Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Mūzikas skaņas

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

25 komentāri

12. augusts, 2013, 10:11

Robis

Šajā nedēļas nogalē nakšņoju Kolkas ragam tuvajā kempingā — situācija identiska kā aprakstītajā Anglijas mazpilsētiņā. Atpūta no civilizācijas pilnīga. VIENKĀRŠI IDILLE!

Atbildēt
4
0

9. augusts, 2013, 9:46

Skaisle

Jā un ļoti skaista mūzika,domājot par Parīzi, ir UN HOMME ET UNE FEMME-Francis Lai.

Atbildēt
5
2

8. augusts, 2013, 15:10

Ragana

Pilnīgi pareizi. Mēneša laikā neesmu ieslēgusi ne radio, ne tv kasti. Strādāju, radu, peldos, pļauju, grābju, betonēju... un nevajag man to troksni! Ja ir galva, un ja tajā ir smadzenes, viņam nekad nebūs garlaicīgi.

Atbildēt
4
0

12. augusts, 2013, 10:39

Skaisle

Ko varu teikt - laimīgā tu. Nezinu - bet visticamāk, ka pa visu Latviju uz rokas pirkstiem var saskaitīt tādus, kuriem ir dzimtas mājas no 16.gs. Mani senči savas mājas un zemi izpirka 19.gs. pašās beigās, bet 20.gs. beigās, mamma zemi pārdeva. Neviens no pēctečiem negribēja uz tās dzīvot. Tik skarbi un skumji. Dzīvoju daudzīvokļu mājā un man ir tā,ka kaimiņi ir trokšņaiņāki un bezkaunīgāki kā tavi. Bet - es esmu izdomājusi,ka vienīgais, ko es spēju - lūgt Dievu. Nu un tā - viens puisis - milzīga auguma bandīts - viņš gan mani vienmēr sveicināja, bet toties briesmīgi dauzījās un bvaidīja mani ar saviem draugiem. Lūk, viņš ir prom - darbos uz ārzemēm. Un Tev pa draugam varu rekomendēt to pašu. Tu cilvēkus nepārtaisīsi, bet daudz ko panāksi - lūdzot par ienaidnieku.

11. augusts, 2013, 2:28

Ragana - Skaislei

Nē, mīļā sirds, neesmu celtniece... bet remontēju savas dzimtas mājas... celtas 16.gs. (tik tālu ir ziņas no hroniku ierakstiem). Pamati jālabo, laika zobs apēdis. Es jau labprāt kaut ko gaišu un garīgu klausītos - lauku daba ar Emmu Šaplēnu, Mocartu vai Vivaldi lieliski sader kopā. Bet - mūsu kaimiņu māju (~200m) pirms nepilna gada nopirka torgaši - famīlija, kas nodarbojas ar pirkšanu un pārdošanu, 6x dienā dzenā busiņus šurpu turpu, katru reizi ar lielu rēkšanu un tuctuctuc, plus viņiem pagalmā visu dienu skan dajebkāds slikti uzregulēts radio, toties skaļi... jā, un viņi paši - gan lielie. gan mazie (viņu ir daudz!) - sarunājas tikai kliedzot, jo citādi neprot. Lūk, kā. Bet bijības sajūtas pret dabu, putnu dziesmām un visu skaisto šai ļautiņu sugai nekad nav bijis... No sirds ceru, ka mans betonmaisītājs vismaz rītos, kad sliņki guļ, skan kā šūpļadziesma :P

8. augusts, 2013, 19:59

Amēba

Emma Chaplin ... Tas ir tik ekselenti. Ar manas meitas gotisko gaumi, vismaz , muzikālais fons mums sakrīt. :) Dzeju arī ir vērts pieminēt.

8. augusts, 2013, 16:03

Skaisle

Veldzējošam augusta vakaram - paklausies šo - Maria CALLAS - Bellini: Norma "CASTA DIVA". Vispār - man ir tāds disks ar manām mīļajām klasikas pērlēm. Laikam jau nesmalki, bet man ļoti patīk arī Emma Chaplin mūzika. ļoti sievišķīga un rosinoša. Un vīnu - visi saka,ka vasarā jādzer atdzesēts baltvīns,bet man tik un tā patīk tāds - sarkans un stiprs - vismaz 14 grādi un sauss. Tagad arī centra rimčikā ir čīļu Emperador. Man patīk - maigs un stiprs, kā forši vīrieši.

8. augusts, 2013, 15:32

Skaisle

Bet dvēsele? Par to tu padomā? Jeb to tu turi iebetonētu? Vakars vasarnīcā - apkārt zaļš un puķains, virs galvas - zvaigznes. Pa atvērtajiem vasarnīcas logiem skan nessun dorma - es guļu sauļošanās krēslā, bet dvēsele pastaigājās kopā ar mūzikas skaņām. Un ko Tu betonē un radi? Nebūsi taču kāda celtniece?

8. augusts, 2013, 9:39

Skaisle Jātaļniece

Jā un kolēģe man saka, ka Parīzē vīns ir lētāks kā Rīgā un arī kvalitatīvāks. Lūk, gribēšu klausīties Parisienne Walkways un dzert vīnu un reibt un reibt pašā Parīzē. Un prombraucot atkal comment de dire adieu adieu un atkal dzert un atkal raudāt. Eh, skaisti dzīvot neaizliegsi. Jā par laiviņu braucieniem. Kāla ezerā Vestienā bija ezera mūzikas koncerts. Ja tas būtu tikai man - es noteikti būtu ieradusies, bet tā kā tur aicinātas plašas masas - nebraucu. Savulaik pa Nīlu vizinājos vietējo laivā - kādus nieka 10 km ,ne vairāk. Tā upe bija milzīga,un man bija sajūta, ka pilna ar krokodiliem. Pēc tiem smilšu kalniem un lejām - ūdens smaržoja, kā pati dzīvība. Lūk, un tie arābi pa laivu staigā un laiva bīstami līgojās un es no bailēm kā bezsvarā, bet priekš manis tas īstais efekts bija mūzika - kaut kādi arābu ritmi ar mežōnīgām bungām. Man asinis dzenājās kā trakas un es biju gatava tā turpināt visus 700 km. Viens no spilgtākajiem dzīves mirkļiem un viens no nepiepildītiem sapņiem.

Atbildēt
7
6

8. augusts, 2013, 12:48

Skaisle

Jā jā un vēlreiz jā jokalemene - tā tas ir - kaifs jau ir ne tikai ar vilni augšup, bet arī lejup un ja netiksi lejup - nav cerību uz augšup. Un visbiežāk netiek prasīts kā pati gribi, notiek tā kā notiek. Tāpēc svarīgi ir ļauties.

8. augusts, 2013, 10:34

JoKaLeMeNe > Skaislei

Esmu Tev jau te sarunājis daudz lietu un varētu sarunāt vēl (bet zinu, ka nevajag - zvirbulis arī mani pamatoti noaudzināja), taču ir viens neapšaubāms moments, ko daudzi no Tevis var mācīties - DZĪVOŠANU šī vārda vispilnīgākajā nozīmē. Būšana dzīvē ar tās kalniem, lejām, pagriezieniem pa labi, pa kreisi, paisumiem, bēgumiem ir pati īstenākā garīgā prakse. Ir jābūt zināmai drosmei tur totāli būt iekšā. Daudzi no tās bēg, izejot uz kompromisiem ar savi dvēseli.

8. augusts, 2013, 9:22

Skaisle Jātaļniece

Trokšņošana ir elementāra nekulturālība. Jau esmu stāstījusi,ka savulaik 2 nedēļas dzīvoju Helsinku priekšpilsētā, privātmājā. Suņu rejas praktiski nedzirdēju,kaut gan māja bija pa ceļam uz upmalu, kur suņi tika vesti staigināt. Stāstīju to somam, viņš saka - ka pie viņiem par trokšņošanu, miera traucēšanu ir nopietns sods. Bet pie mums - es joprojām dzīvoju jurassic parkā. Kādi tik briesmoņi tur nemēdz gaudot un trokšņot - gan divkājaini, gan četrkājaini. Par mūziku. Bez visa var iztikt, bet ne bez mūzikas. Lūk,lasu ,ka uz Rīgu braukšot Slade. Man patīk tikai viena viņu dziesma - Ooh la la in L.A. Toties kā patīk ! Par to LA un par to one night stand. Kā tik visādi neesmu to iztēlojusies. Gadi iet, bet tā arī līdz tai LA neesmu tikusi, bet neko, kamēr dzīvošu - cerēšu. Var jau gadīties, ka tikšu uzturieni tikai jau pusžuvusi vecenīte , nu arī neko - tādu pašu pušžuvušo tam van nait stendam arī būs jāsatiek. Galvenais jau esot dvēseles un mūzika jau esot tieši dvēseļu barotāja. Varbūt tāpēc arī tā mūzika skan vietā un nevietā - ne tikai miesu, bet arī dvēseļu negausību dēļ.

Atbildēt
8
2

7. augusts, 2013, 21:02

manuprat

muļķīga nostāja. Atklāti sakot, tad ne Raimonda (Paula), ne dažu citu mūzika vispār nav vajadzīga (tajā skaitā Emīla Dārziņa u.c. sava laika populārās mūzikas komponistu mūzika). Jo kādēļ gan lai viņus klausītos kaut kur citur?

Atbildēt
0
1

7. augusts, 2013, 12:37

Vikija

Tieši šovasar mūsu mājas pagalmā neielaužas nekāda kaimiņu mūzika, un arī paši, kā piefiksēju, neslēdzam radio. Kaimiņi atraduši darbu, beidzot nedīdās pa dārzu, līdz ar to neskan viena vienīga kasete ar " O, bože, kakoi mužčina..." Klausos strazdus bumbierē, kuru sanāksmes dažbrīd nezitur pat mūsu suns un aprej viņus. kaut biežāk popularizētu klusuma baudīšanu (t.i., dabas skaņu baudīšanu)!

Atbildēt
3
0

7. augusts, 2013, 12:13

Eikasija

Piedodiet, nevaru izlasīt dizaina dēļ - kāpēc jāboldē pirmās rindkopas?! Kad tas ir viens teikums, tad vēl neko. Bet, ieraugot tādu boldēta teksta kluci kā, piemēram, šai slejai, pārņem bezcerība. Varbūt KD veidotāji tajā var ko mainīt?

Atbildēt
6
3

7. augusts, 2013, 11:37

tievais

Piekrītu. Ar mūziku šiem foniem nav nekāda sakara, tāpat kā šo trokšņu baudītājiem. Tas ir Pavlova reflekss - ja neskan "mūzika", rodas sajūta, ka bez biksēm būtu no mājas izgājis.

Atbildēt
8
0

7. augusts, 2013, 10:26

Inese

Atpūtos pie Usmas ezera. Burvīgs laiks, slīdošas jahtas, kaut kur iepēkšķas kāda pīle,ierejas suņuks, dzirdamas bērnu čalas un ūdens šļaksti, pie mājiņām rosās cilvēki, bet virsroku ņem daba, tās skaņas... Kā palēninātā filmā... kā nemitīga meditācija.... NEKUR NESKANĒJA MŪZIKA, vēlāk pie kādas mājiņas dziedāja, bet arī dziesma skaisti iekļāvās lielajā dabas simfonijā un veldzēja dvēseli, radot brīnišķigu miera un laimes sajūtu.

Atbildēt
7
0

7. augusts, 2013, 10:03

Kate

Vienīgā iebilde - "nozīmīga sporta spēle". Lūdzu godīgi!!! Man pie pa.... jebkura sporta spēle. Tātad televizors tiek ieslēgts tad, kad gaidāma kāda "man nozīmīga filma" :))))

Atbildēt
3
0

6. augusts, 2013, 20:29

Vilnis

Kā viens rakstnieks reiz teicis- mūzikas klausīšanās liela atbildība, un vispār mūzikas šobrīd apkārt pārāk daudz; Arī man pašam gadās grēkot šai ziņa. .Zūd mūzikas sakrālā vērtība, kuru vēl ne tik sen bija vieglāk uzturēt..

Atbildēt
8
0

6. augusts, 2013, 17:34

Svilpe

Ar ekskursiju kuģīti pa Daugavu nesen izbraucu. Ūdens šļaksti, vējš, kaiju klaigas... un pāri visam divas ķērcošas tumbas ar veciem ierakstiem. Izslēgt? Ko jūs. Pasažieriem taču būs garlaicīgi. Pie ezera bijām. Atpūtāmies. Līdz brīdim, kad atbrauca ļaudis ar auto, atvēra vaļā visas četras durvis un skaļi uzgrieza mūziku. Ja kādam nepatīk, var atrauties pa zobiem un pret paša gribu papeldēt ezerā ar visām drēbēm. Kaimiņam māju remontēja. Strādniekam radioaparāts pilnā skaļumā. Apkārtējiem jāklausās Verka Serdjučka, jo citādi pastrādāt, protams, nav iespējams. Bija mums uz lauku mājām viesi atbraukuši. Pēc pusstundas sāka dīdīties. Kāpēc jums te tik KLUSS? Nevar muzičku ieslēgt? P.S. Rakstīju brīdī, kad telpā bija kluss. Tad kāds iebrāzās un ieslēdza MTV.

Atbildēt
15
0

6. augusts, 2013, 16:55

Kārlis

Es jau daudzus gadus neklausos Latvijas Radio, tikai tāpēc, ka tur kādam labpatīkas, lai ziņu lasīšanas laikā katrā pauzītē skanētu pa blurkšķim vai purkšķim, it kā mūsu apkārtējā vidē lieko trokšņu būtu par maz. Tās ir skaņas, ko var nosaukt vienīgi par troksni, jo tās NENES NEKĀDU INFORMĀCIJU! Par mūziku nu tās nekādi nevar nosaukt. Līdzīgi ir TV3 Laika ziņās, kad informācijas uztverei kaitē "zāģis", - kaut kāda bunkšķēšana fonā. Vai kāds spēj loģiski izskaidrot - KAM TAS VAJADZĪGS? Ja spēlē mūzika, tad to klausāmies. Vai mums varbūt gleznu arī aplūkot caur apdrukātu plēvi?

Atbildēt
5
0

6. augusts, 2013, 16:33

domas

1. Aurortiesību aģentūras taču eksistē tikai tamdēļ, ka autori viņus ir pilnvarojuši. 2 . Palasi nu grāmatiņu darba laikā veikalā, ja pircēju tā pamazāk. Darba laikā jau nevar sēdēt un lasīt vai meditēt kājas sakrustojušam. Tā ka radio ir labs risinājums. 3. Mjā, Vidzemes jūrmalā , lieguma teritorijā!!! - kur var braukt ar mašīnām, likt miskastes pie katra koka un atstāt savus atkritumus, cik vien vēlas - nu kā tur neiztikt bez brīnišķas radio skanošas melodijas?! Nu kā tu baudīsi Vidzemes jūrmalas brīnīšļā lieguma skaito dabu bez popa? Nu nevar taču, nav tas iespējams :)

Atbildēt
0
0

9. augusts, 2013, 8:39

Ezim

Nav tādas nevainības prezumpcijas, jo dzimumdzīves uzsākšanas esamība vai neesamība juridiski neko neizšķir. Ir tikai nevainīguma prezumpcija.

9. augusts, 2013, 0:22

Ezis

Vai nu pilnvaroja vai nē,bet uzprasījās un ja neļauj radio veikalā klausīties tad velns viņu rāvis.Bet ja man kompis jāpērk un maksāju ka zogu!!!! Nav taču nevainības prezumpcija taču LV atcelta,kad klausījāmies Amērikas balsi tad par tādu stāstīja.Pat telefonu pērkot vajadzētu ,ko nokāst un DVD disku un atmiņas.Vai tad ir pilnīgi idioti LV ,kam tad viņi šo naudiņu izmaksā ,ja ne sev?! Man 100 gadus nevajag LV muziku zagt ,čomi ir sadāvinājuši atliku likām pietiks! Un par klausīšanos saņemot sīknaudas!!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Ārpus aizspriedumu nospraustajām robežām © DIENA

Pārlaicīgas sarunas sakrālajā mūzikā © DIENA

Fokuss uz pieredzi un ziņkāri © DIENA

Smalka balansēšana © DIENA

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Precīzi, sinhroni, simetriski. Intervija ar horeogrāfi Zani Teikmani

"Aktieru trumpji ir emocijas, dvēseles lidojums. Ko nevar ārējā fiziskā kustība, to var iekšējā kustība. Jā, publika noticēja, ka tas ir balets," saka horeogrāfe un baleta pedagoģe Zane...

Šodien, 9:02