Krimas tatāri ir viena no Ukrainas pamatetniskajām kopienām ar senām saknēm un izturīgu kultūras dzīvotspēju, par spīti smagām vēsturiskām represijām. Mūsdienās Krima ieņem stratēģiski, militāri un simboliski būtisku vietu Krievijas karā pret Ukrainu, jo tieši ar tās aneksiju 2014. gadā sākās Krievijas agresija pret Ukrainas suverenitāti.
Izstādē eksponēti Ukrainas mūsdienu keramiķa Rustema Skibina (Rustem Skybin) veidotie dekoratīvi vairogi, pazīstami kā qalqan. Qalqan ir apaļš kaujas vairogs, tradicionāli izmantots Krimas tatāru bruņojumā. Vienlaikus tas ir arī mākslas objekts, kurā ietverti ornamenti ar simbolisku zemtekstu. Rustems Skibins atdzīvina šo formu keramikā, savienojot dekoratīvo mākslu ar vēsturisko zīmju valodu. Mākslinieks padziļināti interesējas par Krimas tatāru kultūras mantojumu un militāro priekšmetu rotāšanas tradīciju. Viņa keramikas darbi darināti, atsaucoties uz seniem ornamentāliem kompozīciju paraugiem, ko viņš atklājis uz tatāru ieročiem un bruņām.
Krimas tatāru dekoratīvajai mākslai raksturīgi ziedu motīvi, kuru vidū izceļas Egri dal – vijīgs zars ar daudzām ziedu un augļu vārpām. Ziedu elementi iemieso atdzimšanu, pretestību netaisnībai un aizsardzību. Tāpat bieži sastopamas ģeometriskas formas, no kurām īpaši tipiska ir mihrabas arku kompozīcija. Lielākā daļa vēsturisko Krimas tatāru priekšmetu ornamentu mūsdienās ir grūti nolasāmi deformācijas, nodiluma vai neatbilstošu glabāšanas apstākļu dēļ. Arī Krimas mākslas vēsture ir maz pētīta – pēc Krimas aneksijas 1783. gadā daudzi artefakti tika iznīcināti.
Līdz šim nav veikts visaptverošs pētījums par ornamentiem uz Krimas hanistes militārajiem priekšmetiem. Balstoties salīdzinošajā analīzē, notiek mēģinājumi atšifrēt ornamentus un identificēt Krimas amatnieku darbus. Šai kultūrai ir noteikti vizuālie kanoni, kas atšķiras dažādās amatniecības nozarēs, ņemot vērā izmantotās tehnikas un materiālus.
Ar saviem darbiem Rustems Skibins veido saikni starp laikmetiem un paaudzēm. 17.–18. gadsimta kara priekšmetu ornamenti atspoguļo tradīcijas pastāvību, tādēļ mākslinieks to simbolus interpretē kā nozīmes nodošanu un saglabāšanu, izrādot cieņu konkrētām vēsturiskajām kompozīcijām.