"Mākslinieces radošais mantojums ir gana plašs," stāsta izstādes Hilda Vīka (1897–1963). Gleznas, zīmējumi kuratore Valda Knāviņa, iepazīstinot ar viņas darbu ekspozīciju, kas ir aplūkojama Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ceturtā stāva izstāžu zālēs un sadalīta trijās daļās. Ekskursija Hildas Vīkas mākslas pasaulē iesākas ar 1927. gadu, kad māksliniece sarīkoja savu pirmo personālizstādi Dailes teātra Mākslas salonā. Tajā tika eksponēti viņas melnbaltie zīmējumi. "Ar ārkārtīgi izsmalcinātu līniju, ornamentāli izstrādātām detaļām un sižetu, kas iekļaujas Art Deco kontekstā," raksturo kuratore. Viņa bija autodidakts, kas savas zināšanas papildināja pie māksliniekiem Romana Sutas, Augusta Zauera un Ugas Skulmes.
Ar erotisku pieskaņu
Jau 1928. gadā septiņpadsmit Hildas Vīkas zīmējumi tika iekļauti Latvijas desmit gadu jubilejai veltītajā izstādē. Šajā pašā laikā māksliniece saskārās ar veselības likstām un bija spiesta pusgadu pavadīt uz slimības gultas. "Hilda Vīka nevarēja dzīvot bez mākslas, un tas viņu glāba visās dzīves situācijās," uzsver Valda Knāviņa. Toreiz tapa viņas trīsdesmit zīmējumu sērija, kas izceļas ar gaismēnu spēli.
Šajā izstādes daļā var redzēt, cik strauji mainās Hildas Vīkas daiļrade. Pāris gadu laikā viņas darbi kļūst arvien atraisītāki – ar erotisku pieskaņu –, kas tolaik mākslinieces sievietes interpretācijā tika uzskatīti par skandaloziem.
Pagājušā gadsimta divdesmito gadu nogale ir arī laiks, kad Hilda Vīka pievērsās eļļas glezniecībai. Kuratore stāsta, ka precīzi identificēt katra darba tapšanas laiku ir bijis grūti, jo viņa nekad nav datējusi savu veikumu. "Mums nācās spēlēt detektīvus, lai to atšifrētu," atklāj Valda Knāviņa. Savās gleznās māksliniece galvenokārt ataino ainavas – Ķīpsalu, kur viņa ir pavadījusi savu bērnību. Viņa ataino Zunda kanāla ūdeņus, tā smilšainos, lēzenos krastus, kuģīša piestātnes, necilās mājiņas ar sašķiebtiem žogiem, liesās pļavas un kuplos kokus.
Stāstnieces talants
Ekspozīcijas otrā daļa pievēršas Hildas Vīkas daudzkrāsainajiem akvareļiem, kuros māksliniece koncentrējas detalizētam konkrētā sižeta izklāstam, piemēram, viņa rūpīgi iekrāsoja un izmargoja skaisto, melanholisko meiteņu krāšņās kleitas, apakšsvārku spicītes, plīvojošos apmetņus un glītās kurpītes, kā arī burvīgos puķu dārzus un košās pļavas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 26. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!