Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Āzijas lielvalstī patlaban iezīmējas tendence, ka importa apjomi pieaug straujāk nekā eksporta klāsts

Ķīnas ceļš – no rūpnīcas par lielveikalu?

Par pasaules rūpnīcu tradicionāli uzskatītajai Ķīnai pagājušajā gadā bija negatīva ārējās tirdzniecības bilance ar precēm ar četriem desmitiem pasaules valstu, liecina aģentūras Bloomberg veiktās aplēses.

Tirdzniecības deficīts ar virkni valstu gan netraucēja Ķīnai jau astoto gadu pēc kārtas saglabāt pasaules lielākās eksportētājas statusu (16,8% visas pasaules preču eksporta, un 13,2% visas pasaules eksporta, summējot preces un pakalpojumus), bet kopējais valsts ārējās tirdzniecības proficīts līdzinājās 509,9 miljardiem dolāru.

Proficīts tirdzniecībā ar Ķīnu

Pirmo vietu aģentūras izveidotajā to 15 pasaules valstu sarakstā, kurām 2016. gadā bija lielākais proficīts preču tirdzniecībā ar Ķīnu ar 72,2 miljardiem ASV dolāru (aptuveni 61 miljards eiro), ieņem Dienvidkoreja, kura pārdod Ķīnai ne tikai mašīnbūves produkciju, darbagaldus, elektroniku un citas tamlīdzīgas preces, bet arī iespaidīgu apjomu dažādu komplektējošu detaļu, kuras veido ap 80% visa Dienvidkorejas eksporta, ļaujot šai valstij ieņemt pirmo vietu arī lielāko eksportētāju sarakstā uz Ķīnu. Ņemot vērā tirdzniecību arī ar pakalpojumiem, rādītājs gan ir mazāks – 54,9 miljardi dolāru, savukārt liecina Top Foreign Stocks dati.

Otrajā vietā Bloomberg sarakstā ierindota Šveice (27,5 miljardi dolāru), kura eksportē uz Ķīnu plašu spektru preču, sākot ar medikamentiem un beidzot ar pulksteņiem un dažādām luksusa precēm. Tālāk seko Austrālija (23 miljardi dolāru), kas eksportē galvenokārt izejvielas, Brazīlija (20,8 miljardi dolāru), kas pamatā eksportē pārtikas preces, tostarp 38 miljonus tonnu sojas, kā arī Malaizija (14,7 miljardi dolāru), kura līdzīgi Dienvidkorejai piegādā Ķīnai mašīnbūves produkciju, darbagaldus, elektroniku un komplektējošās detaļas.

Tikai saraksta 6. vietā atrodas viena no lielākajām energoresursu piegādātājām Ķīnai – Angola (12,5 miljardi dolāru). Interesanti, ka pozitīva preču tirdzniecības bilance ar Ķīnu ir arī Krievijai (1,3 miljardi), kas gan nav iekļuvusi tā dēvētajā lielajā piecpadsmitniekā, kura pēdējās vietas dalošo Mongolijas un Venecuēlas proficīts pērn bija 2,5 miljardi dolāru.

Jāpiebilst, ka Bloomberg reitingā, kas veidots, izmantojot Pasaules Bankas (PB) datus, politisku iemeslu dēļ nav iekļauta Taivāna, tirdzniecību ar kuru Ķīna neuzskata par starptautisku un attiecīgi neiekļauj statistikas datos. Taivānas tirdzniecības proficīts ar Ķīnu pēc PB datiem pērn bija 67 miljardi dolāru, bet pēc Worlds Top Exports datiem – pat 99,3 miljardi dolāru. Taivāna pagājušajā gadā arī ieņēma 4. vietu Top Foreign Stocks lielāko eksportētāju sarakstā uz Ķīnu. Kontinentālajai Ķīnai tika pārdotas preces un pakalpojumi kopumā 134,1 miljarda dolāru vērtībā, šajā ziņā atpaliekot vienīgi no Dienvidkorejas (155,1 miljards), ASV (145,8 miljardi) un Japānas (136,2 miljardi). 5. vietu šajā sarakstā ieņem Vācija (101,4 miljardi), kurai, atbilstīgi Bloomberg aplēsēm, pērn tāpat bija pozitīva preču tirdzniecības bilance ar Ķīnu – 8,9 miljardi dolāru. Tiesa, Vācijas visas tirdzniecības bilance ar Ķīnu pērn tomēr bija nelielos mīnusos (ņemot vērā abu valstu mērogus) – 4,1 miljards ASV dolāru, liecina Top Foreign Stocks informācija.

Āzija, Eiropa un Ziemeļamerika

Pārliecinošu vairākumu Ķīnas pozitīvās ārējās preču tirdzniecības bilanci 2016. gadā tikmēr veidoja tirdzniecība ar aptuveni diviem desmitiem valstu no trim pasaules reģioniem – vispirms jau ar daļu Āzijas valstu, tādām kā Indiju (proficīts 46,7 miljardi eiro, atbilstīgi Eiropas Komisijas datiem), Vjetnamu (18,2 miljardi eiro), Taizemi (16,8 miljardi eiro), Filipīnām (8,8 miljardi eiro), Pakistānu (8,3 miljardi eiro), kā arī ar Eiropas Savienību (ES) un ar Ziemeļameriku, galvenokārt, protams, ASV, taču arī Meksiku (61,7 miljardi eiro) un Kanādu (32,2 miljardi eiro). Preču tirdzniecībā ar ES valstīm Ķīnai pērn bija pozitīva bilance 174,5 miljardu eiro apmērā (vairāk par pusi šīs summas veidoja divu valstu – Nīderlandes un Lielbritānijas – tirdzniecības deficīts), par ko uzskatāmi liecina arī tie ap septiņiem miljoniem kravas konteineru gadā, kas no Eiropas atgriežas Ķīnā tukši.

Savukārt, atbilstīgi ASV oficiālajai statistikai, Savienoto Valstu preču tirdzniecības deficīts ar Ķīnu 2016. gadā bija 347 miljardi dolāru (importa vērtība bija 462,6 miljardi, bet eksporta – 115,6 miljardi dolāru). Negatīva ārējās preču tirdzniecības bilance ASV bija vēl ar virkni valsti, tostarp Japānu (68,9 miljardi), Vāciju (64,8 miljardi), Meksiku (63,2 miljardi) un Īriju (35,9 miljardi dolāru). Kopējais ASV ārējās preču tirdzniecības deficīts pērn bija 750,1 miljards dolāru. Bilanci uzlabot ļauj pakalpojumu eksports no ASV. 2016. gadā pakalpojumu eksporta vērtība, atbilstīgi ASV oficiālajiem datiem, bija 752,4 miljardi, kamēr importa – 504,65 miljardi dolāru. Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) pakalpojumu (tostarp intelektuālā īpašuma un autortiesību) eksporta un importa vērtību no un uz ASV 2016. gadā lēš attiecīgi 733 miljardu un 486 miljardu ASV dolāru apmērā.

Vienlaikus neatkarīgi no tā, kuras no aplēsēm ir precīzākas, ASV ir kā lielākās pakalpojumu importētājas, tā eksportētājas pasaulē. Ķīna ieņēma 5. vietu pasaules lielāko pakalpojumu eksportētāju (atbilstīgi PTO datiem, pērn – 207 miljardu dolāru apmērā) un otro vietu lielāko importētāju (450 miljardi dolāru) sarakstā. Kā liecina ASV oficiālā informācija, Ķīna pērn izmantoja dažādus ASV pakalpojumus 53,5 miljardu dolāru vērtībā, savukārt ASV izmantoja Ķīnas pakalpojumus par 16,1 miljardu dolāru. Rezultātā kopējais ASV ārējās tirdzniecības deficīts ar Ķīnu oficiāli bija nedaudz zem 310 miljardiem dolāru. Tiesa, šajās aplēsēs nav ņemts vērā Ķīnas eksports uz Honkongu (287,7 miljardi dolāru, atbilstīgi Ķīnas varas iestāžu aplēsēm, 224,4 miljardi dolāru pēc Top Foreign Stocks datiem), kas vairākumā gadījumu ir reeksports uz ASV. (PTO statistikā norādīts, ka preču eksporta vērtība no Honkongas pērn bija 517 miljardi dolāru (5. vieta pasaulē), no kuriem tikai preces 26 miljardu vērtībā bija ražotas Honkongā.)

Vērts uzsvērt, ka pagājušajā gadā 43,7% no Ķīnas eksporta un 48,5% no importa veidoja uzņēmumi ar ārvalstu investoru daļām vai pilnībā ārvalstu investoriem piederoši uzņēmumi. Attiecīgi arī reālā labuma guvēji no vairāk nekā divām piektdaļām Ķīnas eksporta atrodas nevis Ķīnā, bet ārvalstīs, un šis fakts nereti ir iemesls diskusijām, piemēram, par to, cik lielā mērā ASV kompānijai piederošā rūpnīcā ražotu preču eksports no Ķīnas uz ASV uzskatāms par Ķīnas preču eksportu.

Lai arī Ķīnas eksporta statistika joprojām ir iespaidīga, aizvien vairāk ekspertu sliecas uzskatīt, ka turpinās pieaugt to valstu skaits, kuru tirdzniecības bilance ar Ķīnu būs pozitīva. Šī viedokļa aizstāvji norāda – lai kādus kāpumus vai kritumus pēdējā laikā būtu piedzīvojusi Ķīnas ārējā tirdzniecība, ir iezīmējusies tendence, ka importa apjomi pieaug straujāk nekā eksporta apjomi, turklāt atsevišķos mēnešos importa vērtība ir pārsniegusi eksporta vērtību. Pēdējais šāds mēnesis bija šā gada februāris, kad bilance izrādījās Ķīnai negatīva – 9,15 miljardu dolāru apjomā. Jāuzsver arī, ka eksporta loma Ķīnas ekonomikā pēdējo desmit gadu laikā samazinājusies gandrīz par pusi – no 32% 2006. gadā līdz 18% pērn, un ir maz šaubu, ka šī tendence turpināsies nākotnē. Protams, tas nenozīmē, ka Ķīna grasītos atteikties no pasaules lielākās eksportētājas statusa, tomēr šīs Āzijas lielvalsts vadības atbalstītā iekšējā tirgus attīstība un pieprasījuma kāpums tajā ar augstu ticamības pakāpi jau tuvāko gadu laikā var pārvērst pasaules rūpnīcu Ķīnu arī par pasaules lielveikalu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses