Latvija no Igaunijas atpaliek pēc ārvalstu viesu skaita, bet vēl pamatīgāk – pēc vietējo tūristu skaita. Igaunijas iedzīvotāji pa savu valsti 2025. gadā ir ceļojuši intensīvāk nekā Latvijas iedzīvotāji pa savējo, ļauj secināt abu valstu oficiālā statistika.
Latvijas tūristu mītnēs 2025. gadā ir nakšņojuši 2,8 miljoni tūristu, kuru vidū bija 1,7 miljoni ārvalstu viesu un 1,1 miljons vietējo ceļotāju. Igaunijas tūristu mītnēs pērn ir nakšņojuši gandrīz 3,7 miljoni tūristu, kuru vidū bija 1,95 miljoni ārvalstu viesu un 1,74 miljoni vietējo ceļotāju. Tādi ir dati, ko Latvijā apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP), bet mūsu ziemeļu kaimiņvalstī – Igaunijas Statistikas pārvalde, kas pazīstama ar zīmolu Statistics Estonia. No šiem datiem secināms, ka, protams, vajadzētu Latviju vairāk popularizēt ārvalstīs kā pievilcīgu galamērķi, taču vienlaikus būtu svarīgi arī veicināt latviešu ceļošanu pa dzimteni.
Igaunijā, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā Latvijā (attiecīgi – aptuveni 1,36 miljoni Igaunijā un aptuveni 1,86 miljoni Latvijā), igauņu ceļošana pa savu dzimteni norit ar lielāku jaudu. Iespējams, to sekmē gan vietējā tūrisma spēcīgās tradīcijas, gan arī tas, ka igauņiem pievilcīgs šķiet pašmāju tūrisma piedāvājums – apskates objekti, dažādi pasākumi, naktsmītnes un paēšanas vietas.
Uzturēšanās ilgums nemainās
Pagājušajā gadā ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums Latvijas tūristu mītnēs bija 1,8 naktis, un arī 2024. gadā tas bija 1,8 naktis. Latvijas iedzīvotāju, kuri ceļoja pa dzimteni, vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija nedaudz īsāks – 1,7 naktis, bet arī, salīdzinot ar 2024. gadu, tas nebija mainījies. Par to vēsta CSP, atsaucoties uz tūrisma nozares pārstāvju sniegto informāciju.
Vidējais nakšņošanas ilgums 1,7–1,8 naktis norāda uz to, ka ceļojums pa Latviju ilgst divas, trīs dienas. Jau gadiem nekādi neizdodas panākt to, lai ceļojuma ilgums būtiski pieaugtu. Tūrisma nozares pārstāvji skaidro, ka daudzi mūsu valsts iedzīvotāji un arī viesi no Baltijas kaimiņzemēm Latvijas tūristu mītnēs pavada pagarinātu nedēļas nogali – ierodas piektdien novakarē un aizbrauc svētdien vai arī ierodas sestdien un aizbrauc pirmdien no rīta. Savukārt tūristi no tālākām zemēm labprāt viena ceļojuma laikā apmeklē Latviju, Lietuvu un Igauniju. Ceļojums nereti ilgst aptuveni nedēļu vai desmit dienas, un katrai no Baltijas valstīm tiek veltītas divas, trīs dienas.
Latvijai pagaidām nav izdevies attīstīt tādu tūrisma modeli, kāds ir ieskaņojies daudzviet Dienvideiropā. Tur vienā tūristu mītnē tiek pavadīta nedēļa vai pat ilgāks laiks, no rītiem dodoties individuālās pastaigās vai organizētās ekskursijās un novakarē atgriežoties tajā pašā naktsmītnē.
Kā jau raksta sākumā minēts, Latvijas tūristu mītnēs 2025. gadā kopumā ir nakšņojuši 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu. Tas ir par 4,5% vairāk nekā 2024. gadā, ir aprēķinājusi CSP. Ārvalstu viesu skaits – 1,7 miljoni – pagājušajā gadā ir bijis par 5,3% lielāks nekā 2024. gadā. Latvijā pērn visvairāk ārvalstu tūristu bijis no Lietuvas (272,5 tūkstoši), otrajā vietā ierindojās tūristi no Igaunijas (188,1 tūkstotis), trešajā – no Vācijas (165,2 tūkstoši). Sekoja tūristi no Somijas (121,2 tūkstoši), Apvienotās Karalistes (113,4 tūkstoši), Polijas (81 tūkstotis), ASV (64,2 tūkstoši), Spānijas (58,1 tūkstotis), Zviedrijas (56,2 tūkstoši) un Norvēģijas (45,1 tūkstotis).
2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, būtiski audzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 19,7% jeb 18,7 tūkstošiem), Polijas (par 9,4% jeb septiņiem tūkstošiem), Somijas (par 7,9% jeb 8,8 tūkstošiem) un Igaunijas (par 4,2% jeb 7,6 tūkstošiem), uzsver CSP. Ievērojami lielākā daļa – 71,8% – ārvalstu ceļotāju izvēlējās nakšņot Rīgā. CSP apkopotajā informācijā tiek akcentēta arī Jūrmala (7,7% ārvalstu tūristu), Mārupes novads (3,8%), Liepāja (2,8%), Siguldas novads (1,7%), Ventspils novads (1,4%) un Cēsu novads (1,4%). Šie dati rāda, ka Latvijā nav tādas pilsētas vai novada, kas ārvalstu viesu skatījumā spētu konkurēt ar galvaspilsētu Rīgu. Pat kūrortpilsētā Jūrmala un dinamiskā Liepāja, vērtējot nakšņotāju īpatsvaru, no Rīgas atpaliek ļoti būtiski.
Pagājušajā gadā Latvijas tūristu mītnēs uzņemtais 1,1 miljons mūsu valsts iedzīvotāju ir par 3,2% vairāk, salīdzinot ar 2024. gadu.
CSP apkopotie dati rāda, ka Rīgā izvēlējās nakšņot 28,3% vietējo ceļotāju, Jūrmalā – 10,2%, Liepājā – 6,4%, Cēsu novadā – 4,7%, Daugavpilī – 3,8%, Kuldīgas novadā – 3,1%, Valmieras novadā – 3,1%. Kā redzams, arī vietējo ceļotāju vidū Rīga ir populārākā nakšņošanas vieta, bet ne ar tik izteiktu pārsvaru, kā tas ir ārvalstu tūristu segmentā.
Dati par tūrismu 2025. gadā tiek apkopoti arī reģionālā mērogā. Tā, piemēram, Valmieras novada Tūrisma pārvalde vēsta, ka šī novada tūristu mītnēs pērn nakšņojuši 41 302 ceļotāji, no kuriem 65,78% – tieši Valmierā. Nakšņotāju vidū bijuši 12 268 ārvalstu viesi. Visvairāk ārvalstu tūristu bijis no Valmieras novada tuvumā esošās Igaunijas un diezgan daudz arī no Lietuvas un Somijas. Valmieras novada apskates objektos apkopotā informācija atklāj, ka visvairāk ārvalstu ceļotāju bijis no Igaunijas, Vācijas, Lietuvas, Somijas un Apvienotās Karalistes.
Dienas novērojumi aizvadītajā gadā liecina, ka ļoti jūtama ir Lietuvas tūristu klātbūtne, it īpaši to var sacīt par Daugavpili, Liepāju, Jelgavu un citām apdzīvotajām vietām mūsu valsts dienvidu daļā.
Vairāk tūristu no Latvijas
Igaunijas tūristu mītnēs pērn sasniegtais viesu skaits – gandrīz 3,7 miljoni – ir par 2% vairāk nekā 2024. gadā, bet par 3% mazāk nekā 2019. gadā, tātad vēl pirms kovidpandēmijas, informē Igaunijas Statistikas pārvalde (Statistics Estonia).
Kā jau iepriekš minēts, Igaunijas tūristu mītnēs pagājušajā gadā uzturējās 1,95 miljoni ārvalstu viesu un 1,74 miljoni vietējo tūristu. "Salīdzinot ar 2024. gadu, ārvalstu tūristu bija par 5% vairāk, bet vietējo tūristu – par 1% mazāk. Salīdzinot ar laiku pirms kovidpandēmijas, kas tūrismam bija ļoti veiksmīgs, 2025. gadā vietējo tūristu skaits bija par 13% lielāks, savukārt ārvalstu viesu skaits – par 13% mazāks. No 2020. līdz 2023. gadam vietējo tūristu skaits pārsniedza ārvalstu tūristu skaitu. Turpretī pēdējos divos gados situācija ir mainījusies un ārvalstu tūristu skaits ir lielāks par vietējo tūristu skaitu," tendences raksturo Statistics Estonia vadošā analītiķe Pireta Puka.
Statistics Estonia vēsta, ka pērn visvairāk ārvalstu tūristu Igaunijā bija ieradušies no Somijas, Latvijas un Vācijas. "Igaunijā gandrīz visos 2025. gada mēnešos (izņēmums ir vien marts) Latvijas tūristu skaits bija lielāks nekā 2024. gada attiecīgajos mēnešos," uzsver P. Puka. Tā, piemēram, 2025. gada novembrī Igaunijas tūristu mītnēs nakšņoja 25,6 tūkstoši tūristu no Latvijas, oktobrī – 26 tūkstoši, septembrī – gandrīz 19 tūkstoši, augustā – 27 tūkstoši, jūlijā – 24 tūkstoši viesu no mūsu valsts.
Igaunijā pirmajā vietā skaita ziņā jau ilgu laiku ir tūristi no Somijas. Viņu īpatsvars veido aptuveni 30–40% no ārvalstu viesu kopskaita ar nelielām atšķirībām dažādos mēnešos. Jāpiebilst, ka aptaujā, ko veica Somijā notiekošās Ziemeļvalstu tūrisma izstādes Matka Travel Fair organizatori, tika noskaidrots, ka tieši Igaunija un Zviedrija ir Somijas iedzīvotāju vidū ļoti populāri netālo ceļojumu galamērķi.
Radniecīga tendence Latvijā un Igaunijā ir tā, ka ievērojami lielākā daļa ārvalstu tūristu izvēlas nakšņot galvaspilsētā. Pērn Tallinā nakšņoja 70% no ārvalstu viesiem. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā citas pašvaldības ievērojami atpaliek no galvaspilsētas. Par Igaunijas vasaras galvaspilsētu dēvētajā Pērnavā un tās tuvumā 2025. gadā nakšņojuši vien 11% ārvalstu viesu, bet universitātes pilsētā Tartu un tās tuvumā – 7%.
Kopīgais Latvijas un Igaunijas tūrisma nozarei ir arī tas, ka nakšņot galvaspilsētā izvēlas daudzi vietējie iedzīvotāji, kuri ceļo pa savu valsti. 2025. gadā Tallinas tūristu mītnēs nakšņoja 25% Igaunijas iedzīvotāju, Pērnavā un tās tuvumā –14%, Tartu un tās tuvumā – 10%, Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī – arī 10%, Sāres apriņķī, kur atrodas Igaunijas lielākā sala Sāmsala, – 7%, bet Valgas apriņķī – 6%, rāda Statistics Estonia apkopotie dati.
Secināts arī, ka ievērojami lielākā daļa (77%) tūristu apceļo Igauniju savā brīvajā laikā, atpūtas nolūkos, un šī tendence pēdējos gados pastiprinās. Komandējumu un citu profesionālas ievirzes braucienu īpatsvars pērn bija 17%, un šādiem braucieniem ir tendence arvien vairāk samazināties, norāda P. Puka.
Šāgada februārī Rīgā notikušajā tūrisma izstādē Balttour 2026 bija pamanāms tas, ka Igaunija popularizē dabas objektus, to vidū jūras piekrastes klintis un kadiķu audzes Sāmsalā, Hījumā salā un Muhu salā, purvu ainavas Somā nacionālajā parkā un putnu vērošanu Hāpsalu tuvumā.
Igauniju raksturo arī interesanti muzeji, kuros plašs informācijas klāsts sadzīvo ar inovatīviem risinājumiem. To vidū ir Tartu Universitātes muzejs, kas sniedz ieskatu dažādos zinātnes un izglītības attīstības posmos, kā arī iepazīstina ar studentu tradīcijām un ar Doma baznīcas vēsturi.
Labprāt vēlētos atgriezties
Lietuvā tūrisma nozari analizē pēc atšķirīgas metodikas, nekā tas notiek Latvijā un Igaunijā. Taču arī Lietuvā ir secināts, ka ārvalstu tūristu skaitam ir tendence augt, savukārt vietējā tūrisma veicināšanā vēl ir daudz darāmā.
Lietuvu 2025. gadā apmeklēja aptuveni 1,5 miljoni ārvalstu tūristu, un tas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to šāgada februārī vēstīja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT, atsaucoties uz pētījumu, ko veikusi Lietuvas Valsts datu aģentūra un tūrisma attīstības aģentūra Lithuania Travel.
Pētījumā secināts, ka pērn ārvalstu ceļotāji Lietuvas tūristu mītnēs uzturējušies vidēji četras naktis. Par ceļojuma izdevumiem noskaidrots, ka 30% respondentu tēriņu apjoms Lietuvā bijis no 101 līdz 300 eiro, 23% – no 301 līdz 500 eiro, bet 17% – vairāk nekā 1000 eiro.
Noskaidrots arī, ka 51% ārvalstu tūristu Lietuvā bija ieradušies atpūtas ceļojumā, 17% apciemoja draugus un tikai 16% ierašanās mērķis bija profesionāla rakstura.
Ārvalstu tūristus Lietuvā interesē autentisku vietējo ēdienu un dzērienu nogaršošana (to akcentēja 78% respondentu), dabas objektu apskate (74%) un Lietuvas kultūras baudīšana (72%). Interesanti, ka 76% respondentu norādījuši to, ka Lietuvas apmeklēšanu veicinājusi valsts ērtā sasniedzamība, informē medijs LRT.
Deviņi no desmit pētījuma respondentiem labprāt vēlētos Lietuvā atgriezties, tāpat arī deviņi no desmit aptaujātajiem ārvalstu tūristiem ieteiktu Lietuvu apmeklēt citiem ceļotājiem.
Medijs LRT arī vēsta, ka vietējā tūrisma tendences liecina – pērn Lietuvas iedzīvotāji pa savu valsti ceļojuši mazāk nekā 2024. gadā. Jāpiebilst, ka Lietuva, veidojot savu tūrisma mārketingu, īpaši akcentē iespēju apmeklēt vietējo kolorītu raksturojošus pasākumus. Tā, piemēram, Viļņā ap 7. martu tradicionāli notiek Svētā Kazimira gadatirgus (Kaziuko Mugė), kurā tiek piedāvāti gan amatnieku darinājumi, gan Lietuvai un it īpaši Viļņai raksturīgie suvenīri, gan vietējie ēdieni. Šogad pasākums notiks no 6. līdz 8. martam. "Trīs dienas vairāk nekā 1200 amatnieki un pārtikas tirgotāji pārvērtīs Viļņas centra ielas plašā brīvdabas tirgū," sola Viļņas oficiālā tūrisma un biznesa attīstības aģentūra Go Vilnius.
Par tūristus piesaistošu tradīciju Viļņā kļūst arī Rozā zupas festivāls, kas šogad notiks no 29. līdz 31. maijam un kura pamatā ir lietuviešu nacionālais ēdiens – aukstā zupa (lietuviski – šaltibarščiai). Go Vilnius vēsta, ka 2025. gadā Rozā zupas festivālu apmeklēja vairāk nekā 93 tūkstoši cilvēku.
Apmeklētāju iecienīts pasākums ir arī Jūras svētki, kas Lietuvas ostas pilsētā Klaipēdā parasti notiek jūlija pēdējā nedēļas nogalē. Vietējo kolorītu raksturojoši pasākumi notiek arī mazākās apdzīvotajās vietās, piemēram, Ķiršu festivāls jūlijā Ziemeļlietuvas mazpilsētā Žagarē un Ābolu festivāls septembrī Anīkšķos, kas atrodas Aukštaitijas reģionā.
Ko grib ceļotāji?
Svarīgi ir tas, lai ceļojuma laikā būtu interesanti un lai būtu komfortabli. To Dienai sacīja vairāki tūrisma izstādē Balttour 2026 sastaptie ceļošanas entuziasti. Intereses gan ir ļoti dažādas: vienu interesē Sāmsalas Opermūzikas festivāls, citu – viesošanās pie Krāslavas amatniekiem, vēl kādu – atpūta spa viesnīcā Birštonā, vēl kādu – ceļojums ziemā uz Dienvideiropu, kur ir siltāks nekā Latvijā. Kādam dzīves apstākļi ir tādi, ka gada laikā sanāk doties vairākos, bet netālos ceļojumos, bet cits koncentrējas uz to, lai reizi gadā aizbrauktu garākā ceļojumā uz kādu tālu, eksotisku valsti Āzijā, Āfrikā vai Amerikā. Patlaban daudzi ceļotāji zina, kas tieši viņus interesē, un ir gatavi ieguldīt savu laiku un naudu tādā ceļojumā, kas atbilst viņu interesēm. Turklāt tieši tas, lai būtu interesanti, ir būtisks kritērijs, gan izvēloties tādu ceļojumu, ko piedāvā tūrisma kompānijas, gan arī plānojot savu ceļojumu individuāli.
Gan ceļotāji, gan tūrisma nozares profesionāļi atzīst, ka ir pagājuši tie laiki, kad svarīgi bija apskatīt pēc iespējas vairāk pēc iespējas īsākā laikā.
"Aktuālā tendence tūrismā ir tāda, ka ceļotāji vairs nekolekcionē lielu apmeklēto valstu skaitu un slavenu objektu daudzumu. Tagad ceļotāji atgriežas tajās valstīs, kurās jau iepriekš gūti paliekoši iespaidi," ir secinājis tūrisma kompānijas Interlux Travel Latvijas filiāles vadītājs Vitālijs Puķīts.
Savukārt komforts ceļojuma laikā ietver gan praktiskās ērtības, gan psiholoģisko labbūtību. Ceļotājiem ir svarīgi, lai transports (autobuss, vilciens, lidmašīna) būtu pietiekami ērts. Ceļotāju vairākums saprot, ka, aviolidojumam nopērkot ekonomiskās klases biļeti, nevar cerēt uz biznesa klases komfortu, tomēr jebkurā gadījumā vēlas normālus apstākļus.
Svarīgi ir arī tas, lai tūristu mītnē ziemā labi funkcionētu apkures sistēma, bet vasarā – ventilācijas risinājumi un lai rajons, kurā atrodas tūristu mītne, būtu patīkams. Būtiski ir arī tas, lai dabas pārgājienu un pilsētu ekskursiju laikā temps būtu tāds, ka iespējams bez stresa tikt līdzi, un lai ceļojuma programma gan organizētā ceļojumā, gan pašam to veidojot, būtu sanākusi tāda, ka ir laiks ēšanai bez stresa.
Protams, cilvēki ir dažādi: viens iet ātrāk, cits – lēnāk, kādam patīk svešā pilsētā ilgi sēdēt kafejnīcā un baudīt atmosfēru, citam tā šķiet garlaicīga laika tērēšana. Un gluži tāpat ir ar atpūtu kūrortviesnīcas pludmalē vai pie baseina: kādam to vajag, citam – ne. Vēl kāds labprāt dodas vairāku dienu ilgā pārgājienā pa sarežģītām takām nomaļās vietās, citam tās šķiet nogurdinošas, liekas grūtības. Tāpēc ir svarīgi pašam sevi izprast un saplānot tādu ceļojumu vai arī iegādāties tādu tūrisma kompānijas piedāvājumu, kas atbilst prasībām pēc ērtībām.
Vēl specifiskāk ir ar psiholoģisko komfortu jeb, kā tagad populāri sacīt, labbūtību. Vienam patīk ceļot kopā ar labi pazīstamiem cilvēkiem, citam – vienatnē, bet vēl kādam – organizētā grupā, kurā satiekas svešinieki. Kāds komfortabli jūtas pasākumā, kur pulcējas liels apmeklētāju skaits, cits meklē klusumu nomaļās vietās. Arī šajā gadījumā ir svarīgi pašam saplānot vai tūrisma kompāniju piedāvājumā izvēlēties tādu ceļojumu, kurā ietverts nepieciešamais psiholoģiskais komforts.
Jau iepriekš minētais Somijā saistībā ar tūrisma izstādi Matka Travel Fair veiktais pētījums rāda, ka 47% respondentu labprāt ceļojumus plāno paši, bet 39% izmanto tūrisma kompāniju piedāvājumu. Pilsētu apskati ceļojuma laikā izvēlas 30–35% respondentu, atpūtu pludmalē – arī 30–35%. Kultūras ceļojumi interesē 26% respondentu, dabas tūrisms – 24%, bet ēdienu un vīna tūres – 11%. Plaša mēroga kultūras, sporta un izklaides pasākumu apmeklēšana arī ir populāra, it īpaši jauniešu vidū.
Dažādas Latvijā organizētās aptaujas ir ieskicējušas līdzīgas tendences. Tā, piemēram, februārī publiskotā uzņēmuma EconomyBookings veiktā aptauja rāda, ka 20% ceļotāju labprāt iepazīst dažādas pilsētas.