Koncerta programmā iekļauti trīs Latvijā vēl līdz šim nedzirdēti darbi – spāņu komponistes Andželas Lukas koncerts Machina Humana elektriskajai vijolei un orķestrim, Lauras Rosi Ada Īlingā bērnu korim un orķestrim, kā arī Malkolma Arnolda humorpilnais Lielais gastronomiskais koncerts gardēdim, viesmīlim, ēdienam un orķestrim.
Spāņu jaunās komponistes Andželas Lukas koncerts Machina Humana, kas īpaši radīts latviešu vijolniekam Robertam Balanas un Īlingas orķestrim, savu pirmatskaņojumu piedzīvoja šī gada maijā Londonā. Pēc atskaņojuma Londonā komponiste kopā ar solistu partitūrā veica dažas izmaiņas, un solists saka: "Varam droši teikt, ka pasaules pirmatskaņojums tagad notiks Cēsīs!" Savukārt tie, kas koncertu jau ir dzirdējuši, stāsta, ka tas pārsteidz gan ar savu muzikalitāti, gan emocionālo spēku. Roberts Balanas veiksmīgi apvieno klasiskās mūzikas pieredzi ar popa, roka un fanka elementiem, radot unikālas solo vijoles aranžijas, kas ir guvušas miljoniem skatījumu tiešsaistē. Ar solo koncertiem uzstājies Londonas Karaliskajā festivālu zālē, Mančestras Bridžvatera zālē, Latvijas Nacionālajā operā, Viļņas Filharmonijas zālē un pat Ēģiptes Medinet Habu templī. Šobrīd Roberts Balanas spēlē uz 2021. gada Paula Belāna vijoles un īpaši viņam izgatavotas Fortevio sešstīgu elektriskās vijoles. Šīs vijoles izcilo skanējumu mēs dzirdēsim arī sestdienas koncertā Cēsu Pils parkā.
Koncertā izskanēs arī opuss Ada Īlingā, ko radījusi angļu komponiste, filmu mūzikas autore Laura Rosi. Tas tapis par godu Īlingas simfoniskā orķestra simtgadei un tā tapšanu ir iedvesmojis izcilās 19. gadsimta matemātiķes, dzejnieka Lorda Bairona meitas Adas Lavleisas dzīvesstāsts. Viņa uzskatāma par pirmo programmētāju pasaules vēsturē. Skaņdarbs ir radīts bērnu korim un orķestrim, tā tekstus veidojis pasaulslavenais bērnu grāmatu autors Maikls Rosens. Cēsīs to izpildīs trīs vietējie kori – Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktais koris Tomēr un meiteņu koris Volante, kā arī jaunie aktieri, kuri šobrīd studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kā pati māksliniece ir paudusi intervijā Ealing Living žurnālam: “Tas ir jautrs skaņdarbs – ļoti melodisks un krāsains – ar dažādiem stiliem, kas iekļauti skaņdarbā, gluži kā Maikla Rosena tekstā. Ada Lavleisa, kura dzīvoja Īlingā, atgriežas dzimtajā pusē un tiek vesta ceļojumā pa Londonas piepilsētu Īlingu (Ealing), lai redzētu, kas šeit mainījies kopš viņas prombūtnes. Skaņdarbs cildina kādreizējās pilsētiņas, tagad – Londonas daļas – bagāto mūzikas un kultūras vēsturi, kā arī tās spilgtākos mirkļus, Rosenam iedziļinoties Īlingas iedzīvotāju dzīvē pēdējo 150 gadu laikā”. Darbs apvieno izglītojošu saturu ar emocionālu dziļumu, radot īpašu muzikālu stāstu par zinātnes un mākslas saplūšanu, kas uzrunās gan bērnus, gan pieaugušos.
“Skaņdarbu koncerta programmā izvēlējāmies arī tādēļ, ka savā ziņā mēs spējam saskatīt zināmu līdzību starp Cēsīm un kādreizējo Īlingu 19. gadsimtā. Neliela, bet skaista pilsētiņa, kurā bagātīgi virmo kultūras dzīve, kurā cilvēkiem gribas dzīvot, jo tā ir ārpus lielpilsētas drūzmas, un no kuras ir nākušas vairākas ievērojamas mākslas un mūzikas personības, zinātnieki un pat sabiedrības līderi. Gandrīz kā no Cēsīm Latvijas mērogā. Tas ir stāsts par salīdzinoši mazas vietas iedzīvotāju bezgalīgo mīlestību pret savu pilsētu!” stāsta Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.
Koncertprogrammu noslēgs britu komponista Malkolma Arnolda Lielais gastronomiskais koncerts, humora un izcilas muzikalitātes pilns skaņdarbs, kas ataino piecu kārtu vakariņas. 1961. gadā komponēts Hofnunga Astronautiskajam mūzikas festivālam, tas ir performatīvs mākslas darbs, kurā uz skatuves īstu ēdienu gatavos viens no pazīstamākajiem Latvijas šefpavāriem Māris Jansons, bet gardēdi, kas pagatavotos ēdienus baudīs, atveidos aktieris Ģirts Ķesteris. Pats aktieris, par šo lomu jokojot, to komentē šādi: “Tā ir viena no visgrūtākajām manām lomām, jo nekas nav jārunā, tikai jāēd. Tam ir vajadzīga nopietna sagatavošanās, ko jau gandrīz pusgadu cītīgi daru, ievērojot stingras diētas.” Šis darbs sastāv no sešām daļām, kas atspoguļo vakariņu gaitu – no ēdiena gatavošanas un galda klāšanas līdz zupas, cepeša, smalko ēdienu baudīšanai, kafijai, brendijam un rēķina samaksai ar grandiozu noslēgumu. Tā ir izcilas humoristiskas mūzikas un dzīvesprieka kombinācija, kas skatītājus iepriecinās gan muzikāli, gan vizuāli un noteikti iedarbosies uz garšas un smaržu sajūtām!
Plašākai informācijai par mākslas festivālu Cēsis 2025 var sekot www.cesufestivals.com vai festivāla Facebook lapā.
Cēsu Mākslas festivāls iekļauts Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025 programmā.
Biļetes uz festivāla pasākumiem iespējams iegādāties www.bilesuparadize.lv, Biļešu paradīzes kasēs un festivāla norises vietās.