Sarūkošā pilsēta Rīga. Intervija ar Jāni Lejnieku

Pēc deokupācijas un dekolonizācijas, kad no Latvijas tiks iztriekti visi slāvu okupanti, kolonisti un to pēcteči - Rīgā paliks apmēram 300 000 iedzīvotāju. Beidzot varēs nojaukt visus neglītos monstrus, Rīga vairs nebūs reģiona ūdensgalva un Rīga kļūs ne tikai zaļāka, bet arī latviskāka.

Jā, architektūra un cetniecība. Ir jau interesanti runāt par stiliem un veidiem. Bet par ekonomiku gan nav interesanti. Celtniecība, protams, ir ekonomiska kategorija. Bet tai ir īpatnība - ilgs investīciju atmaksāšanās laiks. Un par to pat neviens neieminas. Juglas, ķengaragi, purvciemi, zolitūtes ir lēti būvēti, bet ir atmaksājušies. Turpretī Opera un Gaismas pils nekad neatmaksāsies. Viena lieta, ka dārgi. Otra lieta, ka ik pa 15-20 gadiem bankas procentos vien jānomaksā investīciju pamatsummas apmērā. Tātad, 100 gados bankas % jānomaksā ēkas 6-7 vērtības, un arī tad vēl parāda pamatsumma saglabājas. Tātad, celtniecība nav iespējama uz kredītu bāzes. Tikai uz uzkrājumu bāzes. Uz kredīta var būvēt tikai komercobjektu, lai varētu "atsist" šo kredītu 5-7 gados. Bet mikrorajonus var viegli nojaukt un uzbūvēt vietā jaunus ar decentralizētu apkuri. Infrastruktūra ir, komunikācijas ir. Investīcijas arī atmaksāsies, pat samazinot cenas.

Graustu un neapdzīvotu (mirušu) namu centrā ir vairāk. Par to "Maksimas" veikalu Imantā. Jaunbūvju ielokā iebūvēts supermārkets, kas atgādina mauzoleju,...