Bavārijas Valsts opera Minhenē ir viens no vislabākajiem, visdinamiskākajiem operteātriem Eiropā un pasaulē, kas rūpējas gan par repertuāra izrāžu augstajiem mākslinieciskajiem standartiem, gan par jauniestudējumu daudzveidību. Katru sezonu Bavārijas Valsts opera izceļ arī kādu mazāk zināmu klasikas darbu – 2025. gada nogalē teātra muzikālais vadītājs maestro Vladimirs Jurovskis un režisors Berijs Koskis radījuši Nikolaja Rimska-Korsakova satīras un fantastiskā reālisma piepildītās operas Nakts pirms Ziemassvētkiem (1895) jauniestudējumu.
Pirms četriem gadiem šis darbs tika uzvests Frankfurtes operā un kļuva par 2021./2022. gada sezonas pārsteigumu. Vācijas žurnāla Opernwelt ikgadējā kritiķu aptaujā diriģenta Sebastiāna Veigles un režisora Kristofa Loja iestudētā Nakts pirms Ziemassvētkiem 2022. gadā tika atzīta par sezonas labāko pirmizrādi, savukārt Frankfurtes opera ieguva labākā operteātra titulu. Kristofs Lojs Frankfurtē ir radījis smeldzīgi poētisku izrādi un padarījis to emocionāli dziļāku un mazāk izklaidējošu, nekā šī opera sākotnēji varētu šķist.
Nevienam nav miera
Minhenē opera Nakts pirms Ziemassvētkiem skan pirmo reizi, un režisors Berijs Koskis paspilgtina komēdiju ar cirka un vodeviļas krāsām. Paša Nikolaja Rimska-Korsakova rakstītā libreta pamatā ir Nikolaja Gogoļa stāsts Nakts pirms Ziemassvētkiem, kas ir iekļauts viņa krājumā Vakari ciematā Dikaņkas tuvumā, kurā autors ir papildinājis ukraiņu folkloras kolorītu ar fantāzijas elementiem.
Operas darbība risinās ziemas saulgriežos un pareizticīgo Ziemassvētkos – periodā, kad robeža starp cilvēku pasauli un tumšo būtņu valstību kļūst īpaši trausla. Komponists apvieno slāvu pasaku un folkloras motīvus, satīrisku lauku komēdiju un sirreālu sapņu pasauli, tādējādi pretstatot kristiešu Ziemassvētku tradīcijas pagānu tēliem un rituāliem. Operā skan gan koļadas, gan baznīcas zvani. Izrādē ir aizraujoši dejas numuri, kuros piedalās velna palīgu kordebalets, un vērienīgi kora dziedājumi.
Režisors Berijs Koskis operu Nakts pirms Ziemassvētkiem iestudējis kā teātra izrādi, kurā ir iesaistīts viss ciemats: iedzīvotāji stāsta šo stāstu cits citam, tas ir kolektīvs stāstīšanas akts. Foto – Žofruā Šīds
Stāstā mijiedarbojas cilvēki un pārdabiskas būtnes. Ragana Soloha vēlas atturēt savu dēlu – kalēju Vakulu – no mīlas attiecībām ar Oksanu. Vakula kā savas mīlestības apliecinājumu cenšas iegūt mīļotajai ķeizarienes kurpes. Velns ir dusmīgs, ka cilvēkiem no viņa vairs nav bail, un grib nozagt mēnesi, lai iestātos tumsa. Te nevienam nav miera – personāži saceļ kņadu, un ciematā virmo spriedze.
Diriģents Vladimirs Jurovskis norāda, ka Rimska-Korsakova vērienīgās liriskās operas, kas balstītas tautas pasakās, mītos un leģendās, tiek iestudētas diezgan reti. "Dažas no tām ir patiesi meistardarbi!" viņam piebilst režisors Berijs Koskis.
"Šīs operas apvieno pasakas, vēsturi, reliģiskas parabolas un psiholoģisku drāmu savdabīgā kokteilī. Salīdzinājumā ar šīm operām Ansīša un Grietiņas stāsts šķiet vienkāršs, jo tajā viss ir skaidri noteikts – labais, ļaunais, morāle. Operā Nakts pirms Ziemassvētkiem nav izteikti labu un ļaunu varoņu – tie ir personāži ar pretrunīgām īpašībām, un viņu emocijas spēj strauji mainīties. Šī sarežģītā emocionalitāte padara operu tik pievilcīgu. Gogolis ir viens no maniem iemīļotākajiem autoriem, un opera ir tuva literārajam pirmavotam – tā ir smieklīga, dīvaina, šarmanta un erotiska. Erotika ir svarīga – vācu un franču pasakās tai gandrīz nav vietas. Turklāt ir jāņem vērā, ka Rimskis-Korsakovs bija panteists, viņam bija spēcīga saikne ar dabu. Dabas vara pār kosmosu, garīgums, kas nav monoteistisks, ir grūti saprotams vāciešiem, kuri auguši katoļu vai protestantu vidē. Man kā ebrejam tas ir saprotams daudz labāk," saka Berijs Koskis, kurš savā karjerā ir iestudējis daudzu ebreju autoru darbus.
Režisors uzskata, ka ebreju ciematu sabiedrība ir līdzīga ukraiņu ciematu sabiedrībai: "Tā ir noslēgta kopiena, kurā visi pazīst cits citu, ikvienam ir viedoklis par citiem un ir grūti saglabāt noslēpumu. No sīkumiem var izveidoties drāma. Ciematā cirkulē dažādas baumas, aizdomas un aizspriedumi. Ciemata ekosistēmai, šim mikrokosmam, ir kāds aspekts, kas ir svarīgs mūsu iestudējumā, un tas ir jautājums: "Kas notiek ārpusē?" To var just operas galvenās varones Oksanas tēlā: viņa sapņo un cer, ka atnāks kāds no ārpuses un izglābs viņu no ciemata garlaicīgās dzīves. Ilgas ir Oksanas rakstura daļa. Operas personāžu vidū ir ciemata priekšnieks, garīdznieks un ragana, par kuru nav zināms, vai viņa patiešām ir ragana. Režisoram ir jābūt uzmanīgam, lai neaizvainotu šos cilvēkus."
Aizmirstiet Kantu!
Berijs Koskis šo operu iestudējis kā teātra izrādi, kurā ir iesaistīts viss ciemats: iedzīvotāji stāsta šo stāstu cits citam, tas ir kolektīvs stāstīšanas akts. Darbības vide līdzinās lauku cirka arēnai, kurā cilvēki teātri, prieku un brīnumus rada paši, izmantojot naivus paņēmienus un mētājot papīra sniegpārsliņas. Tas ir amizants pašdarbības cirks, kurā ir arī akrobātes. Šī kolektīvā stāstīšana ir visu pasaules kultūru pamats. Cilvēki stāsta stāstus, mēģinot tikt galā ar dzīves sarežģītību un nemeklējot atbildes uz visiem jautājumiem.
"Man jau no sākuma bija skaidrs, ka operas Nakts pirms Ziemassvētkiem iestudējums būs pasaka visai ģimenei. Šajā stāstā ir viss, kas bērniem patīk, – mīlestība un piedzīvojumi, velna un raganas klātbūtne, krāšņi tērpi un iespaidīgs mērogs. Režisoram ir jāatrod līdzsvars starp Gogoļa aprakstīto ciemata iedzīvotāju autentiskumu un teatrālajiem izteiksmes līdzekļiem. Mēs taču neiestudējam Čehova lugu! Operas personāži ir emocionāli, bet ne pārāk sarežģīti, un tas dažkārt ir brīnišķīgi – viņi ir pretrunu, vilšanās un ilgu pilni. Šeit mēs atļaujamies nedomāt par Kantu, Hēgeli, Nīči un Šopenhaueru – šoreiz atstājām viņus garderobē," savās pārdomās dalās Berijs Koskis.
Gogoļa stāstos režisoru uzrunā reālisma un fantastiskā kombinācija, tajos ir arī neatbildēti jautājumi, kas allaž rodas pasakās. "Pasakas dimensiju Naktij pirms Ziemassvētkiem piešķir velns. Viņš ir dīvaina provinces radība, nevis sātans vai Mefistofelis. Viņam ir humora izjūta, viņš ir ciema nemiernieks, negants Paks. Patiesībā viņš mīl cilvēkus, bet rada visādas nepatikšanas. Operas sākumā viņš ir nobijies, jo iestājas nakts pirms Ziemassvētkiem, dienas atkal kļūst garākas un viņš zaudē savu varu. Stāsts sākas ar to, ka velns ir aizvainots, jo kalējs Vakula viņu ir uzgleznojis nekomplimentārā gaismā. Tas viss ir smieklīgi, un ir jāatceras, ka esam tālu prom no Rietumu Ziemassvētku tradīcijām, mēs esam valstībā, kurā godina saules dievieti Koļadu," atklāj Berijs Koskis.
Velns (tenors Tanzels Akzeibeks) un ragana Soloha (mecosoprāns Jekaterina Semenčuka). Foto – Žofruā Šīds
Fantāzijas ainava
"Mēs nonākam kosmiskā, fantastiskā pasaulē. Tā ir arhaiska pasaule, kurā nav Ziemassvētku eglītes un Ziemassvētku dāvanu. Šajā stāstā ir daudz siltuma, un finālā ir brīnišķīgs piedošanas apliecinājums. Rimska-Korsakova mūzikā ir godīgums un cilvēciskums. Beigās klausītājs jūtas kā pēc laba karstvīna iemalkošanas, aukstumā tas sasilda, un šķiet, ka pasaule nemaz nav tik slikta," uzsver Berijs Koskis. Viņš atgādina, ka operu Nakts pirms Ziemassvētkiem ir radījis krievu komponists, kurš bija iemīlējies ukraiņu mūzikā.
Šo domu turpina maestro Vladimirs Jurovskis: "Operas darbība risinās Ukrainā, un komponists partitūrā izmanto ukraiņu tautasdziesmas, kuras pārtulkojis krievu valodā, bet muzikāli saglabājis nemainīgas. Savā interpretācijā mēs paužam cieņu ukraiņu tautasdziesmām un kultūrai – tekstā ir dzirdams ukraiņu akcents. Šajā iestudējumā mākslinieki ukraiņu valodā izdzied cilvēku vārdus un dažu sadzīves priekšmetu nosaukumus, kas ir minēti libretā. Ukrainas lauku ciema gars operā ir atspoguļots precīzi. Taču Gogolis un Rimskis-Korsakovs šeit rīkojas saskaņā ar fantastiskā reālisma ideju, nevis naturālisma principu. Uz skatuves ir nevis reālistisks, bet gan iedomāts, ideālistisks Ukrainas attēlojums. Kaut kas līdzīgs ir vērojams Vāgnera Nirnbergas meistardziedoņos – šķiet, ka autors rāda reālistisku XVI gadsimta Nirnbergas dzīvi, bet īstenībā tā ir virtuoza manipulēšana – nevis vēsturiski precīza Nirnberga, bet gan fantāzijas ainava."
Maestro Vladimirs Jurovskis savā interpretācijā meistarīgi izceļ šīs operas enerģiju, viņš diriģē spilgti un artistiski. Kopā ar Beriju Koski diriģents rada brīnumu telpu, kurā pasaka kļūst par realitāti. Oksanu izjusti dzied soprāns Jeļena Callagova, kura uzlādē šo tēlu gan ar liriku, gan ar dramatismu. Raganu Solohu pašironiski un komiski spēlē mecosoprāns Jekaterina Semenčuka. Ķeizarienes lomā iespaidīgu sniegumu demonstrē mecosoprāns Violeta Urmana. Kalēju Vakulu atveido tenors Sergejs Skorohodovs, velnu – tenors Tanzels Akzeibeks.
Operas Nakts pirms Ziemassvētkiem izrāžu sērija Minhenē notika 2025. gada novembrī un decembrī.