Šovasar karstums daudzviet Eiropā jau ir bijis tik spēcīgs, ka pēc pētnieku aplēsēm dzīvību tveices ietekmē ir zaudējuši vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Karstums nodara arī lielu kaitējumu ekonomikai, it īpaši Dienvideiropas valstīs.
Nesenais karstums Eiropā varētu palēnināt šāgada ekonomikas izaugsmi par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atklāj globālā mērogā strādājošās apdrošināšanas kompānijas Allianz ziņojums. Šajā ziņojumā tādu dienu, kad gaisa temperatūra pārsniedz 32 grādus pēc Celsija, ekonomiskie zaudējumi tiek salīdzināti ar tiem zaudējumiem, kurus nodara streiks, kas ilgst pusi dienas.
Vērtējot Eiropas mērogā, klimata pārmaiņu, kas izraisa anomālo karstumu, negatīvā ekonomiskā ietekme vismazāk ir jūtama Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, kas, protams, ir labas ziņas mūsu reģionam.
Krīt IKP, pieaug inflācija
Klimata pārmaiņu, tostarp karstuma, ietekmi uz ekonomiku pēta gan Eiropas Centrālā banka (ECB), gan iepriekš minētā apdrošināšanas kompānija Allianz, gan Starptautiskā Darba organizācija, gan daudzas darbības mērogos šaurākas, bet tomēr ietekmīgas domnīcas.
Kopīgais secinājums ir tāds, ka lielais karstums būtiski samazina produktivitāti, turklāt daudzu fiziski smagu āra darbu paveikšana jāatliek uz vēsāku laiku. Karstā laikā būtiski pieaug elektrības izmaksas, jo daudzviet jādarbina kondicionieri. Tās visas uzņēmumiem ir papildu izmaksas, kas sadārdzina preču un pakalpojumu cenas un tādējādi var veicināt inflāciju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 23. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00