Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Skaņām gleznota ikona

Komponiste Renāte Stivriņa atsaucas Māra Sirmā aicinājumam

"Tā man jau sen bija sirdī un galvā, kaut kur virmoja apkārt, kopš man bija iespēja piedalīties visas nakts katoļu dievkalpojumos Polijā," Krakovā dzīvojošā latviešu komponiste un ērģelniece Renāte Stivriņa stāsta par savu jaundarbu Vasarsvētku vakara liturģija. Viņa to komponējusi, atsaucoties diriģentam Mārim Sirmajam, kurš ar Valsts akadēmisko kori Latvija to pirmatskaņoja garīgās mūzikas festivāla jaundarbu koncertā Vecajā Ģertrūdes baznīcā vakar, 22. augustā. Šajā programmā skanēja sešu autoru atšķirīgi skatījumi uz sakrālajiem tekstiem. 

 

Vispusīgs talants

Renāte Stivriņa ir ļoti aktīva un daudzpusīga radoša personība ar plašu darbības horizontu. Savu komponistes talantu un zināšanas viņa īsteno dažādos žanros no simfoniskās, instrumentālās un koru mūzikas līdz elektroakustiskajai mūzikai, līdz bērnu operai un filmu skaņu celiņiem. Kā izpildītājmāksliniece, kura pirmos soļus šajā jomā savulaik spēra, strādājot par Līksnas baznīcas ērģelnieci, viņa atskaņo dažādu laikmetu mūziku, īpašu vērību veltot laikmetīgajai mūzikai. Dzimtenē viņa mēdz uzstāties kopā ar abām jaunākajām māsām, vijolniecēm Santu un Jacintu. Dzimusi Daugavpilī, Renāte bakalaura grādu kompozīcijā ieguva J. Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā pie Artura Maskata, bet pēc tam Krakovas Mūzikas akadēmijā – gan doktora grādu kompozīcijā (prof. J. Rihlika vadībā), gan maģistra grādu ērģeļspēlē, vienlaikus divus gadus papildinot zināšanas Lodzas Filmu skolu programmā. Pēdējā laikā viņa pasākusi arī gleznot un atzīstas, ka pievērsties gleznošanai iedvesmojis pašas doktora darbs – Pneumatofora – skaņām gleznota ikona. Tajā viņa mūzikas skaņās tulkojusi slavenus Marka Rotko, Marka Šagāla un Huanna Miro vizuālās mākslas darbus. 

Komponistes jaunākais opuss – Vasarsvētku vakara liturģija – izkanēja līdzās ekstravagantā avangardista Jura Ābola, Kanādas latvieša Jura Ķeniņa, kora Latvija dziedātājas Irīnas Rebhūnas, grupas Gaujarts līdera Edgara Mākena un britu komponista Gabriela Džeksona jaundarbiem. Kompozīcija korim un četriem kora solistiem risināta trijās daļās, kuras atskaņos bez pārtraukuma. Daļām nav nosaukuma, taču autore atklāj būtību, kur Piesaukšanai – aicinājumam seko Gandarīšana un harismātiskā Mēļu lūgšana, kas noslēdzas ar pravietojumu – svētības tekstu. Īpaši aizraujoši bijis mūzikā pārtvert mēļu lūgšanu – īpašo, spontāno lūgšanu, kāda sastopama harismātiskajās draudzēs. "Es tādu esmu dzirdējusi Vasarsvētku vakarā. Tajā skan dažādas zilbes un sakrāli teikumi," Renāte paskaidro. Savukārt liturģijas teksta pamatā ir baznīcas himna Veni sanctus spiritus un svēto rakstu fragmenti.

Dzīve Polijā

Polijā Renāte Stivriņa dzīvo jau kopš 2009. gada. Vispirms nonākusi ERASMUS studentu apmaiņas programmā, pēc tam atgriezusies apgūt visu, ko piedāvā Krakovas profesionālā vide. "Tieši tad, kad gribējās ieelpot svaigu gaisu, Krakovā ieraudzīju ļoti interesantu vidi un sapratu, ka man būtu žēl neiemācīties visu, ko tur varu iegūt. Tur ir pamatīga kompozīcijas skola, ļoti attīstīta elektroakustiskās mūzikas studija, doktorantus mācīja arī Pendereckis. Latvijā viss koncentrējas galvenokārt Rīgā, bet Polijā tādu Rīgu ir daudz. Ne tikai Varšavā, bet katrā lielākā pilsētā – Krakovā, Vroclavā, Poznaņā, Lodzā, Katovicē ir savs komponistu un izpildītāju loks un valstī ir deviņas mūzikas akadēmijas! Ir daudz lielāka konkurence, tiek radīts vairāk mūzikas, un no vairuma rodas kvalitāte," atzīst Renāte, kura nu jau Krakovā ir ieguvusi doktora grādu kompozīcijā un pērnruden nospēlējusi arī ērģelnieces maģistrantūras koncerteksāmenu. "Ērģeles biju mācījusies jau Daugavpils Mūzikas vidusskolā, un maģistra grādam kompozīcijā sacerot koncertu ērģelēm un orķestrim, sapratu, ka man ir svarīgs dzīvs fizisks kontakts ar mūziku. Sapratu, ka gribu atgriezties pie ērģelēm," Renāte stāsta. Atlicis tikai darīt: iestājusies arī ērģelniekos un piecos gados izstudējusi visu no bakalaura līdz maģistram." 
Pašlaik līdzās koncertdarbībai un komponēšanai viņa māca jauno paaudzi mūzikas skolā. "Tā ir lielākā mūzikas skola Polijā, atrodas Krakovas tuvumā. Tā darbojas tikai sesto gadu, bet tai ir vislielākais audzēkņu skaits – ap 600, un filiāles dažādos rajonos. Katru gadu mums top lieli iestudējumi. Skolā ir arī vairāki komponisti. Šogad pienāca mana kārta, uzrakstīju bērnu operu Dziedošā Pepija pēc Astridas Lindgrēnes grāmatas motīviem. Libreta autore un režisore Dominika Čarnecka to ievietoja poļu dzīves realitātē. Izrāde īstā scenogrāfijā un tērpos ilga pusotru stundu, bija četri solisti, mūsu vokālie pedagogi, divi aktieri (laupītāji!) un ļoti daudz bērnu tēlu – kopā ar kori un orķestri 150 izpildītāju." Opera izrādīta trīs reizes šā gada jūnijā Kšištofa Penderecka mūzikas centrā Ļuslavicē, kur pakalnā atrodas arī viņa paša māja – antīka stila terasveida muižiņa ar marmora kolonnām un skaistu skatu uz dārzu labirintiem.

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai esi apmierināts/a ar interneta pieejamību un kvalitāti Latvijā?

Kopā nobalsojuši: 126

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Skaidri un gaiši(1)

Spēlmaņu nakts nominantu saraksts atklāj pieklājīgu kopainu bez spilgtiem akcentiem un negaidītiem pārsteigumiem

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja