Dzelzs, kas dedzina. Intervija ar Gundegu Repši

neko tu vecīt, nezini. jā, rietumos par romānu autors saņem summu, ar ko dzīvo piecus gadus neiespringstot, Latvijā par par 4-5 gadu darbu - saņem honorāru, ar ko var nodzīvot 3-4 mēnešus. nu nesalīdzini Latviijas tirgu ar Rietumu tirgiem, Latvijas honorārus ar Rietumu honorāriem. daudzi latviešu prozisti, ja dzīvotu Vācijā vai Francijā vai Zviedrijā, būtu jau sen visai pārtikuši ļaudis. ek, cik daudz reižu var skaidrot un runāt. UN?? Latvija maza, tad ko - rakstniecībai jābeidzas?? Igauņi gan tā nedomā. Mīl, ciena un novērtē savus talantus. Bet Latvijā valda materiālisms un barbarisms (kaut Satversme saka ko citu).

Rietumos rakstnieks ir cilvēks,kas pārtiek no savu darbu pārdošanas. Pie mums izdod grāmatiņu un uzreiz dzejnieks, rakstnieks,uzglezno plikni -uzreiz mākslinieks. Jocīgi mēs ar to vārddošanu.

biju domājusi - cels pensionēšanās vecumu, ne jau pensijas

jā, nāves smaka sajūtama. pusmiljons aizbraucis, par to neviens atbildību neuzņemas, toties ar steigu cels pensijas; pusmiljons aizbraucis, bet ierēdņu skaits tas pats, turklāt mums tie jāapmaksā; kultūra tiek iznīcināta es ļoti ceru līdz 65 neaizvilkt, vai arī vinnēt loterijā un doties uz siltām zemēm nomirt

nu vienreiz es tev piekrītu par visiem 100%. tikai, lūdzu, nevajag to krievu kalku "pa smuko", lūdzu, nē, baisi vulgāri izklausās...

Ka šitās ķengu ļeņgu lietas palasa no malas , baigi skumji par mums - latviešiem paliek. Vakar kinolektorijā skatījos Angelopolusa filmu un tur vienā brīdī viens no varoņiem iesaucās - mēs grieķi esam mirstoša nācija - Dievi , palīdziet mums nomirt - pa smuko. Tas ir mans brīvs teksta atstāsts, bet ienāca prātā. Dievi - palīdziet mums latviešiem nomirt ar pašcieņu , nevis vienam otru apkakājot un acis izskrāpējot.

khe, khe, a man nepatīk svešvārdi, khe, a man - lentīte, khe - a man patīk labāk bez lentītes, man, man, man - PATĪK, NEPATĪK, PATĪK, NEPATĪK -- khe,lai man izdabā visi pēc kārtas, khe, jā, to es gribu gan....večukam vajg tādu pieglaimīgu mākslu bez svešvārdiem, gribu silt, saldu kompotiņu iestrēbt.... tikai no pašu lasītām odziņām, bez svešzemju eksotiskajiem auglīšiem, khe, keh

Nepatīk šīs rakstnieces teksti viena iemesla dēļ - par daudz t svešvārdu. Tā jau teksts būtu baudāms, taču vārdi (arī šajā intervijā), vārdi... Rodas sajūta, ka cilvēks ir atradis veidu kā izklausīties gudrākam par pārējiem. Un tā arī uzvesties tekstā un dzīvē.

"Bailes un šaubas, pārkāpjot slieksni, nekur nepazudīs, tās pieņemsies spēkā ar katru jaunu darbu. Ja vien persona nav sevī iemīlējies muļķis, protams." Par šito paldies! Atpestījāt mani. Vismaz uz brīdi. :)

Šovakar bija garāka saruna ar kaķi vārdā Vasja. Viņš rūtains, pūkains un citādi saprātīgs radījums. Skaļi atkārtoju intervijā izlasīto - "Jau vairākus gadus minu mīklu par šodienas paviršā, kampjošā, slavas un naudaskāres trenktā cilvēka ģenēzi un to, kāds šim cilvēkam sakars ar cilvēces eksistenciālo asi." - Vasja to bažīgi noklausījās un vecišķi viedā balsī noņurdēja: "Klau, šovakar vairs nedzer. Labāk izgulies." Vai nav prātīgs dzīvnieks, ko'a

a kāpēc tu piķo Saktas tirdziņam, Zelta tiltam, privātiem basketbola klubiem un uzpumpētajām valsts iepirkumu tāmēm, bet negribi "piķot" kultūrai? Es - gribu!!!! Nebūs kultūras, nebūs latviešu - apkārt staigās vien trkeni noēdušies ierēdņi