līdzekļi, no airBaltic puses esot bijuši, tomēr aviokompānija nav vērsusies pie valdības ar tādu lūgumu.
Jāatzīmē, ka februāra vidū Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija slēgtā sēdē uzklausīja airBaltic jaunā izpilddirektora Erno Hildēna redzējumu par aviokompānijas attīstību. Uz sēdi bija aicināti pārstāvji no Satiksmes ministrijas, airBaltic, Finanšu ministrijas, kā arī Valsts kases. Komisija pēc apmēram trīs mēnešiem atkārtoti diskutēs par airBaltic.
Jāatgādina, ka saskaņā ar valdības lēmumu Latvijas valsts īpašumā paliks vismaz 25% plus viena airBaltic akcija. Līdz ar to 2024. gada vasarā valdība nolēma būtiski samazināt lidsabiedrības pamatkapitālu no 596 miljoniem eiro līdz 25 miljoniem eiro, lai uzņēmums potenciāli varētu doties uz biržu. Zaudējumi tika norakstīti, un tas nozīmē, ka valsts un tauta gandrīz neatgriezeniski norakstīja šo summu un nekad vairs to neatgūs. Savukārt šobrīd atklāts ir jautājums, vai un cik daudz nodokļu maksātāju naudas vēl būtu jāiegulda airBaltic.
Brīnumu nebūs
Šobrīd, nomainoties airBaltic vadītājam, esošais lidsabiedrības biznesa plāns tiek verificēts un, iespējams, tiks pārskatīts. Taču pašreiz esošais biznesa plāns ir spēkā, un tajā paredzētajai flotes palielināšanai ir nepieciešamas investīcijas, kam tiks piesaistīts investors vai investori (kotējot akcijas biržā). «Lidsabiedrības nākotne būs atkarīga gan no pārskatītā biznesa plāna, gan no veiksmīgas investīciju piesaistes,» secina A. Martinovs.
Jauno airBaltic vadītāju Erno Hildēnu lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs vērtē kā pragmatisku profesionāli ar lielu pieredzi aviācijā. «Viņš ļoti labi ir identificējis iepriekš pieļautās kļūdas, kā arī saprot, kas ir jāizdara, lai tās izlabotu. Šobrīd notiek intensīvs darbs, lai pārskatītu biznesa plānu un arī apzinātu nepieciešamo investīciju apjomu. Viņš noteikti nevarēs paveikt brīnumu, bet ar savu darbu, pieredzi un līdera īpašībām neapšaubāmi var gūt panākumus un nodrošināt uzņēmuma ilgtspējību un attīstību,» teic A. Martinovs.
Tālāk no mērķa
Valdības mērķis ir sasniegt 9% tirgus kapitalizāciju no IKP 2027. gadā. Ir skaidrs, ka tas netiks sasniegts. No valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām akciju kotēšanai biržā gatavojas airBaltic, Latvijas autoceļu uzturētājs un Rīgas namu pārvaldnieks. airBaltic joprojām gaida atbilstošu laiku, kad varētu veikt akciju kotēšanu biržā. Latvijas autoceļu uzturētāja gadījumā īpašs entuziasms nav jūtams, un uzņēmumam vēl ir gana tāls ceļš ejams līdz biržai. Savukārt Rīgas namu pārvaldnieks vismaz daļu savu akciju varētu kotēt biržā 12-18 mēnešu laikā.