Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 23. maijs
Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

Tikai ikoniski darbi

Izstādē Rīgā ir aplūkojami darbi no topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma valsts daļas.

Izstādes vadmotīvs ir piederība mūsu laikmetam, kuru raksturo jaunas komunikācijas formas un citas blakusparādības, kas saistītas ar jaunajām tehnoloģijām, par Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmā Tête-à-Tête tapušo ekspozīciju Gaisma kabeļa galā. Latvijas māksla digitālajā laikmetā saka tās kuratore Helēna Demakova, kurai pašai ir izdevies noturēties pretim feisbuka un tvitera valdzinājumam. "Tas ir brīnums, ka mēs ar jums sarunājamies, nevis bakstām katra savu viedtālruni," piebilst izstādes kuratore, ar kuru mēs satiekamies dažas dienas pirms ekspozīcijas atklāšanas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā.

Spied, spied, spied!

Izstādē ir aplūkojami darbi no topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma valsts daļas. Tajā ir redzami ikoniski 25 mākslinieku darbi, kuri publiskai apskatei nav bijuši pieejami jau gadiem ilgi. Vairāki eksponāti ir no lielās, Latvijas valsti un tās mākslu reprezentējošās izstādes Two Show, kas 2003. gadā tika sarīkota Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā CAC Lietuvā. "Šī ir iespēja ieraudzīt Mika Mitrēvica Moteli, Kristīnes Kursišas Karmas diagnostiku un Ģirta Korpa, manuprāt, absolūti ģeniālo darbu ar nosaukumu M," uzsver Helēna Demakova. Tajā pašā gadā Rotermana sāls noliktavas izstāžu zālē Tallinā pirmo reizi tika eksponēts vēl viens izstādē aplūkojamais darbs – Ērika Boža miniatūrā instalācija Spied, spied, spied!, kurā datora klaviatūras taustiņi ir izvietoti krusta formā.

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā skatāmās izstādes nosaukums ir aizgūts no mākslinieču Antas un Ditas Penču kopdarba – kinētiskā objekta Gaisma kabeļa galā, kas tika radīts 2009. gada Cēsu Mākslas festivāla vizuālās mākslas izstādei Mūslaiku varoņi. "Māsu Penču mākslas darbā vēl riņķo telefons Nokia, nevis viedtālrunis, taču nolemtības sajūta par ieciklēšanos tehnoloģiju nodrošinātos ikdienas rituālos ir precīza," norāda Helēna Demakova. "Zīmīgi, ka gandrīz visi eksponētie darbi ir radīti lieliem mākslas notikumiem," uzsver izstādes kuratore. Ļoti nopietns topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma valsts daļas papildinātājs ir bijis tieši Cēsu Mākslas festivāls – 2008. gada izstāde Skaistums un jau iepriekš pieminētā ekspozīcija Mūslaiku varoņi.

Izcelti no noliktavas

Iepriekš ir notikušas divas vērienīgas izstādes, kurās ir bijuši skatāmi darbi no topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma. 2012. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika sarīkota ekspozīcija Tests, kurā bija redzami darbi no krājuma valsts daļas, savukārt 2013. gadā Rīgas mākslas telpā notika izstāde ...lai gadījums kļūtu par notikumu..., kurā bija eksponēti darbi no ABLV Bank kolekcijas. "Šīs trīs izstādes parāda, ka valstij un bankai ir ļoti iespaidīgs krājums, kurš ikdienā glabājas noliktavā," par muzeja nepieciešamību saka Helēna Demakova. Viņa ir piedalījusies topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ekspertu komisijā, kas izstrādājusi tā koncepciju, ar kuru vēlāk jau strādājuši uzrunātie arhitekti. Konkursā uzvarēja Lielbritānijas arhitektu biroja Adjaye Associates un tā Latvijas partnera AB3D tandēmā radītais projekts. Plānots, ka tas tiks realizēts līdz 2021. gadam.

Vai šis gadskaitlis iedvesmo Helēnu Demakovu kā kuratori? "Kurators nevar paļauties uz iedvesmu, kas nolaidīsies uz viņa pleca kā dūja un pateiks kaut ko priekšā. Kuratora darbs ir nepārtrauktas domas un vērošanas process," atbild Helēna Demakova. Tieši šādā veidā ir noformulējusies jaunās izstādes tēma. "Pārcilājot prātā krājumu, kuru esam veidojuši jau vienpadsmit gadu, izkristalizējās, ka ir vesela virkne darbu, kas vistiešākajā veidā raksturo mūsu laikmetu – ne tikai intelektuāli, bet arī materiāli." Pašlaik topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma valsts daļā ir 70 mākslinieku 267 darbi – tos ir veidojuši autori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Islandes un citurienes.

Sasauce ar laikmetu

Viens no izstādē pārstāvētajiem māksliniekiem – Raitis Šmits – pirms diviem gadiem intervijā KDi atzina, ka jauno mediju mākslai ir nepieciešama liela apčubināšana. "Tā ir trausla un auklējama māksla," akcentēja jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs. "Mēs piesaistījām īpašu ekspertu no Latvijas Mākslas akadēmijas Ventu Āboltiņu, kurš ļoti labi pārzina tehnoloģijas, un sazobē ar pašiem māksliniekiem tika rekonstruēti vairāki darbi," stāsta Helēna Demakova. Viens no tiem ir Jāņa Garanča interaktīvi stereoskopiskā projekcija Heroskops (2009). "Tā ir problēma, ko risina visi laikmetīgās mākslas muzeji, taču izlikties, ka šādu darbu nav, būtu ļoti aprobežoti," uzsver kuratore.

Šajā ekspozīcijā ir pārstāvēti arī Džejs Čovs, Evelīna Deičmane, Dace Džeriņa, Kristaps Epners, Kristaps Ģelzis, Mehrdads Jazdani, Maija Kurševa, Ļevs Manovičs, Monika Pormale, Krišs Salmanis, Rasa Šmite, Alise Tīfentāle, Vilnis Vītoliņš, Armands Zelčs un mākslinieku grupa F5.

Helēna Demakova norāda, ka ekspozīcijas veidotāji ir īpaši domājuši par skolēnu piesaistīšanu. Katru izstādes dienu darbojas gids, kurš palīdz jauno skatītāju grupām iepazīt ekspozīciju. Vairākas ekskursijas ir uzņēmusies novadīt arī pati izstādes kuratore, kuru interesējot padsmitnieku reakcija. "Iespējams, viņu vidū ir mani nākamie studenti," piebilst Helēna Demakova, kura ir Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja. Papildus tam ir izstrādāts izglītojošs ceļvedis ar septiņiem uzdevumiem, ar kuru palīdzību ikviens skolēns skolotāju vai vecāku pavadībā ir aicināts atklāt laikmetīgās mākslas un digitālā laikmeta sasauci.

Izstāde

Gaisma kabeļa galā. Latvijas māksla digitālajā laikmetā

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā

līdz 18. oktobrim 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja