Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Nozarē piesardzīgs optimisms

Autoceļu projektēšanas un būvniecības kvalitāte Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami augusi.

Tā pagājušajā nedēļā va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) rīkotajā diskusijā Kvalitāte ceļu būvniecībā atzina LVC valdes loceklis Edgars Strods, vienlaicīgi norādot, ka vienmēr vēl ir kur augt, un arī būvniecības kvalitātē vēl ir ko uzlabot. "Būvdarbu kvalitāte ir daudz augstāka nekā pirms sešiem septiņiem gadiem, taču prasības un tehnoloģijas mainās un pilnveidojas nepārtraukti, tāpēc arī kvalitātei vēl ir kur augt. Liela loma kvalitātes uzlabošanā ir pasūtītājam, jo kvalitāte ir atbilstība izvirzītajām prasībām," uzsvēra E. Strods.

 

Uzlabojumi visos būvniecības posmos

Pēc LVC Līgumu daļas vadītājas Sanitas Valneres paustā, viens no būvniecības darbu kvalitātes paaugstināšanās iemesliem ir tas, ka ir uzlabojusies būvprojektu kvalitāte. Pirms 5–7 gadiem kvalitāte bija daudz sliktāka. Šobrīd kvalitāte ir augusi, projekti kļuvuši saprotamāki un atbilstoši konkrētai būvei. Tāpat pēdējos gadus LVC nodrošina kvalitātes uzraudzības sistēmu, kad kvalitāte tiek nevis vienkārši pārbaudīta jau gala produktam, bet tai seko līdzi gan visa būvniecības procesa laikā, gan jau projektēšanas stadijā. LVC Autoceļu kompetences centrā ir veikti lieli ieguldījumi, tā ir vislabāk aprīkotā ceļu laboratorija valstī. LVC objektos laboratorijas speciālisti veic gan plānotās, gan neplānotās pārbaudes, tāpat tiek veiktas materiālu atbilstības pārbaudes asfaltbetona rūpnīcās un karjeros. Vienlaikus nepārtraukti tiek pilnveidotas ceļu specifikācijas, stāstīja LVC pārstāve.

"Lai nodrošinātu būvdarbu kvalitāti, nepietiek ar finansiāli nodrošinātu pasūtītāju un čaklu būvnieku. Vajag arī detalizētus, reāli izpildāmus tehniskos risinājumus. Nenoliedzami, būvnieka augsta līmeņa kompetence ir pats galvenais labam gala rezultātam. Tomēr tikpat svarīga ir arī kvalitātes kontrole un vadība. Un šeit liela loma ir būvuzraugam, kuram kā ar vanaga aci jāseko visam līdzi un jācenšas pastiprināt kvalitātes kontroli – gan būvmateriāliem, gan tehnoloģiskajiem  procesiem," pauda S. Valnere.

SIA Projekts 3 projektētājs Ilmārs Gorda savukārt uzsvēra, ka projektētājiem ir jāspēj sniegt tehniski un ekonomiski izsvērtus risinājumus. "Ceļu būve ir viena no dārgākajām – tā maksā miljonus, turklāt finansējums nāk no valsts budžeta. Līdz ar to projektētājam jābūt tik kompetentam, lai piedāvātie risinājumi būtu kvalitatīvi un vienlaikus ekonomiski pamatoti. Tāpēc pirms projekta izstrādes būtiska ir attiecīgā objekta inženiertehniskā izpēte – kas atrodas zem ceļa, kāda ir grunts, kas ir jāmaina, bet ko iespējams saglabāt. Tas īpaši svarīgi kļuvis pēdējos gados, kad naudas ceļu būvniecībai nepietiek, tādēļ liela nozīme ir spējai veiksmīgi sadarboties visām procesā iesaistītajām pusēm, lai maksimāli izvairītos no kļūdām jau projekta izstrādes gaitā," norādīja K. Gorda.

SIA Saldus ceļinieks vadītājs Gints Karols atzina, ka būvprojektu kvalitāte ir uzlabojusies. "Tomēr mēs kā būvnieki gribētu vēl precīzākus projektus, jo situācijās, kad jau būvniecības procesā saskaramies ar kādu neparedzētu situāciju, papildu darbu apjomi no pasūtītāja puses praktiski netiek pieļauti, un tādā gadījumā, ja projektēšanas stadijā kaut kas nav pamanīts, var veidoties nopietnas problēmas," viņš pauda.

Vienlaikus G. Karols akcentēja, ka būvniecības kvalitāte lielā mērā ir atkarīga arī no visu nozares uzņēmēju ilgtermiņa stabilitātes sajūtas. "Tieši šie cilvēki radīs kvalitāti – būvnieki, projektētāji, pasūtītāji. Mums kā būvniekam jātiek galā ar visiem mainīgajiem faktoriem – materiālu kvalitātes atbilstību, darbu izmaksu iespējamajiem kāpumiem, striktiem darbu izpildes termiņiem, kā arī laikapstākļiem, kas būtiski ietekmē darbu procesus. Protams, to visu var izdarīt, taču pie nosacījuma, ka ir spēcīgi būvniecības uzņēmumi, un te nonākam pie faktora – vai nozarē ir nodrošināta prognozējamība un līdz ar to arī stabilitāte," pauda G. Karols, ar to liekot saprast, ka

šobrīd ceļu būvniecības uzņēmumu lielākais izaicinājums ir neskaidrība par sagaidāmajiem darbu pasūtījumiem un to vienmērīgu stabilitāti tuvākajos gados,

kas līdz ar to uzņēmējiem liedz kvalitatīvi plānot gan veicamos darbus, gan jo īpaši investīciju apjomu tehnikas modernizācijai.

 

Nākotnē raugās ar piesardzīgu cerību

Runājot par sagaidāmajiem scenārijiem ceļu nozarē pēc 2020. gada, kad beigsies pašreizējais Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma periods autoceļu būvniecības jomā un vēl joprojām nav pilnīgas skaidrības, vai pēc 2020. gada nozarei atkal tiks paredzēti līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem, G. Karols atzina: "Mēs ļoti bažīgi skatāmies un situāciju pēc 2020. gada  – autoceļu būvniecība  nav tā nozare, kuru var uz kādu laiku apturēt un tad restartēt. Ir ļoti svarīgi jau šodien zināt par nākotni. Mums kā būvniekiem ik gadu jāinvestē liela nauda, jāstrādā ar personālu, jāspēj nodrošināt ilgtermiņa attīstību. Mums ir banku saistības, kas no mums savukārt prasa arī garantijas par spēju atmaksāt aizdevumus. Pašreizējā situācijā mēs nevaram dot garantijas, ka pat tuvāko piecu gadu laikā mums būs būvniecības darbu pasūtījumi." Šī situācija savukārt nozīmējot, ka ir grūti būt pilnīgi pārliecinātiem, ka bankas būs gatavas kreditēt tālāko uzņēmumu modernizāciju.

G. Karolam piekrita arī E. Strods, norādot, ka ceļu būvniecības uzņēmumi patlaban ir ļoti piesardzīgi ar investīciju plānu īstenošanu. "Šobrīd tiešām vēl nav pilnīgas skaidrības par nākamo, proti, 2021.–2028. gada periodu, – vai un kādā apjomā būs pieejams Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums autoceļu būvniecībai. Tajā pašā laikā ļoti ceru, ka gadījumā, ja nākamajā periodā ES līdzfinansējums šiem mērķiem vairs nebūs pieejams, Latvijas budžetā tomēr tiks rasts papildu finansējums, kas nosegs šo starpību, lai nerastos bedre saimniecībā," pauda LVC pārstāvis.

Viņš arī atzina, ka, ja būvnieki nespēs savlaicīgi investēt attīstībā un modernizēt iekārtas un tehniku, jārēķinās, ka arī darbu kvalitāti objektīvi nebūs iespējams nodrošināt tik augstā līmenī, kā gribētos. "Taču cerība, ka finansējums būs pietiekams arī nākamajos plānošanas periodos, joprojām ir, un tas nozīmē, ka ceļu būvniekiem diez vai būtu nepieciešamība šobrīd apsvērt darbības jomas maiņu," drošināja E. Strods.

LVC pārstāvis uzsvēra, ka valsts autoceļi ir valsts īpašums, un valstij kā rūpīgam un gādīgam saimniekam jārūpējas par savu īpašumu, līdz ar to jebkurā gadījumā ir jāmeklē risinājumi un iespējas, lai nozarei nodrošinātu nepieciešamo finansējumu. "Ceļu nevar uzbūvēt un aizmirst, tam nepieciešama pastāvīga ikdienas uzturēšana, regulāra atjaunošana, piemēram, virskārtas maiņa.

Diemžēl Latvijā joprojām ir tādi ceļu posmi, kas 30 un vairāk gadu vispār nav remontēti.

Rietumos neviens nespēj saprast pat tādu situāciju, ka autoceļa segums var būt vecāks par 15 gadiem," sacīja E. Strods.

Vienlaikus viņš pauda, ka LVC šobrīd nevar izstrādāt tādus būvprojektus, kādus gribētu sabiedrība, – lai visur būtu veloceļi, apgaismojums, gājēju celiņi, apstādījumi, skaņas barjersienas. "Salīdzinājumam to varētu raksturot, ka mērķis ir pārvietoties ir ar mašīnu. Taču ir jautājums, vai gribam un vienlaikus arī varam braukt ar Škoda vai Rolls-Royce markas automašīnu. Būsim tomēr reāli – Latvijā vēl ilgus gadus brauksim ar Škoda. Un tomēr mūsu mērķis ir ar pēc iespējamas mazākiem līdzekļiem panākt labus autoceļus, kuriem jākalpo vismaz 20 gadu. Sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka ceļu stāvoklis ir ļoti slikts, ko ir grūti apstrīdēt. Un tomēr nevar nepamanīt – patiesībā tas uzlabojas, un mēs turpinām pie tā strādāt," akcentēja E. Strods.

Savukārt LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange uzsvēra, ka tieši tāpēc visiem nozares spēlētājiem kopā ar sabiedrību ir svarīgi veicināt, lai politiķi pieņemtu valstiski atbildīgus un pareizus lēmumus, lai nākotnē autoceļu nozarei novirzītais finansējums ļautu īstenot visus nepieciešamos būvniecības un uzturēšanas darbus. "Šajā jautājumā mums ir nepieciešams gan sociālo partneru, gan arī visas sabiedrības atbalsts. Ir kaut vai pamazām jāpilina uz šīm dzirnavām, lai tās iekustētos, un tad mēs visi kopā atrisināsim šos nozarei sāpīgos jautājumus," pauda J. Lange. 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vējonis nākamo nominēs:

Kopā nobalsojuši: 729

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Jo ilgāk aug ekonomika, jo karstāk iet darba tirgū

Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk. Arvien biežāk darba specifikai...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses