Pagājušajā nedēļā Latgales vēstniecībā Gors norisinājās Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks pasniegšanas ceremonija, kurā tika godināti aizvadītā gada desmit aktīvākie, spilgtākie un nozīmīgākie notikumi un personības. Smeļot sudrabu, ir izdevies atrast zeltu! – vienu no desmit māla statuetēm ieguva folkloras kopas Grodi albums Sudrabu smeldama. Tajā tautas mūzika savijas ar teicēju personīgās pieredzes stāstiem, atklājot sievietes ikdienas gaitas, likteņa pārestības un spēka avotus. Šo pašu folkloras grupas veikuma raksturojumu var attiecināt arī uz pārējiem laureātiem. Tos izraudzījās žūrijas komisija, kurā darbojās iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvisti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti.
Pirmais, ne pēdējais
"Kad tradīcija ir nevis ornaments, kas piesaista uzmanību, bet dvēselē izjusts būšanas pamatelements, rodas latgaliešu etnodžezs," tika pieteikts vēl viens Latgaliešu kultūras gada balvas uzvarētājs. Tas ir grupas Bruoli i Muosys albums Na pādejais, kas izpelnījās arī cilvēku simpātiju balvu Žyks. Savukārt trešais muzikālais laureāts šajā vakarā bija Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī, kas apliecināja Latgales kultūras dzīvotspēju, nepārtrauktību un spēju vienot dažādas paaudzes, kopienas un radošos spēkus ap kopīgām vērtībām – dziesmu, valodu un piederību Latgalei.
Vai var būt Boņuka ceremonija bez Edeites un Edeite bez Boņuka balvas? – šis retoriskais jautājums izskanēja pirms latgaliešu kultūras un literatūras kopējas Edeites Laimes sumināšanas. Pateicoties viņas idejām un darbam, Latgales kultūrtelpu regulāri papildina jauni literāri darbi, pētījumi, pasākumi, kā arī notiek sabiedrības izglītošana par latgaliešu rakstu valodas pareizrakstību, nozīmi un izlokšņu daudzveidību.
Tūkstošiem stundu
Tāpat starp laureātiem bija latgaliešu folkloras pārrakstītāja Anna Putāne, kuras sākotnējā aizraušanās, atšifrējot latgaliešu folkloras failus Latviešu folkloras krātuves izziņotās Simtgades burtnieku akcijas laikā, kas tika veltīta Latvijas simtgadei, pāraugusi cītīgā ikdienas darbā. Kopumā platformā Garamantas.lv ieguldīts vairāk nekā 4500 stundu, 25 000 pārrakstītu failu un gandrīz 16 miljonu rakstzīmju. Ja dodaties uz šo digitālo arhīvu, pievērsiet uzmanību atšifrētājai ar segvārdu Anna9!
Vēl viena Latgaliešu kultūras gada balva tika pasniegta Daugavpils teātra aktrisei Kristīnei Veinšteinai, kura savas radošās darbības laikā neskaitāmas reizes ir īstenojusi teātra pasākumus, tulkojusi lugas, veidojusi scenārijus un sacerējusi dziesmas latgaliešu valodā. Boņuks aizceļoja arī uz LSM Bērnistabu ar Latvijas Sabiedriskā medija radīto oriģinālsaturu pirmsskolas un mazāko klašu vecuma bērniem latgaliski un Nautrānu kultūrtelpu, ar izcilām personībām, tradīcijām un kultūrvēsturiskiem notikumiem bagāto un košo vietu, kura pagājušā gada septembrī tika iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Kopēja villaine
Ar māla statueti tika apbalvota Nezināmā Rēzekne un tās organizētie pasākumi. Tā ir aktīva domubiedru grupa, kurā ir iesaistījušies pilsētplānošanas, arhitektūras, kultūrvēstures un etnogrāfijas pētniecības entuziasti un kura darbojas jau astoņus gadus. Viņu interešu lokā ir arī sabiedriskas iniciatīvas. Vērienīgākā no tām bija iniciatīva Rokas nost no Gora – neatdosim koncertzāli privātam nomniekam platformā Manabalss.lv, kurā par to parakstījās vairāk nekā 10 000 cilvēku.
"Viss, kas šobrīd notiek, parāda, cik kultūra ir svarīga un nozīmīga, cik tā ir stipra un vienlaikus trausla, tāpēc es saku paldies ikvienam no jums, kas savā ikdienā dara lielus vai mazus darbus, lai tā villaine, kas ietin Latviju un tajā skaitā Latgali, netiktu ārdīta un plucināta," sacīja ilggadējā Latgales vēstniecības Gors valdes locekle, viena no šī gada laureātēm Diāna Zirniņa. Kā jau ziņots iepriekš, ar balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināta Ruta Cibule – kultūras darbiniece, Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras sargātāja, projektu vadītāja un kultūrvēstures pētniece.