Šajā programmā Aleksandra Čaka dzeja no skatuves izskanēs gan muzikālā ietērpā – Jāņa Lūsēna komponētajās dziesmās –, gan lasījumos. Instrumentālajā trio kopā ar pašu Jāni Lūsēnu (pie klavierēm) muzicē basģitārists Jānis Lūsēns juniors un sitaminstrumentālists Harijs Gūtmanis.
"Šī ir kovidlaikā rakstīta mūzika, visas dziesmas ir jaunas. Nebija, ko darīt, es sēdēju savā Ozolu skolā un pēkšņi izdomāju, ka ir jākomponē Čaks. Tobrīd biju ļoti aizrāvies ar latīņamerikāņu mūziku. Man patika, ka divi vai pat trīs vīrieši ar ģitārām forši dzied divbalsīgi, un man likās, ka kaut kas tāds varētu piestāvēt arī Čakam. Tā šo programmu ik pa brīdim spēlējam kopš 2021. gada, kad tā skanēja vismaz divdesmit koncertos visā Latvijā,» stāsta Jānis Lūsēns.
Zigfrīdam Muktupāvelam Jānis Lūsēns komponējis vairākus dziesmu ciklus un uzticējis galvenās lomas mūziklos un citos skatuves darbos. Savukārt Jānis Strazdiņš klausītājiem pazīstams ar silti samtaino tembru, uzstājoties dažādos sastāvos un mūzikas žanros. "Zemās balsis skan vīrišķīgi. Pa vidu dziesmām arī mēs paši – es, Zigfrīds Muktupāvels un Jānis Strazdiņš – lasām Čaka padomju laika dzeju par kartupeli, cukurbieti un pirmrindnieci. Darbojamies kā tāda aģitbrigāde," atklāj komponists.
Jāņa Lūsēna dziesmas iedzīvina Čaka tēlus ar komponistam raksturīgo romantisko pieskārienu un latvisko dzīves izjūtu, piedāvājot klausītājiem poētisku pieredzi starp mūziku, vārdiem un sajūtām.
Jānis Lūsēns uzsver: "Programma ir dzīvespriecīga. Man vienmēr ir likusies nodrāzta un varbūt pat neaktuāla visa tā krogus būšana un dzeršana, ar ko parasti asociējas Čaka dzeja. Mūsu stāsts ir par pilsētas nomali, par kazām, par sienu, par basām kājām un ceriņu smaržu. Ar humoriņu un svinga elementiem, jo pamats ir džeza trio."
Kāpēc tieši Aleksandrs Čaks? "Čaka pasaulē mani ieveda tēvs. Viņam ļoti patika Čaks, un īpaši viņa proza. Mēs to lasījām un fantazējām, ka varētu uztaisīt kādu kinoamatieru filmu," atceras Jānis Lūsēns.
Tomēr Čaka dzejai viņš iepriekš pietuvojies, vien komponēdams mūziku Jura Rijnieka veidotajai Jaunā Rīgas teātra izrādei Matīss – kausu bajārs (1993. gadā).
Komponists atklāj, ka sapņo par to, ka izrādei toreiz radītā kora dziesma Rīgai varētu kļūt par Dziesmu svētku dziesmu.