Līdz šim neviens Latvijas valsts vai pašvaldības uzņēmums nav nokļuvis līdz akciju biržai.
«Bieži vien viss šis process raisa asociācijas ar sava veida privatizāciju, bet tā īsti nav privatizācija. Tiek jaukta terminoloģija,» Dienai skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Ekonomiskās analīzes departamenta direktors Edmunds Rudzītis.
Neviens neliek šos uzņēmumus privatizēt. Uzņēmumi iziet kapitāla tirgos, piesaista sev kapitālu, un līdz ar to uzņēmumos ienāk jauni akcionāri, kuri var būt ar mazu ietekmi, bet ar viņiem ir jārēķinās, un viņi nodrošina labāku uzņēmuma pārvaldību.
«Mazākuma akcionāri ir kā vanaga acs, kas mēģina nepieļaut «brālēnu» ekonomiku un politiskās spēles. Atrašanās biržā uzliek uzņēmumam noteiktus pienākumus attiecībā uz caurskatāmību, pārredzamību un informācijas atklāšanu. Tad nevarēs kaut ko sarunāt un par kaut ko vienoties. Arī regulatoram var paslīdēt garām kādas «neredzamas» lietas. Biržā par nozīmīgām lietām ir jāziņo savlaicīgi, nevis pēc vairākiem gadiem tarifu veidā,» atgādina E. Rudzītis.
Respektīvi, uzņēmumam atrašanās biržas sarakstos ir sava veida kvalitātes zīme.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 25. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00