2024. gada decembrī, svinot Maltas Republikas 50. gadadienu, šī Vidusjūras salu valsts iezīmēja turpmāko ekonomikas modernizācijas ceļu gan tūrisma nozarē, gan viedo tehnoloģiju jomā.
Vienlaikus šai Eiropas Savienības (ES) dienvidos esošajai dalībvalstij jācīnās ar tādiem izaicinājumiem kā neviennozīmīgi vērtēta būvniecība un pat narkotiku pārvadāšana.
Jāatgādina, ka Malta neatkarību no Lielbritānijas ieguva 1964. gadā. Par republiku tā tika pasludināta 1974. gadā. Republikas diena tiek svinēta 13. decembrī.
Zema dzimstība un viesstrādnieki
No plakāta pie Vidusjūras piekrastes šosejas raugās zēns, vēstot: "Vēsture. Tu. Maltai 50." Šis līkumotais, moderni būvētais ceļš tagad aprīkots ar videokamerām, lai pārgalvīgie braucēji pāragri nekļūtu par tā dēvētajiem orgānu donoriem. Pirms kāda laika tik tiešām te stāvēja reklāmas plakāts ar mudinājumu reģistrēt savu vēlmi pēc nāves ziedot orgānus. Vēl senāk uz vecā ceļa vētras laikā šļācās Vidusjūras viļņu šaltis.
"Malta ir mainījusies," spriež amerikāņi, kuri, baudot kaktuskrūmu augļus, Bahričā līcītī fotografē spēcīgos Vidusjūras viļņus. Tuvējā pilsētā Sentdžuliānā kādreizējās vēsturiskās mazstāvu apbūves vietā tagad slejas debesskrāpji. Turpat redzami arī desmit ceļamkrāni, ar kuru palīdzību tiek būvēts milzīgs viesnīcu un veikalu komplekss. Maltas vēsturiskās sejas iznīcība un vienlaikus valsts modernizācija ir karstu diskusiju tēma, un protestētāji nereti sauc būvnieku lobijus par "būvniecības kovbojiem", kuri ar saviem "naudaskārajiem" mērķiem neciena vēsturi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 8. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00