Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 26. septembris
Kurts, Knuts, Gundars

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus. Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas "nauda" nodokļiem.

Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. 

Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi.

Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

Uzņēmumu skaits sarūk jau septīto gadu

Jau septīto gadu Latvijā plosās uzņēmumu likvidācijas epidēmija, un pagaidām nav skaidrs, kad šī sērga rimsies. Jau rakstījām, ka cilvēku skaits Latvijā turpina samazināties. Kukaiņiem, putniem, zvēriem uzņēmumus nevajag.

SIA Lursoft dati skaudri pierāda, ka jau kopš 2016. gada Latvijā tiek likvidēts vairāk uzņēmumu, nekā tiek reģistrēts, un tādējādi saldo ir negatīvs. Arī šā gada pirmajos sešos mēnešos likvidēti jau 5799 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 4305 jauni. Pēdējā pusgada laikā uzņēmumu skaits ir samazinājies par 1494. Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot pēdējos gadus, šāda situācija, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedz jaundibināto skaitu, bija vērojama pirms 25 gadiem. Proti, 1997. un 1998. gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmēja uzņēmējiem noteiktais pienākums pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu (SIA no Ls 100 (142 eiro) līdz Ls 2000 (2840 eiro)) – to neizdarot, tika sākta uzņēmuma likvidācija –, kā arī Krievijas ekonomiskā krīze, kas ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu eksistenci.

Ir gan kāda nianse, proti, savulaik likvidācija notika likuma prasību neizpildes dēļ, savukārt pēdējos gados – biznesa lēmuma un tukšo – nestrādājošo – uzņēmumu "izslēgšanas" dēļ.  Nenoliedzami "biznesa mēra epidēmijai" ir vairāki iemesli: normatīvo aktu prasības, valsts iestāžu rīcība, uzņēmumu saimnieku pārrēķināšanās un kļūdas saimnieciskajā darbībā vai prognožu neatbilstība realitātei un arī iedzīvotāju skaita izmaiņām Latvijā. Kuri iemesli ir dominējošie likvidācijas bumā, ir jautājums, uz kuru būtu jārod atbilde. Pretējā gadījumā tas turpināsies.

Kad mirušo vairāk nekā dzīvo

Lursoft datubāze rāda, ka pašlaik mirušo dažādu uzņēmējdarbības formu kompāniju ir vairāk nekā joprojām dzīvo. Tas attiecas uz vispopulārāko uzņēmējdarbības formu – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību –, kā arī citām formām: individuālajiem uzņēmumiem, individuālajiem komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, akciju sabiedrībām. Loģiski, ka likvidēti valsts uzņēmumi – 1152 – un tikai viens valsts uzņēmums joprojām ir dzīvs, tieši tāpat kā likvidēta 661 paju sabiedrība un tikai 14 dzīvas.

Pavisam citādi var vērtēt informāciju par SIA un AS likvidāciju. Aktīvas ir 130 882 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bet likvidētas – 170 709 SIA, aktīva ir 951 akciju sabiedrība, bet likvidētas – 1518. Kopumā Lursoft dati rāda, ka vairāk nekā 30 gadu laikā ir likvidēti 221 400 subjektu, bet aktīvi ir tikai 181 352. Protams, var šos skaitļus uzskatīt par neko neizsakošiem, tomēr ikvienam uzņēmumam ir viens vai vairāki īpašnieki, kuri kādreiz pieņēmuši lēmumu par sava uzņēmuma dibināšanu. Viņi ir samaksājuši attiecīgas valsts nodevas un citus maksājumus, lai viņu biznesiņš juridiski piedzimtu. Viena lieta ir reģistrēt, bet pavisam kas cits skarbajos krīzes, konkurences un vēl arī strauji mainīgās valsts politikas apstākļos izaugt, iekarot savu vietu zem saules un nostiprināties tirgū. Visās valstīs uzņēmumus likvidē un tie rodas no jauna. Kādēļ patlaban jāpēta šie likvidācijas apstākļi? Mirušo uzņēmumu ir vairāk nekā dzīvo, un runa ir tikai par 30 gadu periodu.

Uzņēmumiem vajag cilvēkus

Ir receptes, kas ļauj stimulēt – palielināt – uzņēmumu "dzimstību", tomēr to pielietojumam nebūs kārotā pienesuma, ja valstī nemitīgi samazināsies iedzīvotāju skaits. Demogrāfijas lejupslīdošā tendence nozīmē ne tikai mazāk darbaroku, bet arī potenciālo preču un pakalpojumu patērētāju, un, iespējams, tāpēc uzņēmumu demogrāfijas saldo ir negatīvs.  Kāpēc jādibina Latvijā uzņēmums, ja potenciālo patērētāju skaits samazinās – vienkārši nomirst vairāk nekā piedzimst? Kāpēc jāreģistrē uzņēmums Latvijā, ja ir liela varbūtība, ka nebūs darbinieku. Šīs sakarības veido sava veida apburto loku – nav cilvēku, nav patērētāju, nav darbinieku un nav arī vajadzības pēc uzņēmumiem, kas vienlaikus ir gan darba devēji, nodokļu maksātāji, gan arī pakalpojumu un preču pircēji. Taču saikne starp lielumiem ir acīmredzama. Proti, iedzīvotāju skaita sarukumu nevar norakstīt vienīgi uz to, ka cilvēki kļūst veci un nomirst un dzimstība ir nepietiekama. Uz ārzemēm peļņā devās darbspējīgi cilvēki reproduktīvā vecumā. Prom brauca ģimenēm – ne jau lai iegūtu kāroto pieredzi vai naudu un atgrieztos. Ģimeņu izceļošanu uz šādu soli pamudināja darba vietu "izkušana". Ja jaunu darba vietu radīšana, it īpaši reģionos, paliks pašplūsmā, tad jau drīzumā laukos satikt cilvēkus būs tas pats, kas satikt citu cilvēku tuksnesī, kur vajadzība pēc uzņēmumiem nepastāv.

Lai arī ekonomiskās recesijas laikā bieži vien tika norādīts, ka brīva darbaspēka kustība ir viena no ES pamatbrīvībām un Latvijā bez darba palikušie to izmanto, lai dotos peļņā uz ārzemēm, samazinot spiedienu uz sociālajiem pabalstiem, tomēr šāda plūsma būtībā valsti atbrīvojusi no daudziem cilvēkiem, kuri tagad ar saviem nodokļiem uztur citas valstis un tajās tērē nopelnīto, tādējādi stimulējot šo valstu ekonomiku.

Cilvēks, it īpaši darbspējas vecumā, Latvijā ilgstoši nav uztverts kā vērtība un resurss, bez kura valsts nevar pastāvēt.

Tādēļ arī nav brīnums, ka visbeidzot šis resurss tiek atzīts par deficītu. Protams, zinātniski tehniskais progress palielina jomas, kurās cilvēka iesaiste ir arvien mazāk nepieciešama, un ar vajadzīgo investīciju palīdzību ļauj būtiski paaugstināt darba ražīgumu, vienlaikus dodot iespēju maksāt darbiniekiem ievērojami augstāku atalgojumu. Tajā pašā laikā cilvēki ir arī patērētāji, kas iegādājas preces un pakalpojumus, tādējādi ģenerējot ne tikai ienākumus attiecīgo jomu uzņēmējiem un tajās nodarbinātajiem, bet arī papildinot valsts maku ar akcīzes, pievienotās vērtības, uzņēmuma un iedzīvotāju nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumiem.

Katrs uzņēmums ir svarīgs!

Var jau teikt, ka "tos uzņēmumus" mums nevajag vai arī to ir "pārāk daudz". Var apgalvot, ka budžetu lielā mērā veido Eiropas subsīdijas un valsts aizņēmumi, tā, starp citu, šobrīd ir patiesība. Mūsu uzskats ir, ka, mazinoties uzņēmumu skaitam, mazinās nauda pensijām, pedagogu un policistu algošanai, valsts pārvaldei, ceļiem, veselības aprūpei, izglītībai. Tā ir iekārtota šī sociāli ekonomiskā sistēma, un tieši tāpēc uzņēmumu izmiršanas epidēmija vairāku gadu garumā nebūt nav tas labākais signāls, jo īpaši pašlaik, kad nevienam nav skaidrs, kāda varētu būt nākamā ziema vai tuvākie gadi. Mēs vēlamies, lai katrs uzņēmums šajā valstī būtu tai svarīgs, lai līdzekļu dalīšana un dzīšanās pēc pabalstiem un tūlītēja acīmredzama labuma neaizēnotu pašu valstī radītā vērtību. To ir īpaši svarīgi apzināties un saprast tagad, jo katrā uzņēmumā kāds strādā, bet, to likvidējot, darba vieta zūd. Ja netiek radīta jauna darba vieta, cilvēks, kurš darbu ir zaudējis, dodas to meklēt tur, kur darbs ir. Ārpus Latvijas! Katrs uzņēmums ir svarīgs, jo katrs cilvēks Latvijai ir svarīgs!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses