Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Vecums pienāk aizvien lēnāk

Dzīve vecumdienās lielai daļai sabiedrības saistās ar izaicinājumiem, ko nosaka prognozējami zemie iztikas līdzekļi. Kā liecina Latvijas Bankas prognozes, pēc 30 gadiem nākotnes senioriem ienākumi no pensijas pirmā un otrā līmeņa sasniegtu vien 25% no šī brīža ienākumiem. Šī, protams, ir ļoti pesimistiska prognoze, kas neņem vērā nesenās izmaiņas likumvidē, piemēram, iespēju daļai pensiju otrā līmeņa plānu akcijās ieguldīt pat 100% līdzekļu.

Tas savukārt nozīmē kāpināt peļņu un attiecīgi veidot lielāku pensiju otrā līmeņa uzkrājumu. Jāpieņem arī tas, ka nākotnē augs pensionēšanās vecums, jo pie esošajām demogrāfijas tendencēm mēs vienkārši nevarēsim atļauties aiziet pensijā 65 gados.

To apzinās arvien lielāka daļa sabiedrības – 71% norāda, ka gribētu turpināt darbu arī pēc 65 gadu sasniegšanas, liecina Swedbank novembrī veiktā aptauja. 28% uzskata, ka vecumdienās turpinās strādāt savam priekam, bet vēl 27% domā, ka nāksies strādāt, lai nosegtu visus izdevumus. Viena vai otra motīva vadīti, taču visdrīzāk darba gaitas turpināsim ilgāk nekā mūsu vecmāmiņas un vectētiņi. To vērosim ne tikai Latvijā, bet arī citās attīstītajās pasaules valstīs. Turklāt te jāņem vērā vēl viens būtisks aspekts – 63 gadus vecie iedzīvotāji jau tagad vairs nejūtas kā pensionāri šī vārda klasiskajā izpratnē. Cilvēki šajā vecumā nereti turpina strādāt un būt sociāli aktīvi, bet par vecumdienām sāk uzskatīt tikai laiku krietni pēc 70 gadu sasniegšanas. Tātad, ja sešdesmitgadnieki vairs nevēlas tikt uzlūkoti kā veci, jāvienojas arī par to, kā viņus sauksim? Citādi veidojas paradoksāla situācija, ka cilvēku vecumā līdz 35 gadiem, kuru mūsdienu izpratnē uzskatām par jaunieti, no pensionāra šķir tikai nepilni 30 gadi. Jaunas vecuma kategorijas piešķiršana cilvēkiem vecuma grupā no 60 līdz orientējoši 75 gadiem radītu izmaiņas arī sabiedrības attieksmē.

Līdz ar to, ka strādāsim ilgāk, iedzīvotāji apzinās arī to, ka vismaz daļēji par ienākumiem vecumdienās jāparūpējas jau tagad – aktīvajos darba gados. Turklāt to saprot ne tikai tie, kam valstī noteiktais pensionēšanās vecums ir jau salīdzinoši tuvu, bet arī jaunākās paaudzes cilvēki. Arī tā dēvētā Z un Y paaudze uzkrājumu vecumdienām ierindo kā otro svarīgāko pēc drošības spilvena izveides.

Bet vai iedzīvotāju rīcība saskan ar gaidām? Atbilde ir – daļēji. Šobrīd uzkrājumu pensijai veido 54% iedzīvotāju – no tiem 28% veido uzkrājumus pensiju trešajā līmenī, 19% krāj pensijai, izmantojot cita veida uzkrājumu instrumentus, bet 7% norāda, ka iemaksas pensiju trešajā līmenī veic darba devējs. Pēdējos gados būtiski samazinājusies paļaušanās tikai uz valsts pensiju – ja 2018. gadā 39% norādīja, ka tas būs viņu vienīgais iztikas avots, tad šogad tā domā vairs tikai 23% iedzīvotāju.

Neatkarīgi no tā, kāda kuram ir piemērotākā pieeja uzkrājuma veidošanā, galvenajam vadmotīvam, lai mums vispār būtu par ko dzīvot vecumdienās, jābūt savlaicīgai rīcībai. Svarīgi ir tas, lai vienīgais plāns nākotnei nav laimests loterijā

Top komentāri

VVZ
V
Diemžēl pensiju otrais līmenis Latvijā ir krāpšana, jo "ieguldīšana akcijās un vērtspapīros" parasti ir zaudējumus nesoša. Vienīgie ieguvēji ir bankas, kuras iekasē naudu par "kontu apkalpošanu", bet nauda tiek notrallināta. Kā dara Dānijā? Tur pensiju fondi uzbūvē īres namus, un ienākumi no tiem papildina pensijas. Zviedrijas pensiju fondi iepērk mežus kaut vai Latvijā, un arī tie ir reāli ienākumi ilgtermiņā. Un vēl viena īpatnība- Latvijas banku peļņa ir milzīga, bet "ieguldījumu fondi" ir ar "negatīvu ienesīgumu" (ir nu gan terminoloģija!?) vai peļņa ir stipri niecīga. Tas vien liecina par klaju krāpšanu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

No pārtikas līdz transportam

Kopumā 51 rekomendācija, kas veltīta situācijas uzlabošanai klimata pārmaiņu, vides un veselības jomā, tika pieņemta Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kas janvāra pirmajā pusē noritēja Polijas...

Jauna veida attiecības

Eiropas Savienībā (ES) dažādās nozarēs arvien vairāk izplatās t. s. platformu darbs, kad darba devējs izveido uz IT risinājumiem balstītu platformu jeb portālu, kurā tiek publicēti veicamie uzdev...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses