Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat apkopotie dati par reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju liecina, ka 2022. gadā Latvijā bija reģistrēti 24,7 noziedzīgi nodarījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tajā pašā gadā Lietuvā bija reģistrēti 1,35 noziedzīgi nodarījumi, Igaunijā – 1,5 noziedzīgi nodarījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Tātad 2022. gadā Latvijā reģistrēto, ar naudas atmazgāšanu saistīto noziedzīgo nodarījumu skaits, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, 16,5 reizes pārsniedza Igaunijas līmeni un 18,3 reizes apsteidza Lietuvas līmeni.
Eurostat iekļautie dati rada priekšstatu, ka Baltijas valstīs ievērojami atšķiras noziedzības riski, vismaz attiecībā uz naudas atmazgāšanu. Te rodas vairāki minējumi. Varbūt tiešām mūsu valsts Baltijas mērogā ir naudas atmazgāšanas centrs? Bet varbūt Latvijā kā noziedzīgi naudas atmazgāšanas nodarījumi masveidā tiek reģistrēti tādi ekonomiskie pasākumi, kas Igaunijā un Lietuvā netiek reģistrēti kā noziedzīgi nodarījumi?
Pirmajā vietā – Lihtenšteina
Jāatzīmē, ka vēl pirms vairākiem gadiem starpība starp noziedzīgu līdzekļu legalizēšanas noziegumu reģistrāciju Baltijas valstīs tik būtiski neatšķīrās. 2017. gadā Latvijā tika reģistrēti 6,3 ar naudas atmazgāšanu saistīti noziedzīgi nodarījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Igaunijā – 3,1, bet Lietuvā – 0,7. Ievērojams noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas noziegumu skaita pieaugums reģistrētā formā gan Latvijā, gan Igaunijā bija fiksēts 2019. gadā, kad mūsu ziemeļu kaimiņzemē uz 100 000 iedzīvotāju tika reģistrēti 14,3 noziedzīgi nodarījumi, kas ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, Latvijā – 17,5, bet Lietuvā – tikai 0,7.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 14. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00