Viss sākās ar desmit baušļiem – saka ilustrators un mākslinieks Roberts Rūrāns. Pēc mākslas kolekcionāra un mecenāta Jāņa Zuzāna pasūtījuma radītā darbu sērija ir kļuvusi par viņa pirmās institucionālās izstādes Kastanis un Visums izejas punktu. Muzeja Zuzeum Mazajā izstāžu zālē veidotajā ekspozīcijā kopumā būs aplūkojami vairāk nekā astoņdesmit darbi, kas tapuši no 2018. līdz 2025. gadam. Tā atklāj plašu autora daiļrades amplitūdu – no spilgtām, starptautiski pazīstamām ilustrācijām līdz personiskām garīga rakstura gleznām, kurās laikmetīga vizuālā valoda savijas ar kristīgās tradīcijas motīviem.
Divi lielumi
Veidojot šo izstādi, Roberts Rūrāns ir atsaucies uz diviem bibliskiem lielumiem – debesīm un zemi jeb centru un perifēriju. "Centrā ir viss neredzamais, augstais, dievišķais, kas dod identitāti visam pārējam. Es sāku domāt, kas varētu kalpot kā vizuāls simbols šim konceptam, un nonācu līdz kastanim, jo sēkla kā tāda ir viens no daudzslāņainākajiem bibliskajiem simboliem. Tai ir maz matērijas, bet tā satur sevī visu informāciju par koku, turklāt kastaņa gadījumā šī sēkla ir ietverta adatainā apvalkā, kas šajā debesu un zemes duetā apzīmē otro – redzamo – realitāti savā dažādībā," skaidro mākslinieks.
Šai ekspozīcijai radītā plakāta sēklā ir Jēzus Kristus, baltajā, maigajā daļā ir pilsēta un adatainajā apvalkā ir iegleznoti pūķi ar saviem dzeloņiem. Līdzīgi ir iekārtota arī pati izstāde, kuras centrā ir desmit baušļu un apkārt ir pārējie Roberta Rūrāna mākslas un maizes darbi. "Arī savā mākslinieciskajā izaugsmē esmu gājis no adatainā apvalka uz centru – no ielu mākslas uz kristīgās mākslas mantojuma iedvesmotiem darbiem," norāda Roberts Rūrāns. Kristīgās tradīcijas motīvi un izteiksme mākslinieka daiļradē ienāca pirms sešiem gadiem, kad savā vienkāršo formu stilistikā viņš radīja četras interpretācijas par Jāņa, Lūkas, Marka un Mateja evaņģēliju Latvijas Bībeles biedrības īstenotajā projektā.
"Tā bija pirmā tiešā reprezentācija, bet kopumā pievēršanās kristīgās tradīcijas motīviem un izteiksmei bija pakāpenisks process, jo jau pirms tam es biju kopis izpratni par skaisto, patieso un labo un arī pēc tam ne tik daudz turpināju strādāt ar šiem motīviem un izteiksmi, cik vienkārši domāt, kā es varētu paust savu pasaules skatījumu, kas attīstījās un mainījās. Es pievērsos Dievam divdesmit viena gada vecumā bez denominācijas draudzē un tagad esmu pareizticīgais. Kristīgajā laukā tas ir milzīgs attālums starp vienu un otru, un tas ir redzams arī manā mākslā," stāsta autors.
Roberta Rūrāna darbi ir kļuvuši meistarīgāki un mainījušies no Rietumu kristīgās mākslas iedvesmotiem līdz Austrumu kristīgās mākslas iedvesmotiem, kuru centrā ir nevis individuālu, bet vispārēju tēmu risināšana, ar ko ir nodarbojušies arī mākslinieki sensenos laikos, kad tā ir kalpojusi augstākiem spēkiem. Vai viņš izjūt mākslu kā kalpošanu? "Daļēji, jo gleznošana ir mana sūtība un manī Dieva ieliktā talanta izpausme, bet tajā pašā laikā, domājot par savu nāvi, nedomāju par saviem darbiem, kas paliks pēc manis, es domāju par savu ģimeni un savām attiecībām, kas jāpilnveido," atzīst mākslinieks.
Īstais algoritms
Roberts Rūrāns ir sadarbojies ar dažādām kultūras institūcijām, plašsaziņas līdzekļiem un zīmoliem Latvijā un ārpus tās. Viņa darbi ir iekļauti The New York Times, The Washington Post, Vogue, Hermès, airBaltic, olimpisko spēļu, NATO un citu pasūtītāju projektos. "Tas ir rokraksta, sevis pozicionēšanas un arī veiksmes jautājums, it īpaši mūsdienās, kad ir tik daudz konkurentu un tikt pamanītam internetā kļūst arvien grūtāk, ņemot vērā algoritmus, kas māksliniekam nav vairs tik draudzīgi kā kādreiz. Pirms pieciem septiņiem gadiem Instagram manas publikācijas redzēja trīs ceturtdaļas manu sekotāju, pašlaik tās redz tikai viena ceturtdaļa vai pat mazāk. Sociālo tīklu mērķis ir noturēt cilvēkus pēc iespējas ilgāk lietotnē, un tie piedāvā vieglu, ātri patērējamu, ar cilvēciskajām kaislībām saistītu saturu, lai piesavinātos mūsu uzmanību," atklāj Roberts Rūrāns.
Mākslinieks ir aizdomājies arī par savu gleznojumu iekustināšanu, jo video cilvēkiem ir pievilcīgāks nekā statisku attēlu formāts. Viņa ilustrācijas kustībā var redzēt kopā ar animatoru Eduardu Balodi radītajā animācijā LTV raidījumam Kultūršoks. Savukārt par iespējamo mākslīgā intelekta izmantošanu savā darba procesā Roberts Rurāns atbild: "Es neesmu mākslīgā intelekta fans, jo mēs virzāmies nepareizajā virzienā – ironiskā kārtā tā pārziņā atdodam ne tik daudz roku darbu, cik savu domāšanu, ar ko mums būtu jānodarbojas pašiem. Savā ikdienā esmu redzējis, ka cilvēki uzdod jautājumus mākslīgajam intelektam par pilnīgi visiem savas dzīves aspektiem un nereti piedzīvo neveiksmes, bet turpina to izmantot." Roberts tic, ka arī nākotnē starp mākslīgā intelekta un cilvēka radītu attēlu, kam autors ir veltījis savu laiku, prasmes un izdomu, mēs dosim priekšroku otrajam, jo cilvēki piešķir vērtību lietām, ne tikai izejot no perifērijas, bet arī no centra, – tieši tāpēc rokenrola karaļa Elvisa Preslija ģitāra vienmēr būs dārgāka (tiešā un pārnestā nozīmē) par veikalā nopērkamo.
Roberts Rūrāns savu darbu radīšanai joprojām izmanto akrila krāsas un otiņas. "Reizēm ir bijusi pasaulīga frustrācija par to, ka tas prasa daudz laika, it īpaši detalizētāko ilustrāciju radīšana un mēnesi ilga gleznošana neatbilst atlīdzībai par mēnesi ilgu darbu," akcentē autors un piebilst, ka tieši tāpēc nav pilnībā atteicies no savas vienkāršo formu stilistikas. Kādreiz viņš vēlētos nodoties glezniecībai ar eļļas krāsām vai pat ar olu temperu, ko atšķirībā no mākslīgajām akrila krāsām uzskata par vairāk atbilstošām sava pasaules skatījuma izteikšanai. "Ik pa laikam pasapņoju par to, ka vecumdienās, kad nebūs nekur jāsteidzas, es varētu uzrakstīt ikonu – ja ne baznīcai, tad pašam priekš sevis vai saviem draugiem," pārdomās dalās Roberts Rūrāns.
Augstāks spēks
Tik tikko mākslinieks ir pabeidzis ilustrācijas Austrumlondonas Universitātei, lai palīdzētu tai komunicēt ar saviem studentiem par viņu apmierinātas, veselīgas un līdzsvarotas dzīves veicināšanu. Visu februāri Roberts veltīs grāmatas Everything Happens So Much vāka ilustrācijai. Viņa darbu galvenie pasūtītāji ir ārvalstnieki. "Gribot negribot ir jāatzīst, ka ilustrācija un māksla ir paēdušu cilvēku priekšrocība – kad visas pamatvajadzības ir nodrošinātas, mēs varam domāt par skaistumu," piemetina Roberts. Viņa nākamo pasūtītāju vidū ir Korsikas elektroniskās mūzikas festivāls Ballà Boum Festival, kura plakāta dizainā mākslinieks centīsies ietvert atsauci gan uz tā rīkotāju vēlmēm, gan uz mūzikas specifiku, gan uz vietējo kultūru un vidi.
Savā brīvajā laikā Roberts Rūrāns veido ilustrācijas angļu rakstnieka Džona Ronalda Rūela Tolkīna Gredzenu pavēlniekam, kas vēsta par hobita Frodo Baginsa un viņa biedru gaitām Viduszemē. "Man tas ir ārkārtīgi tuvs stāsts, kas sevī iemieso visu, ko mākslas darbam vajadzētu iemiesot un uz ko aicināt. Lai arī Tolkīns bija dedzīgs katolis, viņš šajā darbā izvairījās no tiešas reliģiskas propagandas un meistarīgi radīja pasauli, kura mani kā bērnu aizrāva un kurā gribējās patverties, jo tajā nav tikai piedzīvojumi un fantāzija, ko mūsdienās esam noplēsuši nost, reducējot visu līdz materiālismam, bet arī augstāka sūtība visiem varoņiem, viņi ir daļa no milzīga stāsta, pašiem to apzinoties vai neapzinoties. Caur viņu raksturu un rīcību izspēlējas augstāks spēks, kas visu vada. Šajā grāmatā kondensētais saturs ļauj pacelties virs ikdienas pelēcības. Tā apbur un dod vērtības sajūtu par dzīvi kopumā," uzskata Roberts Rūrāns. Savā Instagram kontā viņš ir publicējis pirmo ilustrāciju no šīs sērijas ar nosaukumu Music of the Ainur. Kopumā ir ieplānotas septiņas ilustrācijas, kas veidos vienu lielu mākslas darbu.
Roberts Rūrāns
Izstāde Kastanis un Visums
Muzejā Zuzeum līdz 10.V