Rīgas dzīvā seja
Rīgas gredzens balstīsies labi zināmo Rīgas dziesminieku dzejnieku Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša un komponistu Ulda Stabulnieka un Artura Maskata daiļradē. Vācieša un Čaka dzejas rindas, atdzīvojoties Stabulnieka un Maskata mūzikā, atklās gan Rīgas centra spozmi, skaņu un smaržas, gan arī Pārdaugavas šauro, kluso ieliņu romantisko gaisotni. Uzvedumu cauraudīs dziļi personiski vēstījumi. Pēc Sigvarda Kļavas un uzveduma režisora Viestura Kairiša izvēles dzejnieka, Rīgas apdziedātāja tēla, balss uzticēta aktierim Andrim Keišam un basam Jānim Strazdiņam, kurš šobrīd ir viens no Zviedrijas populārās vokālās a cappella grupas dziedātājiem. Īpašo 50., 60. un 70. gadu Rīgas šarmu iezīmēs tolaik populārais un televīzijā bieži rādītais sieviešu vokālais ansamblis Rīga. Radošajā komandā ir tērpu māksliniece Ieva Jurjāne un jaunā horeogrāfe Jana Jacuka.
"Visgrūtāk ir uztaustīt sirds sajūtu, kas mums katram Rīga ir. Daudzas galvaspilsētas, iegūstot jaunu jaudu, bieži vien zaudē savu ģīmi. Iespējams, šis ir pats pēdējais brīdis, kad vēl varam notvert to Rīgas smaržu, to Rīgas iedomu atmosfēru, kāda mums katram ir bijusi un par kuru mēs sapņojam. Tāpēc mana pārliecība ir, ka par Rīgu ir jāstāsta caur Rīgas dziesminiekiem," Sigvards Kļava pamato savu radošo atslēgu. Sākumā viņam licies, ka Rīgas gredzens izvērsīsies kā vērienīga himna mīlestībai un brīvībai, taču šobrīd tā pārvērtusies par himnu radošajam garam un tā pārdzimšanai. "Radošais gars, šī mūza ir visam pāri esoša. Veidojas kaut kas ārkārtīgi smalks, ārkārtīgi personisks, un tas man pašam ir daudzus jautājumus uzdodošs stāsts," saka S. Kļava, piebilstot, ka radošā komanda palīdz veidot šo stāstu ļoti dzīvu, ne brīdi neatļaujoties iekonservētu patiesību. Vajadzēja noķert un sajust "to nervu" un bedres.
Liktens laulība
"Esmu rīdzinieks. Rīgā esmu piedzimis, man tas patīk vai nepatīk," atgādina režisors Viesturs Kairišs. Rīdzinieku attiecības ar savu pilsētu viņa skatījumā ir "liktens laulība, ļoti ambivalenta attiecību summa". Tāpēc, domājot par iestudējuma vizuālo tēlu, viņš vēlējies šoreiz arī fiziski telpas centrā nolikt gredzenu, kas ierakstīts nosaukumā. "Rīga ir spožuma un posta galvaspilsēta. Laulības gredzens ir no zelta, tikai varbūt ir apsūbējis un nav ilgi spodrināts. Te vienlaicīgi ir attiecību intimitāte un galvaspilsētas vēriens. Šo pilsētu tu neesi izvēlējies, esi liktenīgi ar to salaulāts un nez vai vari aizmukt. Tu reizēm bez tās nevari dzīvot un liekas, ka tā ir vienīgā vieta, kas tevi patiesi iedvesmo, taču vienlaikus tu to nevari izturēt. Tieši šī gamma liecina par ārkārtīgi dziļajām attiecībām," stāsta Viesturs Kairišs. Kas paliek pāri no šīm attiecībām? Radošais gars, kas paceļas virs pilsētas kā tvans. Būtu labi, ja radošais gars būtu tas, kas mūs noturētu, vienalga, kādi vēstures un likteņa vēji te pūstu.
"Te nav nejaušu personību, katrai ir sava unikāla balss." Ar šādu pārliecību māksliniece Ieva Jurjāne tērpos centusies piemeklēt unikālo, raksturīgo. Viņas skatiens pievērsies vēsturiskajām modes kolekcijām, ko darot bijis jauki satikties ar pašas agrīnās bērnības septiņdesmitajiem gadiem.
Svešinieki un savējie
Gan komponists, Strenču Goda pilsonis Arturs Maskats, gan aktieris Andris Keišs, jelgavnieks, Rīgā savulaik bija ienācēji. "Mani asociē ar Rīgu, taču esmu no Strenčiem," precizē Arturs Maskats.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 13. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!