Pašapziņas kilograms

("ar Jāņiem Daugavmalā būtu tā kā par maz" - neesi latvietis,ja tā raksti - kādi Jāņi uz asfalta?!!!!) Pieņemu, ka daudzi no Rīgas netiek ārā, bet tādi Jāņi kā Daugavmalā, manuprāt, ir pilnīgi garām. Bet, vai par šo "grandiozo" pasākumu, ar ko tik ļoti lepjas N.Ušakovs, kultūras ekspertiem ir kas bijis sakāms? Kaut kā nav manīts. ("Un, ja mūsu pašapziņa nonāk SC un N.Ušakova pozīcijās" - lūk, par šo es tā kā būtu gatava pamatīgi izvilloties.) Mani pazemoja valodu referendums, un viens no retajiem, kas savu pozīciju pauda, bija A.Hermanis, bet daudzos portālos (tostarp arī kultūras) viņu pēc tam pasteidzās nokritizēt.

Grūta dzīve tev. Gadiem gaidīt,ka kādu izbanos un nesagaidīt.

Katram savas problēmas:)) Izrādās kultūras portālos galvenie vainīgie ir aktīvie komentētāji:)))

slejas bez komentāriem? Ir jau tādi portāli bez atsaucības, ar "0" komentāriem. Ne vienmēr piekrītu Skaisles viedoklim, bet bieži viņas vārds ir vietā. Vēl man patīk kā Marī ienāk diskusijās, arī Nerris, Vārds, un vēl jau ir, tas tā, lielā atrumā. Zvirbulēns droši vien vēlas provocēt, bet visam ir robežas. (Un, ja mūsu pašapziņa nonāk SC un N.Ušakova pozīcijās, tad gan paliek šķērni.) Bet par kultūras piedāvājumu Latvijā būtu nopietnāk jārunā. Pietrūkst naudas, bet tas, ka tāds lērums tiek tērēts lētumam un popkultūrai. Arī Rīgas loma kultūras piedāvājuma ziņā manī izraisa daudz jautājumu, ar Jāņiem Daugavmalā būtu tā kā par maz. Un vēl brīnos, kā kultūras cilvēki izvairās no tēmām, kas svarīgas sabiedrībai. Tik bieži slejas pa tukšo. Vai nav paradokss, ka dzejnieks ar savu aiziešanu pašapziņu pacēla augstumos?

Skaisles Diena - man patīk.

Zvirbuli, nē !!!! Vienotība ir un paliek tautas partijas un citu oligarhu, piedod -sūdu izstrēbēji. Jā, viņi ir labāki par TP, par TB/LNNK. ZZS,bet ... tik maz pietrūka līdz virsotnei,lai pamodinātu Princesīti. Sasodītā varas un naudas kāre noslidināja atpakaļ arī viņus - Vienotību. Otra lieta - viens nav karotājs. Jāmainās mums visiem. Lai man piedod, manas tantes piemiņa,ka to tik daudz te pieminu. Bet vecumu var pavadīt arī citādi. Kad savas mantojuma naudas tante bija izdalījusi ( viņa man bija otrās pakāpes radiniece), tad viņa palika ļoti vientuļa,viena. Cik reizes viņai zvanīju - viņa man atbildēja ar jokiem, smiekliem un tikai 100 reizes teiktie paldies, ka Tu man piezvanīji utt. s man ļāva saprast,ka ikdienā viņa ir ļoti vientuļa. Bet nenolaidās līdz žēlabām, līdz pārmetumiem viņa - nekad. Nezinu,vai Tu tagad negribēsi man duncīti iegrūst ribās, bet lai arī par Vienotību vairs nebalsošu, bet es par viņiem tomēr domāju labāk, kā par vislatviešiem. Un krievi ir malači. Viņiem ir Ušakovs ap ko pulcēties un kas viņiem palīdzēs īstenot viņu intereses. Man fiziski nelabumu rada un es nesavāktu savas emocijas"tiešraidē" ar vislatviešiem. Es viņus vērtēju vēl zemāk par tautparijiešiem un pavisam noteiktu par Ušakovu.

Un kur tad Tavas attīrošās domas? Žulti izlaist visi mākam,bet likt pretī ko gudrāku labāku - pati nespēj. Skumji, ka tā.

Lūk,sāku klausīties You dont fool me un tad visu Fredija repertuāru. Kādreiz man uznāk tāda bezcerība, ka šķiet, ka ja Zemē ietrieksies asteorīds, tad visām problēmām vismaz būs gals. Bet tad atkal paskatos skaistus skatus, paklausos mūziku, kādu labu vārdu pasaku, vai man pasaka un gribās atkal dzīvot.

Kāpēc Tu iesaki sliktus padomus? Reiz bija tā, ka vakarā ļoti vēlu pavadīju uz trolejbusu draudzeni un atpakaļnākot, man pēkšņi viens vīrietis aplika roku ap vidukli un gribēja bučot. Viņi tur kādi trīs vai četri bija. Es sašutusi atvēzējos un gribēju cirst kārtīgu - dusmu pilnu pļauku, bet nepaspēju- tas vīrietis man tā iesita pa seju, ka es aizgriezos kā vilciņš. Viena lieta, ka bija ļoti spēcīgs sitiens, otra lieta - pārsteigums. Kā man pēc tam dega seja. Bet tā bija mācība uz visu mūžu. Tāpēc ar rokām nekad nevicinos. Kā saka -visu ar mieru, vai arī mukt, ko kājas nes:)))

Necenties, zvirbulēn, iztaisīties par otru Intu , vai pat par Nīči. Mani satracināja,kad Repše un Langa pilnām mutēm slavina savu solabiedreņu būšanas un draudzības. Tad es kļuvu nešpetna, jo man tas likās netaisnīgi un negodīgi, bet Rožkalnes viedoklis par TV pārraidēm man ir vienaldzīgs,ja nu tikai kā dadzis atkal pieķēros filmai par Intu. Kaut gan - vienreiz jau uzrakstīju, ko domāju - vajadzētu jau pietikt. Un būs jau tikai normāli, ka turpināsi fanot par Intu, es tā kā nevaru Tavai sajūsmai pievienoties. Kur nu vēl Nīči piesaucot, vai kā. Man bija tante. Divreiz izsūtīta uz Sibīriju. Es pierakstīju viņas atmiņas un tas, kas mani aizkustināja - ka viņa nevienu, patiešām nevienu pašu sliktu vārdu nepateica par tiem, kuri viņu arestēja, pratināja, visādi mocīja. Jo bija tādi sibīrnieki, kas lamājās diezgan nešpetni. Bija tādi, kas bruka pat man virsū,ka es padomju skolā gājusi, bez maz vai tāpēc vainīga. Lūk, es to nevaru saprast, kā tā var- nevienu nevainot,ja pat es to izjutu kā milzīgu netaisnību, un es prasu tiešā runā - dusmas un naids Tev nav, pret tiem mocītājiem - karavīriem, tiesnešiem, uzraugiem utt. Un man tante saka - nu kāds tur naids, nu tie visi tādi paši mazi cilvēciņi kā es, kā viņiem lika, tā viņi darīja. Tādi jauni puisīši ar šķībām actiņām, valodu nezin. Kāds tur naids. Viņai, manai tantei bija 6.klašu izglītība, bet viņa bija inteliģentāka, teiksim par Normundu Naumani, pavisam noteikti. Visa tā mīlestība, viņas dzīve kopumā , viņas izvēles - tā ir viena no vadugunīm manā dzīvē.Lūk, tā ir varonība, kad tevi iegrūž dubļos ar seju, un tu knapi paliec dzīvs un tevī nerodas naids. Godīgi teikšu- man līdz tam augt un augt.

Par Rožkalni paklusēšu. Man nav viedokļa,tikai tik daudz,ka neviens cilvēks nav nulle. Bet par Intu, īsti Tev nevaru piekrist. Manā izpratnē cilvēkus piesaista tas, ko Inta atļaujās , ko mēs ikdienā neatļaujamies - izlādēšanās rupeklībās,tiešā runā. Tā ir tāda viltus brīvība, nožēlojama. Viņa sevi aizstāv ar rupeklībām, tas ir viņas vairogs, kas nomaskē viņas cilvēcisko traģēdiju. Par gudru Intu nekādi nesaukšu, par ētisku, par patiesu un CILVĒKS ar lielo burtu, ne tik. Vitāla, izdzīvotāja par spīti visam - jā , tam es piekristu. Savukārt, par Zviedri - domāju, ka tās ir tādas nepamatotas ambīcijas - nosaukt filmu par Dokumentālistu, jo filmā Zviedris īsti neatklājās. Nekādi - ne kā personība, ne kā profesionālis. Manā vērtējumā - filmā dominē izklaides žanrs, kurā Inta padarīta par tādu publisku uzjautrināšanās objektu, jā un ļoti nežēlīgas izklaides objektu. Žēl,ka nevaru ar Tevi vienoties kopīgā viedoklī, bet tā ir. Tā es domāju.

Man ir konkrēts viedoklis par konkrētu lietu. Savukārt , Tu, Baisli , kārtējo reizi spriedies par mani Tu velti man te bāzies virsū ar Ziedoni un ar pārmetumiem par pļāpāšanu. Ja Tev ir svarīgi par visu klusēt un pieņemt lietas kādas tās ir , par to nereflektējot, tad dari tā. Kāpēc Tu domā,ka man jābūt tādai pašai kā Tu?

Dīvaini, ka mēdz būt atbalss - kā sauc tā atsaucās...