Aktrise atzīst, ka savas karjeras sākumā bieži nonākusi situācijās, kurās skaidras robežas vienkārši netika nodrošinātas: režisori mēdza lūgt darīt pilnīgi nepiemērotas lietas, un viņai nebija neviena, kas profesionāli iestātos par aktiera labklājību. Pjū šādu praksi sauc par pagātnes tumsu, no kuras industrija pamazām izkāpj. Tomēr aktrise uzsver arī pretējo pieredzi. Viņa strādājusi ar intimitātes koordinētājiem, kuri spējuši radīt ne vien drošu darba vidi, bet arī palīdzējuši uzlabot vēstījumu.
Labi profesionāļi, kā atzīst Pjū, prot uzdot būtiskos jautājumus – kā konkrētie varoņi pieskartos viens otram, kāda emocionālā spriedze viņus vieno, kādu tuvības formu sižets patiesi prasa. Vienlaikus aktrise neslēpj, ka ir tādi koordinatori, kas rada tikai lieku uztraukumu vai vēlas visu pārspīlēti kontrolēt.