Jūnija sākumā aizvadīto Polijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas iznākums nav sensācija – ar pavisam nelielu balsu pārsvaru par uzvarētāju un nākamo valsts līderi kļuva iepriekš ilgstoši pie varas bijušās, bet šobrīd opozīcijā esošās partijas Likums un taisnīgums (PiS) atbalstītais neatkarīgais kandidāts konservatīvais vēsturnieks, Polijas Nacionālās atmiņas institūta vadītājs Karols Navrockis. Pirms balsojuma abu kandidātu – Navrocka un viņa oponenta valdošās centriski liberālās, proeiropeiskās Pilsoniskās koalīcijas atbalstītā Varšavas mēra Rafala Tšaskovska – izredzes tika vērtētas apmēram līdzīgi. Un jau skaidrs, ka Navrocka uzvara nenovedīs pie iekšpolitiskiem satricinājumiem, kā arī būtiski neietekmēs Varšavas līdzšinējo ārpolitisko kursu. Tomēr viņa uzvara ir būtisks trieciens Polijas liberālajiem spēkiem, jo ievērojami palielina konservatīvo izredzes atgriezties pie varas pēc diviem gadiem (var gadīties, ka pat agrāk) gaidāmajās valsts parlamenta jeb Seima vēlēšanās.
Ar augstām likmēm
Cīņa par Polijas prezidenta krēslu aizvadītajās vēlēšanās bija nepieredzēti sīva. Pirms otrās kārtas pret oponentiem tika izvērstas dažādas nomelnošanas kampaņas. Sava domubiedra atrašanās Polijas prezidenta krēslā nākamos piecus gadus ir ārkārtīgi svarīga abām politiski sašķeltās valsts galvenajām nometnēm – gan proeiropeiskajiem liberāļiem, gan nacionālkonservatīvajiem.
Polijā, jāatgādina, politiski nozīmīgākais ir premjerministra amats, tomēr prezidentam valsts pamatlikums paredz veto tiesības attiecībā uz likumiem, kas jūtami ierobežo valdības darbu. Iepriekš Polijā jau ilgstoši nekādu būtisku nesaskaņu starp valdību un preziden
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 13.-19. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!