Vai, telefona ekrānā ieraugot ienākošo zvanu no nepazīstama Zviedrijas numura, uz to vajadzētu atbildēt? Liela daļa cilvēku droši vien to uztvertu kā kārtējo kaitinošo telefonkrāpnieku uzdarbošanos, taču izciliem zinātniekiem tomēr vajadzētu pacelt klausuli. Vismaz oktobrī, jo tieši pa telefonu Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija informē laureātus par Nobela prēmijas piešķiršanu.
Ja kāds tomēr nav bijis sasniedzams ierastajā veidā, nākas rīkoties radošāk. Tā noticis daudzos iepriekšējos gados un arī šogad, kad priecīgā vēsts saņemta pēc klauvējiena pie namdurvīm vai pēc atgriešanās no meža.
TUK, TUK!
Visbiežāk prieka vēsts neparastā veidā nonāk pie laureātiem, kuri dzīvo ārpus Eiropas. Kamēr Zviedrijā saule ir augstu gaisā, Tālajos Austrumos cilvēki jau dodas pie miera, bet Ziemeļamerikā vēl nav modušies. Tieši tā notika ar Mēriju Brankovu. Kad Stokholmā tika izplatīts paziņojums par Nobela prēmijas piešķiršanu medicīnā trim zinātniekiem, tostarp amerikānietei, viņas mājvietā ASV rietumkrasta pilsētā Sietlā vēl bija melna nakts. Taču acīmredzot nekad neguļošie žurnālisti par katru cenu vēlējas nekavējoties dokumentēt uzvarētājas reakciju.
Aģentūras Associated Press fotogrāfe Lindsija Vasone pieklauvēja pie Mērijas Brankovas mājas durvīm jau pulksten četros no rīta. Pirmā pamodās suņu meitene Zelda, un tās riešana izrāva no miega zinātnieces vīru Rosu Kolkhunu.
«Es nedomāju, ka viņš īsti zināja, kāpēc biju ieradusies,» pirmo sastapšanos ar apjukušo, pidžamā tērpto vīrieti pie mājas durvīm vēlāk atcerējās fotogrāfe, «un es teicu: «Ziniet, kungs, jūsu sieva tikko ieguva Nobela prēmiju.»» Kamēr Ross devās uz guļamistabu, Vasonei izdevās nofotografēt laureātes pamodināšanu un pirmo reakciju.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 24. - 30. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!