Franču džeza leģendas saksofonista, komponista un aranžētāja Pjēra Bertrāna oriģinālmūzika, kas rakstīta tieši Latvijas Radio bigbendam, aizvedīs klausītājus šaurajās Monmartras ieliņās un ļaus sajust bohēmas garšu, šīs mūzikas autoram un bigbendam tiekoties Rīgas Kongresu namā svētdien, 24. februārī, plkst. 18. Šī būs festivāla Saxophonia kulminācija un vienlaikus noslēgums, ko piedzīvos arī publika Daugavpilī Vienības nama koncertzālē 22. februārī un Siguldā Kultūras centrā Siguldas devons 23. februārī. Koncertu solisti būs jaunā, spilgtā franču dziedātāja Paloma Pradāla, franču akordeonists Kristofs Lampidečija un perkusionists argentīnietis Minino Garejs.
XX gs. 20. gados radās un kļuva populārs džezs, radio un kino. Tālaika Parīzi simbolizē Monparnasas rajona atdzimšana, kur prieks un pārpilnība tiek celta uz dzīves pjedestāla. Tas ir Džozefīnes Beikeres, Art Deco un Koko Šaneles laiks. Arī 20.–30. gadu Rīgā likās – viss ir iespējams, un šeit pat uz vietas ir mazā Parīze ar tās bohēmu un šarmanti franciskajiem kafejnīcu un citu vietu nosaukumiem. Lūk, kas sadarbībai iedvesmojis Pjēru Bertrānu – saksofonistu un flautistu, kurš komponē un aranžē dažādiem izpildītāju koncertsastāviem, sacer arī kino un teātra mūziku. Bertrāns dibinājis Parīzes džeza bigbendu un kopš 2009. gada vada Nicas džeza orķestri. Mūziķa albums Joy, ko 2017. gadā laida klajā ierakstu kompānija Cristal Records – Sony Music, ieguvis valsts augstāko apbalvojumu – Victoire du Jazz kategorijā Gada labākais ieraksts. Victoire du Jazz iegūts arī iepriekš kopā ar Parīzes džeza bigbendu. Tikko – pērn – klajā nākušais jaunais albums Far East Suite veltīts Djūka Elingtona un Billija Streihorna mūzikai, un šoreiz Pjērs Bertrāns ne tikai veidojis visas aranžijas, bet ir arī albuma producents.
Franču dziedātājas Palomas Pradālas vokālā tehnika un neparasti mainīgām noskaņām bagātā balss spējīga aizvest spilgtā, emocionālā ceļojumā. Par dziedātājas pašportretu uzskatāms viņas pirmais, 25 gadu vecumā izdotais albums Rabia, kas stāsta par viņas ģimenes vēsturi un ietekmēm. Tajā skan Pradālas kompozīcijas un improvizācijas, populāras spāņu un kubiešu dziesmas, salsas ritmi. Akordeonists Kristofs Lampidečija ir Marsela Azolas, Žo Privata un Bruno Lorenconi sekotājs, pirmo mūzikas albumu ierakstījis jau 18 gadu vecumā. Savukārt argentīnietis Minino Garejs XX gs. 90. gados kļuvis par parīzieti un izveidojis savu ansambli Los Tambores del Sur, kurā spēlē kopā ar vēl desmit perkusionistiem.