Dziedātāja Emilija šķiet jau visai stabili iekārtojusies Latvijas popmūzikā, tāpēc pārsteidzoši, ka 13. martā klubā Palladium Rīga notikušais bija viņas pirmais lielais solokoncerts. Arī nupat saņemtā labākās debitantes balva Zelta mikrofons šķita tāda kā nedaudz novēlota, jo Emilija taču zināma jau gana sen. Tomēr, ja ieskatās diskogrāfijā straumēšanas platformās, iepriekš viņai iznākuši tikai singli. Popularitāti jaunā dziedātāja iekarojusi pēc uzvaras televīzijas šovā X Faktors 2023. gadā un Pārdziedi mani pagājušogad, taču pie sava pirmā albuma Tintes stāsts tikusi tikai pērn, un arī tajā ir tikai sešas oriģināldziesmas. Televīzijai acīmredzot aizvien ir liels spēks, un dažādu ekrānos vērojamo šovu dalībnieki tiek daudz aprakstīti plašsaziņas līdzekļos – viņus zina teju katrs. Tāpēc, kā redzams uzreiz pēc ieiešanas Palladium zālē, Emilijas koncerts ir ļoti labi apmeklēts.
Precīzi pulksten astoņos zālē mazliet satumst un skan ievadmūzika, uz skatuves vispirms iznāk trīs citos sastāvos vēl neredzēti pavadītājmūziķi, un drīz, skanot vētrainām ovācijām, nāk arī pati vakara zvaigzne. Jau ar pirmo dziesmu kļūst skaidrs, ka apkārt esošie klausītāji patiešām ir īsti fani, jo visus vārdus dzied līdzi, dažas jaunas meitenes, laimīgi saskatoties savā starpā, dzīvo līdzi katrai frāzei. Šāda reakcija liecina, ka tie viņām nav tikai dziesmu vārdi, bet kas daudz vairāk. Pati Emilija starp dziesmām pauž sajūsmu par tik kuplu apmeklējumu, laiku pa laikam atvainojas par to, ka sajauks vai jau sajaukusi akordus vai vārdus, zāle uz to reaģē ar smiekliem kā par labu joku, jo īstenībā izpildījums ir profesionāli tik augstā līmenī, ka gribēdams neatradīsi, kur piesieties.
Kādā no pauzēm Emilija iepazīstina ar savu pavadošo grupu – ģitāristu viņa ir satikusi tramvajā, un drīz pēc iesākumā biklās sarunas uzsākšanas kļuvis skaidrs, ka turpmāk viņi spēlēs kopā. Jauniepazītais ģitārists ir atradis basistu un bundzinieku, kuri ir perfekti savā vietā. Koncertā viņu sniegums atstāj pārliecinošu iespaidu, pat ja ikdienā neesi šādas mūzikas klausītājs un ne tuvu nezini šīs dziesmas tik labi kā fanu desmiti. Savu dziesmu Emilijai vēl nav daudz, tāpēc koncertā skan arī angļu dziedātājas Keitas Bušas hits Running Up That Hill, ko viņa jau ir izpildījusi šovā Pārdziedi mani, un par šovu parūpējās dejotājas ar visai iespaidīgu horeogrāfisku priekšnesumu. Divās dziesmās Emilijai pievienojas reperi Reiks un Deniss.
Atšķirībā no citām jaunajām popmūzikas vokālistēm, kuras dzied tik līdzīgi, ka viņas citu no citas atšķirt grūti, Emiliju var pazīt pēc emocionāli sakāpinātās dziedāšanas manieres, kas vietām balansē gandrīz uz raudāšanas robežas, atgādinot kaut ko starp amerikāņu dziesminieci Treisiju Čepmenu un Doloresu O’Riordanu no populārās īru rokgrupas The Cranberries. Emilijai ir arī visai skarbs dzīvesstsāsts, kurā te neiedziļināšos. Viņa līdz ar balvu Gamma labākās jaunās mākslinieces kategorijā nupat saņēmušo Stirnu varētu iezīmēt jaunu un publikas sen gaidītu tendenci, kad uz lielās popmūzikas skatuves nonāk dzīvs un daiļradē pats uz savas ādas piedzīvoto likt lietā spējīgs jauns cilvēks, kurš iedvesmo arī citus, nevis pārtikušā ģimenē kopš mazotnes mīlēta un lolota lellīte, kura augusi kā siltumnīcā, sūtīta mācīties pie visdārgākajiem skolotājiem un ir pārliecināta par savu ģenialitāti, jo visu laiku tikusi tuvinieku un draugu slavēta kā ārkārtīgi talantīga, kurai pēc ieraduma viss pienākas, ieskaitot slavu un publikas mīlestību.
Līdz šim ar vārdu Emīlija Bērziņa Latvijas kultūras vēsturi pārzinošajiem saistījās aktrise, kura dzīvoja no 1903. līdz 1970. gadam un ir ierunājusi arī pasakas bērniem, no kurām visplašāk zināmā ir mazajā platītē izdotā pasaka par badīgajiem lācēniem. Kopš šīs desmitgades ar personvārdu Emilija Bērziņa latviešiem saistīsies arī popmūzikas dziedātāja, kura nelīdzinās tām ierastajām un pozitīvismā starojošajām šīs profesijas pārstāvēm, kādas publikai un mūzikas biznesa haizivīm līdz šim labpaticies redzēt.