Bērnībā pārciestā kara iespaidā sagrozīto psihi māksliniece, vārdā Maija Arulpragasama, transformē savās nervu galus kairinošajās radoši bezaizspriedumainajās bildēs un electroclash kompozīcijās, jo viņa zina, ka ar mūsdienu mūzikas radīšanas ierīcēm pat suņa rejas var saķert aiz astes un pastiept garākas, tāpat kā pašu suni; to var izdarīt arī ar terorismu vai jebkurā pasaules vietā un laikā dzimušu vārdu, zilbi vai dziesmas fragmentu.
Kirila Ēča dzejā liriskais varonis mēdz būt sevī centrēts, uz savām emocijām fokusējies, laisks, bezatbildīgs un visādi citādi jauneklīgs, bet pats dzejolis nebūt nav ne dvēseles kliedziens, ne t...