Eiropas Savienība (ES) un Indija ir pabeigušas sarunas par abpusēju brīvās tirdzniecības nolīgumu – tās ilga gandrīz divas desmitgades. Gan ES, gan Indija meklē iespējas mazināt ASV tarifu ietekmi, kā arī raidīt signālu, ka brīva tirgošanās ir labāks risinājums par tarifiem. Vienošanās ar Indiju ir nākusi uzreiz pēc tam, kad ES šā gada 17. janvārī parakstīja tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidamerikas Mercosur valstīm (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja), kā arī ar Indonēziju, Meksiku un Šveici pagājušajā gadā. Savukārt Indija ir vienojusies par nolīgumiem ar Lielbritāniju, Jaunzēlandi un Omānu.
Eiropas Komisija paredz, ka šis nolīgums līdz 2032. gadam divkāršos ES preču eksportu uz Indiju, atceļot vai samazinot tarifus 97% apmērā no ES preču eksporta uz Indiju vērtības. Piemēram, Indija atcels nodevas ES automašīnām no 110% līdz pat 10% (noteiktam apjomam), bet automašīnu detaļu tarifi tiks atcelti 5–10 gadu laikā. Nodevas par iekārtām, ķīmiskām vielām un farmaceitiskiem līdzekļiem lielā mērā tiks likvidētas. Gaidāms arī straujš tarifu samazinājums lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Jāuzsver, ka visam pārtikas importam uz ES joprojām būs jāatbilst stingrajiem nekaitīguma standartiem. Savukārt ES septiņu gadu laikā samazinās tarifus 99,5% Indijas tirgoto preču, piemēram, Indijas jūras preču, ādas izstrādājumu, ķimikāliju, gumijas, metālu un dārgakmeņu, kā arī juvelierizstrādājumu tarifi samazināsies līdz nullei.
Iespējas un riski
Tirdzniecības bilance ar Indiju ir izteikti par sliktu Latvijai. Pērn importa apjoms sasniedza rekordu – 166,36 miljonus eiro. Pusi no importa apjoma veido viedtālruņu imports, nākamie ar lielu atrāvienu ir minerālie produkti un plastmasas izstrādājumi. Ļoti ticams, ka liela daļa importa dodas tālāk uz citām ES valstīm. Eksports 2025. gadā ir bijis daudz pieticīgāks – 44,7 miljonu eiro apmērā. Apjomi nav mazi, bet tie ir tikai 0,2% no kopējā eksporta. Lielākās grupas ir ķīmiskās rūpniecības preces, elektriskās iekārtas, kokrūpniecības preces un metāla izstrādājumi.
«Tiešā ietekme uz Latvijas uzņēmumiem, visticamāk, tuvākā perspektīvā būs ierobežota, tomēr netiešie ieguvumi caur ES piegādes ķēdēm ilgākā termiņā var būt lielāki. Līgums paplašina ES uzņēmumu piekļuvi strauji augošam un ļoti lielam tirgum, tas ir būtiski tādām nozarēm kā autobūve, farmācija, ķīmiskā rūpniecība un augsto tehnoloģiju ražošana. Latvijas uzņēmumi, kas ir integrēti šo nozaru vērtību ķēdēs, var gūt iespējas. Pašiem apgūt tik lielu tirgu būs ārkārtīgi dārgi un sarežģīti. Trūkst zināšanu, kapitāla un apjomu. Protams, var paveikties, un kādā nišā var īstenoties arī kāds veiksmes stāsts,» vērtē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Kuras nozares spēs izmantot dotās iespējas, ir interesants jautājums. Ekonomists teic, ka potenciāls būtu trim lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm. Piemēram, pārtikas eksporta iespējas uzlabotos. Taču kuri būtu tie produkti, kas atbilstu indiešu garšas īpatnībām? Kuri produkti būtu konkurētspējīgi? Tie ir atklāti jautājumi.
«Savas korekcijas viesīs arī loģistikas iespējas, jo tirgus ir tāls un specifisks. Metālapstrādes nozarēm varētu būt izaicinoša izmaksu konkurētspēja. Nozare Indijā ir salīdzinoši labi attīstīta. Tāpat jautājums ir par kokrūpniecības produktiem, kas būtu interesanti Indijā. Visticamāk, tas izrietētu no atsevišķu nišu iespēju atrašanas, kā arī iesaistīšanās citu Eiropas ražotāju pievienotās vērtības ķēdē, kuru apjomi ļaus konkurēt šajā tirgū,» norāda D. Gašpuitis.
Stratēģisks ieguvums
Nolīgums var veicināt Latvijas eksporta diversifikāciju, jo īpaši uzņēmumiem, kam ir augstāka pievienotā vērtība un kas spēj pielāgot produktus Indijas tirgus specifikai. Ekonomists teic, ka tas ir būtiski laikā, kad Eiropas iekšējais pieprasījums aug mēreni un globālā tirdzniecības vide saglabājas nestabila. No šī skatpunkta līgums palielina alternatīvas tradicionālajiem noieta tirgiem.
Tarifu atvieglojumi Indijas precēm var palielināt konkurenci ES tirgū, īpaši cenu ziņā jutīgās nozarēs, un tas var radīt spiedienu uz peļņas maržām arī Latvijas ražotājiem. Turklāt Indijas ieguvums no nolīguma, tostarp iespēja mazināt ASV tarifu ietekmi, var pastiprināt tās lomu globālajās piegādes ķēdēs, potenciāli saasinot konkurenci par investīcijām un ražošanas apjomiem.
«Kopumā ES un Indijas nolīgums vairāk jāvērtē kā stratēģisks ieguvums ES ekonomikai, nevis kā tūlītējs izrāviens Latvijas eksportam. Latvijas uzņēmumiem ieguvumi būs selektīvi un atkarīgi no spējas iesaistīties starptautiskajās vērtību ķēdēs, pielāgoties konkurences pieaugumam un izmantot netiešās iespējas. Visticamāk, mēs šī nolīguma ietekmi visātrāk izjutīsim importa veidā, bet ne tik daudz eksporta pieaugumā,» pauž D. Gašpuitis.
Meklē alternatīvas
Oficiālā līguma parakstīšana, visticamāk, notiks vēlāk šogad – pēc tam, kad vienošanos būs apstiprinājis Eiropas Parlaments un Eiropadome. Līdztekus tirdzniecības nolīgumam ES un Indija risina atsevišķas sarunas par sadarbību drošības un aizsardzības jomā, kā arī klimata pasākumiem. Sarunas par abu pušu vienošanos sākās 2007. gadā, bet apstājās 2013. gadā, neatrodot kopsaucējus, lai pārvarētu šķēršļus piekļuvei tirgiem un regulatīvajām prasībām. Diskusijas oficiāli tika atsāktas 2022. gada jūlijā.
ES ir Indijas lielākais preču tirdzniecības partneris, divpusējai preču tirdzniecībai gada laikā sasniedzot 114 miljardus eiro, desmit gadu laikā šis apjoms ir gandrīz divkāršojies. ASV ir noteikušas 50% tarifu precēm no Indijas, un pagājušajā gadā pēc abu valdību komunikācijas pārtrūkuma nav izdevies vienoties par Indijas un ASV tirdzniecības līgumu.
ASV ir noteikušas tarifu 15% apmērā ES. Šā gada janvāra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps draudēja noteikt papildu 10% tarifu precēm no Dānijas, Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Nīderlandes un Somijas, ja netiks panākts darījums par Grenlandes iegādi, bet pēc tam atkāpās no šīs idejas.
«ASV konfrontējošā politika ir aktivizējusi valstis tirdzniecības risku mazināšanā un spiež meklēt alternatīvas. Tas valstīm liek kļūt atvērtākām, kas daudzās jomās nozīmē jaunus izaicinājumus. Taču konkurence un jaunu tirgu iespēju pavēršanās ES ekonomikām ir krasi nepieciešama, lai arī nedrīkst piemirst, ka progress iekšējo sadarbības šķēršļu mazināšanā ir vājš,» rezumē D. Gašpuitis.