Eiro un ASV dolāra kurss, kas ir pietuvojies 1,20 līmenim, finanšu tirgos tiek uzskatīts par psiholoģiski un ekonomiski nozīmīgu robežu. Kopumā tirgus dalībnieki arvien biežāk pieļauj, ka dolārs tuvākajā laikā varētu vēl nedaudz vājināties, teic Rietumu bankas Resursu pārvaldes vadītājs Dmitrijs Krilovskis.
Eksperts vērtē, ka dolāra vājināšanos veicina gan ASV iekšpolitiskie un fiskālie riski, gan procentu likmju politika – ASV Federālā rezervju sistēma (ASV centrālā banka) pēdējā pusgada laikā ir samazinājusi bāzes likmes, turpretim Eiropas Centrālā banka (ECB) tās saglabā nemainīgas. Tas nozīmē, ka ASV dolārs investoriem vairs nepiedāvā tik izteiktas ienesīguma priekšrocības kā iepriekš un eiro šajā ziņā kļūst konkurētspējīgāks. Svarīgi faktori ir arī ģeopolitiskā situācija un augstais ASV budžeta deficīts, kā rezultātā ir pieaugusi dolāra "riska prēmija" – investori dolāru vairs neuzskata par valūtu, kuru var uzskatīt drošu patvērumu kā senāk.
Inflācijas faktors
ECB mērķis nav tieši ietekmēt eiro kursu, tomēr eiro kurss ir svarīgs inflācijas kontekstā. D. Krilovskis skaidro, ka spēcīgāks eiro nodrošina lētākas importētās preces un lētākus energoresursus, bet tas samazina inflāciju eirozonā. Ja eiro kurss pret ASV dolāru ilgstoši saglabātos virs 1,20 atzīmes, pastāv risks, ka inflācija varētu noslīdēt zem ECB izvirzītā 2% inflācijas mērķa līmeņa. Tāpēc ECB amatpersonas pēdējā laikā arvien biežāk uzsver, ka tās rūpīgi seko eiro kursa attīstībai un tā ietekmei uz cenu dinamiku.
Šāgada janvārī eirozonas gada inflācija noslīdēja līdz 1,7%, samazinoties salīdzinājumā ar 2% līmeni mēnesi iepriekš, norāda bankas Citadele ekonomists Kārlis Purgailis.
Aģentūras Bloomberg aptaujātie analītiķi paredz, ka eirozonas inflācija visu šo gadu turēsies zem 2% atzīmes un gadā vidēji veidos 1,8%.
Attiecībā uz valūtas kursa attīstību pēdējo mēnešu laikā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda, ka eiro/dolāra kurss ir svārstījies salīdzinoši šaurā koridorā – no 1,15 līdz 1,20 atzīmei. Pēdējā vērienīgā eiro nostiprināšanās notika 2025. gada otrajā ceturksnī. Ņemot vērā laika aizturi, šīs nostiprināšanās maksimālā ietekme uz inflāciju būs vērojama šopavasar un ir ietverta bāzes scenārija prognozē. ECB nemērķē uz kādu konkrētu valūtas kursa līmeni, bet ievērojama un ātra eiro nostiprināšanās samazinātu inflācijas perspektīvas, vienlaikus vājinot konkurētspēju un ekonomisko aktivitāti, uz ko atkal ECB nāktos reaģēt.
D. Krilovskis gan negaida strauju ECB rīcību, jo ECB ir ļoti paredzama iestāde, no monetārās politikas izmaiņu skatpunkta raugoties – jebkuras izmaiņas likmēs parasti tiek iepriekš "sagatavotas" ar publiskiem signāliem.
Kopš 2025. gada jūnija ECB ir saglabājusi galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% līmenī, un bāzes scenārijs ir šādas likmes saglabāšana vismaz nākamos sešus mēnešus. Teorētiski neliela likmju samazināšana būtu iespējama tikai tad, ja eiro būtiski un ilgstoši nostiprinātos un inflācija strauji mazinātos, taču patlaban tas tiek uzskatīts par mazticamu scenāriju.
2026. gada pirmajā sēdē ECB, līdzīgi kā ASV Federālā rezervju sistēma, atstāja bāzes likmes nemainīgas. Tā rezultātā ECB depozīta likme februārī palika 2% līmenī. K. Purgailis atgādina, ka šī bija jau piektā sēde, kuras laikā ECB izvēlējās likmes negrozīt. ECB kārtējo reizi uzsvēra, ka nākamie monetārie lēmumi būs atkarīgi no situācijas turpmākās attīstības un jaunākajiem datiem. ECB februārī apsprieda arī dārga eiro lejupvērsto ietekmi uz inflāciju, taču norādīja, ka pērn notikusī eiro vērtības pastiprināšanās jau ir ierēķināta prognozēs un ECB lēmumus neietekmēs. Finanšu tirgus dalībnieki šāgada laikā neparedz ECB likmju izmaiņas.
Daudz nemainīsies
Runājot par turpmāko valūtas kursa dinamiku, D. Krilovskis uzsver: vairums analītisko prognožu sliecas uz to, ka tuvāko sešu mēnešu laikā eiro/dolāra kurss, visticamāk, svārstīsies 1,18–1,20 atzīmes robežās. Tomēr pastāv iespēja, ka eiro varētu mēreni nostiprināties līdz 1,21–1,22 līmenim, ja ASV jaunā Federālās rezervju sistēmas vadība izvēlēsies straujāku procentu likmju samazināšanu, nekā patlaban gaida tirgus.
Šāgada janvāra vidū ASV prezidents Donalds Tramps ASV Federālās rezervju sistēmas vadīšanai izvirzīja tās kritiķi Kevinu Voršu. Viņš ir bijušais Federālo rezervju gubernators un biržu mājvietas Volstrītas veterāns, kurš aicinājis "mainīt režīmu" centrālajā bankā. Savā runā pērn viņš sacīja, ka ASV fiskālā politika ir uz "bīstamas trajektorijas" un ka ir pieaudzis "bezatbildīgu tēriņu" apjoms. Viņu uzskata par tādu finanšu jomas pārstāvi, kurš tuvākajā laikā atbalstītu zemākas procentu likmes, ziņo medijs BBC.
Jāatgādina, ka pašreizējo ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāju Džeromu Pauelu ASV prezidents D. Tramps izraudzījās 2018. gadā un Dž. Pauela termiņš amatā beidzas šāgada maijā. Tā kā Dž. Pauels pretojas spiedienam straujāk samazināt procentu likmes, tad ir saņēmis daudz kritikas un bieži tiek zākāts sociālajos medijos. Pašlaik viņam uzmanību ir pievērsuši arī ASV federālie prokurori, jo ASV Tieslietu departaments sāka kriminālizmeklēšanu par Dž. Pauela izteikumiem Kongresam saistībā ar centrālās bankas ēkas atjaunošanu Vašingtonā.
Ģeopolitiskā situācija mudina ASV sabiedrotos stiprināt savstarpējo sadarbību. Eiropas Savienības (ES) un Indijas tirdzniecības līgums ir viens no piemēriem tam, kā valstis, reaģējot uz ASV tarifu politiku, meklē alternatīvus tirdzniecības partnerus. Augstāki tarifi ASV importam pirmām kārtām kaitē ASV, vienlaikus veicinot tirdzniecības novirzīšanu citviet, vērtē bankas Nordea analītiķi.
Eiro vērtības būtiskais kāpums liecina par pozitīvu noskaņojumu attiecībā uz Eiropu, taču tas nenozīmē, ka eiro drīzumā varētu aizstāt ASV dolāru. Dolārs veido nedaudz mazāk par 60% no pasaules valūtas rezervēm pretstatā eiro 20% daļai. Līdz ar ASV dominanci globālajā tirdzniecībā, komercijā un kapitāla tirgū drīzumā tas, visticamāk, nemainīsies. ECB prezidente Kristīne Lagarda ir norādījusi: ASV haotiskā politika var sekmēt to, ka eiro sāk spēlēt lielāku globālo lomu. Taču, lai tas notiktu, eirozonas valstīm būtu jāturpina reformēt savu finanšu arhitektūru, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Jau pieredzēts
ASV dolāra vērtības pašreizējā lejupslīde potenciāli varētu būt ilgstoša, lai arī ar periodiskiem lēcieniem atkal augšup laiku pa laikam, vērtē bankas Nordea analītiķi. Iepriekšējās reizēs, kad dolārs sasniedza vēsturiski spēcīgu līmeni, piemēram, XX gadsimta 80. gadu vidū un XXI gadsimta sākumā, pagāja vairāk nekā pieci gadi, līdz tika sasniegts cikla zemākais punkts. Arī pēc pērn piedzīvotā vērtības krituma un šogad līdz šim redzētā vājuma dolārs saglabājas vēsturiski spēcīgs, ja vērtē ilgtermiņa perspektīvā.
Lai gan šībrīža situācija nav tieši salīdzināma ar 1985. vai 2000. gadu, tomēr ir dažas līdzības. XX gadsimta 80. gadu vidū ASV iestādes dolāru uzskatīja par pārmērīgi spēcīgu, norādot, ka tiek grauta valsts konkurētspēja. Patlaban var dzirdēt līdzīgus vēstījumus.
D. Tramps nesen paziņoja, ka "dolāram klājas lieliski", pastiprinot spekulācijas par to, ka tas varētu iezīmēt ilgstoša vājuma perioda sākumu. Bankas Nordea prognoze paredz, ka līdz 2027. gada beigām eiro/dolāra kurss sasniegs 1,26 atzīmi.
Vēsturiski 1,20 līmenis ir nedaudz virs eiro/dolāra vidējā rādītāja, ja vērtē visu periodu kopš eiro ieviešanas 1999. gadā, bet tas ir daudz zemāk par 1,60 atzīmi, kas piedzīvota 2008. gadā, atgādina Reuters.
Var kļūt lētāk
"Tā kā ES par importētajām precēm, kas nāk no valstīm ārpus ES, bieži norēķinās ASV dolāros un izmanto dolārus kā otro svarīgāko norēķinu valūtu preču eksportā pēc eiro, valūtas kursa izmaiņām var būt tūlītējs efekts uz ārējā tirdzniecībā iesaistīto preču cenām, kas tālāk ietekmēs cenas iekšzemē un visbeidzot var atspoguļoties inflācijas līmenī," norāda Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa.
Latvijas ekonomikā stiprāks eiro rada daudzveidīgu ietekmi. "Eksportētājiem, īpaši tiem, kuri pārdod produkciju ārpus eirozonas, būtu jārēķinās, ka viņu produkcija kļūs dārgāka. Savukārt imports, kas nāk no valstīm ārpus eirozonas, Latvijā kļūtu lētāks – īpaši energoresursi, izejvielas un tehnoloģijas. Tas varētu palīdzēt mazināt izmaksas uzņēmumiem un cenu spiedienu patērētājiem. Rezultātā patērētāji iegūtu no zemākas inflācijas, bet eksportētājiem nāktos vairāk koncentrēties uz efektivitāti un, iespējams, diversificēt savus eksporta tirgus," secina D. Krilovskis.
Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste uzsver, ka valūtas kursa svārstības paver pavisam praktiskas iespējas iedzīvotājiem. Piemēram, tad, ja eiro nostiprinās pret ASV dolāru, kļūst izdevīgāk iepirkties ārvalstu interneta veikalos, kuros norēķini notiek dolāros. Tāpat ceļojumi uz tām valstīm, kuru valūtas kurss attiecībā pret eiro ir vājinājies, piemēram, uz ASV vai Japānu, kļūst lētāki. Tādējādi globālu finanšu procesu ietekmē daudzi var rast veidus, kā ikdienā izmantot valūtas kursa izmaiņas savā labā.