Par nozīmīgām un maznozīmīgām lietām teātra cilvēku vidū. SestDiena izvaicā Spēlmaņu nakts nominantus
Pievienot komentāru
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Nominācija Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki
Uldis izrādē Pūt, vējiņi! (Latvijas Nacionālais teātris)
Kura ir jūsu vismīļākā vieta Rīgā? Un citur Latvijā?
Viena no visskaistākajām vietām Rīgā noteikti ir Bumbu kalniņš. Visus aicinu apmeklēt Sēliju!
Kas jūs būtu pēc profesijas, ja nebūtu aktieris?
Ja nebūtu aktieris, tad lidotājs.1/23
Nominācija Gada aktrise
Marķīze de Merteija izrādē Bīstamie sakari, Kundze izrādē Kalpones, Eleonora izrādē Lauva ziemā (Dailes teātris)
Kam dotu priekšroku – izjādei ar zirgu vai burāšanai? Kāpēc?
Izjādei ar Zirgu… Mīļums… Maigums… Drošība… Attiecības.2/23
Nominācija Gada aktrise otrā plāna lomā
Orta izrādē Pūt, vējiņi! (Latvijas Nacionālais teātris)
Kas ir jūsu sapņu zeme, uz kuru vēlētos aizceļot vai kurā esat jau pabijusi?
Mana sapņu zeme ir Latvija. Aizceļot nevēlētos nekur, bet ceļot es vēlētos nepārtraukti. Pirmā vieta, kur es vēlētos vēlreiz nonākt, ir Londona. Man ļoti patīk ceļot.3/23
Nominācija Gada aktieris otrā plāna lomā
Ričards izrādē Lauva ziemā (Dailes teātris)
Esat pret vai par faniem?
Par.
Vai jums ir bijusi kāda neparasta iesauka?
Bleķis.4/23
Nominācija Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki
Ofēlija izrādē Hamlets (Valmieras Drāmas teātris)
Vai esat kreile?
Nē. Es rakstu, zīmēju un griežu aplikāciju ar labo roku.
Kādas ir jūsu vislielākās bērnībā sastrādātās blēņas?
Apzagu savu brāli Kristapu. Bet tas bija tikai aiz nezināšanas, ka tas ir noziegums. (Smejas.)5/23
Nominācija Gada režisors
Kliedzēji (Daugavpils teātris), Piramīda (Dirty Deal Teatro), Salātlapiņa (Latvijas Leļļu teātris)
Vai jūs ikdienā mēdzat kliegt un par ko?
Par kliegšanu – nu, tā kā mana sieva ir dramaturģe, sanāk dažkārt skaļākas drāmiņas arī mājās. Nu tā – tīri asinsrites uzlabošanai. (Smejas.) Vēl man ļoti patīk ceļot, un kalnu virsotnēs, ielejās, kanjonos, gravās man bieži rodas kārdinājums notestēt atbalsis. Tad kliedzu no visa spēka.
Kam būtu jānotiek, lai jūs ietu ielās protestēt?
Par protestēšanu (šeit piesaucot savu izrādi Piramīda) varu teikt, ka noteikti protestētu ielās, ja tiktu ierobežotas manas pamatvajadzības. Īpaši jau, ja man aizliegtu domāt un kaut kā ierobežotu manu radošo brīvību. Es vispār ik pa laikam par kaut ko "protestēju", bet mēģinu to darīt sarunu ceļā vai caur savām izrādēm. Protesti ielās man saistās ar agresiju, un no tās cenšos izvairīties.6/23
Nominācija Gada aktieris
Vīlers izrādē Linda Vista (Jaunais Rīgas teātris)
Kam būt vieglāk – Keišam vai Vīleram?
Vieglāk ir būt Vīleram, protams. Jo tas tak ir pa jokam. Tās ir trīs stundas prieka uz skatuves. Pat mirkļi, kad Vīlera sirds lūst pušu, ir aktieriskas baudas pilni. Līdzīgi kā skatītājiem, kuri priecājas raudāt teātrī.7/23
Nominācija Gada aktrise otrā plāna lomā
Anna izrādē Dēls (Dailes teātris)
Kuru lomu neesat vēl nospēlējusi, bet esat par to sapņojusi?
Ar sapņošanu lomu sakarā neaizraujos… Vienmēr esmu vēlējusies nospēlēt Dostojevska Nastasju Fiļipovnu, tajā lomā ir kāds noslēpums, ko būtu gribējies atminēt…8/23
Nominācija Gada aktrise
Solanža izrādē Kalpones, Abigaila Viljamsa izrādē Salemas raganas, Lulū izrādē Lulū (Dailes teātris)
Vai kādreiz esat spēlējusi teātri dzīvē?
Protams, esmu! Kurš gan nav spēlējis vai piespēlējis kādai dzīves situācijai. Dzīvē noteikti neesmu laba aktrise. Man nepatīk, ja jāizliekas par to, kas neesmu, vai jāsaka tas, ko nemaz nedomāju. To ir grūti izdarīt, jo nav kostīma vai grima, aiz kā aizslēpties. Es domāju, ka dzīve nav teātris un teātris nav dzīve.9/23
Nominācija Gada aktieris otrā plāna lomā
Henks izrādē Alvas sieviete (Dailes teātris)
Vai lomas jūs kādreiz ir iedvesmojušas kādam jaunam atklājumam dzīvē?
Nē, nav iedvesmojušas. Uzskatu to par darbu, katrai lomai dodu kaut ko no sevis.10/23
Nominācija Gada aktrise
Bernarda Alba izrādē Bernardas Albas nams (Liepājas teātris)
Vai ticat reinkarnācijai? Ja jā, tad kas, jūsuprāt, bijāt iepriekšējā dzīvē vai būsiet nākamajā?
Tā kā šobrīd intensīvi mēģinām Šekspīru, teikšu tā: mēs visi mirsim. I balts, i melns.
Vai Liepājas vēji palīdz uz skatuves un kā?
Kad pirmizrādes priekšvakarā kūp galva un dauzās sirds, Liepājas pludmale ir vislabākā vieta. Bet, kad vasaras vidū Rīgā ir +30 grādu, bet Liepājā vējains un +16 grādu, tad gan pārņem rūgtumiņš.11/23
Nominācija Gada aktieris otrā plāna lomā
Lomas izrādē Liepāja – Latvijas galvaspilsēta (Liepājas teātris)
Kurš aktieris un aktrise ir jūsu elki (gan latviešu, gan ārzemju)?
Sākotnēji man likās, ka uz šo jautājumu atbildēt būs grūti, jo izlemt, kuri tad ir tie izredzētie aktieri, kas man patīk, vai kuri ir vislabākie no labākajiem... Bet tad, vēlreiz pārlasījis jautājumu, sapratu, ka patiesībā diezgan viegli būs atbildēt, jo jautājums ir, kuri ir mani elki. Viena konkrēta elka man nav – ne starp latviešu, ne ārzemju aktieriem. Nav elka, kurš vadītu manu radošo, profesionālo izaugsmi vai dzīvi. Tas ir ceļš, un es, vācot pa detaļām, ne tikai no aktieriskajiem darbiem, no profesijas kolēģiem kompilējot un no visas dzīves liekot kopā, veidoju savu ceļu. Protams, neapšaubāmi – ir talantīgi un kolosāli aktieri, un viņu ir daudz. Arī Latvijas teātros, un ne tikai vadošie aktieri, uz viņiem ir vērts iet skatīties. Bet nav nekā labāka par Liepājas teātri, brauciet šurp skatīties!12/23
Nominācija Gada gaismu mākslinieks
Par darbu sezonā Latvijas Nacionālajā teātrī, M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Jaunajā Rīgas teātrī
Kuras garšas saldējumam dodat priekšroku?
Saldējumam ar kožļeņu garšu (bubble gum) spilgti zilā krāsā. Īsāk sakot: jo ķīmiskāks, jo labāks!
Vai ir kāda vieta dabā, kuru jūs vēlētos izgaismot?
Ļoti gribētu strādāt ar kādu notikumu brīvdabā – mežā, kas aptver plašu teritoriju, ar gaismu padarot to vēl elpu aizraujošāku.13/23
Nominācija Gada režisors un Gada sasniegums oriģināldramaturģijā
Valters Sīlis – Liepāja – Latvijas galvaspilsēta (Liepājas teātris), Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris (Latvijas Nacionālais teātris), Pēc grāmatas motīviem (Dirty Deal Teatro)
Kas pēc grūtas radošās dienas liek novērst domas no visām darba lietām?
Vakarā novērst domas no darba lietām man nav lielu problēmu. Es atnāku mājās, un ir iespēja domāt par visu citu, kas nav saistīts ar topošo izrādi. No rīta gan domas par darbu atgriežas ļoti agri, ļoti, ļoti agri.
Kura ir jūsu vismīļākā un visnemīļākā bērnības pasaka? Kāpēc?
Man ļoti patika Hansa Kristiana Andersena pasaka Šķiltavas, jo man ļoti patika šīs pasakas izdevums. Un bija latviešu tautas pasaku divdesmito gadu izdevums, no kura man bija ļoti bail. Ilustrācijas bija tik baisas, ka es neuzdrošinājos tās pasakas lasīt. Visbaisākās ilustrācijas bija pasakai Nāve par krustmāti. Vēlāk gan tieši tādēļ šī pasaka tika stāstīta manā pirmajā bērnu izrādē Par mammām.14/23
Nominācija Gada aktieris
Rolands Beķeris – Normans izrādē Ģērbējs (Liepājas teātris)
Vai jums ir rituāls, ko veicat pirms izrādēm, un kāds tas ir?
Man pirms izrādes ir vairāki rituāli. Viss sākas ar nelielu pastaigu uz lielveikalu Rimi, lai izvēdinātu galvu un nopirktu šokolādi. Tad tiek izdzerta teātra bufetes burvīgā kafija ar diviem cukuriem un aukstu pienu. Sadodamies rokās aplī ar kolēģiem un novēlam cits citam uzmundrinošus ceļa vārdus. Kā arī pirms priekškara vēršanās palūdzu spēkus saviem mīļajiem, kas dzīvo debesīs.15/23
Nominācija Gada gaismu mākslinieks
Par darbu sezonā Liepājas teātrī, M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, Dailes teātrī
Vai jums patīk makšķerēt, un kas visbiežāk ķeras?
Man pilnīgi noteikti nepatīk makšķerēt, bet pilnīgi noteikti patīk saullēktā pastaigāties gar Liepājas ezeru, kur varu noķert brīnišķīgus dabasskatus!16/23
Nominācija Gada aktieris
Hamlets izrādē Hamlets (Valmieras Drāmas teātris)
Kā tad īsti ir – būt vai nebūt?
Angļu aktieris Marks Railens Ītanam Hokam pirms šī monologa norunāšanas ieteica klusēt, klusēt, līdz skatītāji zālē sāk smieties. Un, tikko sākas smiekli, tā pateikt "būt vai nebūt..." Skatītāji to palaiž garām un no šoka sāk klausīties, kas tiek teikts tālāk. Pārāk lielā slava šo frāzi ir sagūstījusi, bet tā nav nolaupījusi izaicinājumu, ko šie vārdi met katram cilvēkam.
Godīgi sakot, vienīgais, ko es varu skaidri un pārliecināti teikt: šis jautājums ir koana – tas ir jāuzdod. Katrs pie šī jautājuma nonāk – katrs. Viss, uz ko varam cerēt, ka pēc tam apskaidrība būs kaut nedaudz pielieta ar to gaismu, kuru Hamlets brīnumainā kārtā dzird sevi pārvēršam vārdos. Labi, ka Šekspīrs to pierakstīja.
Ko jums nozīmē štata vieta Valmieras teātrī? Vai nebijāt sākotnēji gribējis strādāt kādā no Rīgas teātriem?
Man, patiesi, pirms pāris gadiem kāds aktieris jautāja: "Vai tur, Valmierā, maksā arī?" Saku: "Bietēs un kartupeļos." Strādāt Valmieras teātrī nozīmē iesist šai sociālajai stigmai pa jostasvietu. Es negribēju konkrētu māju, es gribēju domubiedrus, un tie mani atveda uz šejieni, te bija Krilova kurss, te bija Karalis Līrs, te bija Meikšāns. Bez radošiem un lecīgiem domubiedriem, lai cik truli šis vārds skanētu, ir pavisam viegli kā vecai ādai atlobīties no savas paaudzes un kļūt par viduvējību. Tad kurā brīdī ciema nosaukums ir no svara?
Vai var apskaut svešinieku ar visu savu dvēseli?
Man bija slikti, ļoti slikti... teiksim tā, es biju emocionāls grausts, kas lietainā dienā, acis nodūris, slīdēja pa ļoti pelēku ielu. Pats ar sevi sarunājos jo nu, es tā daru un punkts. Mani apturēja kundze, neatceros, kādēļ, bet atceros, ka brīdi viņa manī skatījās, tad iespieda rokā vīgriezes, kuras tikko salasījusi lietus pielietā mežā, pasmaidīja un teica: "Pāries!"Ja tas nav apliecinājums cilvēkdvēselei, tad kas ir?17/23
Nominācija Gada scenogrāfs vai leļļu mākslinieks
Scenogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! (Latvijas Nacionālais teātris)
Kam dodat priekšroku savu ideju īstenošanā – brīvdabas vai teātra ēkas skatuvei?
Noteikti teātra skatuvei, jo tas ir daudz sarežģītāk un var strādāt ar tādiem lielumiem kā gaisma, priekškars, skatuves portāls, dziļums, augstums, nezaudējot skatuves un zāles mijiedarbību un noslēpumu.
Vai mākslā dzimumam ir nozīme? Ja jā, kā tas izpaužas?
Dzimumam mākslā nav nozīmes, bet nozīme ir skatītāja uztverei, zināšanām un priekšstatiem attiecībā uz šo tēmu. Tāpēc pārpratumi, smieklīgas situācijas un seksisms, protams, ir arī mana darba sastāvdaļa.18/23
Nominācija Gada aktrise otrā plāna lomā
Vija izrādē Aka, Gundega izrādē Cīrulīši (Latvijas Nacionālais teātris)
Ar ko atšķiras Marija Bērziņa aktrise no Marijas Bērziņas režisores?
Domāju, ka aktrise Marija ir stipri trauksmaināka, režisore Marija ir mierīgāka un vairāk koncentrējusies. Tā kā pēc horoskopa esmu Svari, "šaubas" ir mans otrais vārds. Tomēr režijas studijas man ir palīdzējušas tik ilgi nesvārstīties, ātrāk pieņemt lēmumus un uzticēties savai intuīcijai. Savukārt kā aktrise mācos nesteigties un dot sev laiku lomas izveidei.
Kuru literāro darbu vienmēr esat vēlējusies iestudēt kā režisore, bet vēl nav bijusi iespēja?
Par sapņu materiālu: gribētos iestudēt kādu detektīvu ar spožu sižetisko intrigu, izteiksmes līdzekļu palielināšanai derētu absurda dramaturģija, savukārt vismaz reizi dzīvē režisoram savas spējas vajag pārbaudīt ar klasikas, piemēram, Šekspīra, iestudēšanu.19/23
Nominācija Gada kostīmu vai grgrima mākslinieks
Grims izrādei Mumu (M. Čehova Rīgas Krievu teātris)
Kā nonācāt līdz grima mākslai?
Nejaušība. Strādāju par otro operatoru kādas filmas uzņemšanā, un nesakrita aktiera un uzņemšanas grafiki. Aktieris brauca prom uz filmēšanu citā valstī. Dublieris nederēja, jo aktiera āriene bija visnotaļ specifiska. Mums bija divas nedēļas, lai kaut ko izdomātu. Un tad es piedāvāju uztaisīt aktiera sejas atveidojumu un izliet gumijas masku... Nevarēju pat iedomāties, kur tas mani tālāk aizvedīs!
Ko ar grimu var mainīt cilvēkā?
Man šķiet, ka grims palīdz aktierim ne tikai atklāt personāža iekšējo pasauli, bet arī viņu vizualizēt. Grims pilnībā saplūst ar personāžu.20/23
Nominācija Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki
Mārtins Īdens izrādē Mārtins Īdens (Valmieras Drāmas teātris)
Kādus ziedus jūs vislabprātāk vēlētos saņemt uz skatuves? Kāpēc?
Agrāk esot bijusi šutka, ka ziedus jau izdzert nevarot, bet es ļoti priecājos, ja vispār saņemu ziedus. Kāds kolēģis no Liepājas teātra pilnīgi ir aizsācis akciju ar nosaukumu #labākparziediem. Viņa ideja ir aicināt skatītāju dāvinātāju iedarbināt fantāziju, lai viņš sveiktu ar kaut ko radošāku par lakstiem. Piemēram, kādu reizi viņš saņēma veļas mazgāšanas līdzekli 60 mazgāšanas reizēm. Es reiz lielajā zālē uz "paklona" blakus vienai no sava teātra patronesēm, kurai bija dāvātas garas, sarkanas rozes, stāvēju ar Piena spēku rokās... Ziniet, arī kaut kā nebija riktīgi. Vai tas bija kaut kāds komentārs, ka esmu notievējis? Vai vājš esmu palicis? Nezinu. Es kā sportists uztvēru to personiski.
Es priecāšos, ja jūs vispār atnāksiet... Vienvārdsakot – mīļas man ir mežrozītes.21/23
Nominācija Gada aktrise
Zenta Mauriņa izrādē Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi
Procentuāli cik lielu nozīmi dzīvē jūs piešķirat ārišķībām (gan savām, gan citu cilvēku) – uzvedībai, izskatam, imidžam, reputācijai?
Parasti, ieraugot otru cilvēku, intuīcija laikam ir vissvarīgākā – vai mēs sapratīsimies, vai spēsim sarunāties vienotā valodā –, jo viss cits tomēr ir tik mainīgs... Bet man kā aktrisei cilvēku rīcība, izskats un imidžs ir viens no visinteresantākajiem pētniecības rīkiem tēla veidošanā. Es varu stundām sēdēt un domāt par cilvēkiem – kāpēc viņi rīkojas tieši tā, kādēļ šodien tā ir saģērbušies, kā pucējas, kādi ir mājās – un pēc tam to noglabāju savā "tēlu kartotēkā".
Tāpat man kā aktrisei ļoti svarīgs ir kostīms. Atceros, kā pirmo reizi uzliku galvā Zentas Mauriņas parūku un uzvilku izrādei radīto kleitu. Tās sajūtas, ieskatoties spogulī, ir neaprakstāmas – it kā mans ķermenis, bet ir vēl kaut kas cits... Pati gan cenšos būt neitrāla, jo man laikam tā ir vieglāk – iekļauties, nevis izcelties.
Kas jums profesionāli būtu jāsasniedz, lai varētu teikt: "Tagad esmu virsotnē!"
Man ir bail to skaļi teikt, bet laikam šobrīd ir tas brīdis. Man ir ļoti paveicies – esmu piedzimusi, vecāki manu gultiņu ir novietojuši acīmredzot izcilā vietā, esmu praktiski vesela, esmu nominēta kā viena no sešām gada aktrisēm iepriekšējā sezonā... kas ir bijis mans sapnis kopš sešu gadu vecuma! Man ir darbs, kurš man dod milzīgu laimi un prieku, man ir paveicies ar cilvēkiem, kuri man ir palīdzējuši, atbalstījuši, iemācījuši šo darbu veikt, un arī atzinība, kura ļoti iedvesmo turpināt... Esmu ļoti pateicīga par to visu!!!
Jaunākais iestudējums, kurā piedalos, ir Zalkša līgava Jaunajā Rīgas teātrī pie režisores Ingas Tropas – tas ir vārdos neizsakāms pagodinājums un prieks darboties šādā komandā, pie tik talantīgas režisores. Tāpat man ir jaunumi, kas arī sagādā lielu prieku un ir arī mans izaicinājums, – esmu sākusi darboties kā pedagoģe. Tā ir parādījusies iespēja dalīties, cerams, arī kādu iedvesmot...
Bet, protams, kā jau cilvēkam, man kārojas arī nākamo virsotņu... Citreiz tas mani saskumdina, un pieķeru sevi, ka par maz novērtēju to, kas man jau ir. Mani iedvesmo, piemēram, Marija Kirī. Jā, tā ir virsotne, uz ko tiekties, – apvienot savu profesionālo karjeru ar ģimenes dzīvi un arī veiksmīgu bērnu izaudzināšanu. Domāju, ka varbūt pienācis laiks sākt ko darīt šīs lietas labā! Un katru dienu sev atgādināt: pasaki paldies par to visu, kas tev ir, un tiem cilvēkiem, kas palīdz un ir līdzās!22/23
Nominācija Gada aktrise otrā plāna lomā
Dorota izrādē Jūras vējš (M. Čehova Rīgas Krievu teātris)
Visļaunākais tēls, ko esat spēlējusi, un vai jums tas patika?
Mana visļaunākā varone man tika tāpēc, ka režisors vēlējās, lai viņa nebūtu ļauna. Viņu es spēlēju režisora Semjona Loseva iestudējumā Grēkā krišana, kuras pamatā ir Balzaka luga Laulību skola. Šo varoni sauc Anete Žerāra. Meitene, cenšoties izglābt vecāku laulību, izmanto visus trikus un intrigas, beigu beigās mēģina pat saindēt tēva mīļāko un vispirms iztestē arsēnu ar mātes iemīļoto suni. Šīs lugas režisors, mans skolotājs un kursa vadītājs Semjons Losevs, vienmēr saka, ka labā uzvedumā nav pareizo un vainīgo.
Visi vainīgi, un visiem taisnība. Bet kā skatītāju acīs attaisnot slepkavu, indētāju?
Losevs atrada šo ceļu: varonei ir 16 gadu, un viņa ir jāspēlē meitenei viņas vecumā. Ar bērna naivajām acīm, ar bērnības maksimālismu un ideālismu. Un tad stiprāka par šo šausmīgo rīcību ir līdzjūtība pret pusaudzi ideālisti, kura visiem spēkiem un par katru cenu mēģina saglabāt savu mazo pasauli. Man bija 17 gadu, es biju ideāliste ar īpaši saasinātu taisnīguma izjūtu. Šī kombinācija arī ļāva Losevam man uzticēt Žerāras lomu. Un par šo lomu arī saņēmu visaizkustinošāko dāvanu no skatītājiem – kāda sieviete uz skatuves atnesa parastu pildspalvu un man to pasniedza, sakot, ka viņai nav bijis līdzi ziedu, bet tik ļoti gribējies kaut ko uzdāvināt. Biju laimīga!23/23
Žurnāla "SestDiena" publikācijas
Aktuāli
Kaķa vietā suns
Pirms gada savu uzvaras ieskrējienu bija sācis nu jau visiem
labi zināmais tumšpelēkais kaķis. Tagad kārta sunim – tam,
ko līdz ekrānam aizveduši brāļi Ābeles.
0 komentāri