Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 13. aprīlis
Egils, Egīls, Nauris

Šis gads sācies ar deflāciju

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī šā gada janvārī patēriņa cenu indekss Latvijā bijis lejupejošs un mūsu valstī saglabājās deflācija. Tomēr patlaban eksperti norāda uz vairākiem faktoriem, kas var veicināt patēriņa cenu pieaugumu. Šie faktori ir saistīti gan ar preču biržu cenu ietekmi, gan ar to, ka, laika gaitā krītot Covid-19 ierobežojumu ''nožogojumiem'', strauji augs patēriņš, kas tradicionāli ir labvēlīgs faktors inflācijai.


Mīnus pusprocents

Līdzīgi kā pagājušā gada decembrī, arī šā gada janvārī salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi gadu iepriekš patēriņa cenu indekss Latvijā ir samazinājies par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vērtējot vairāku mēnešu griezumā, var teikt, ka deflācija Latvijā ir stabilizējusies ar tendenci samazināties. Salīdzinājumam – pērn oktobrī un novembrī, rēķinot gada griezumā, vidējais cenu līmenis Latvijā bija sarucis par 0,7%, bet augustā un septembrī attiecīgi tika fiksēta 0,2% un 0,3% deflācija.

Vienīgais mēnesis, kad kopš Covid-19 pandēmijas uznāciena Latvijā tika fiksēta gada inflācija, bija pagājušā gada jūlijs, kad salīdzinājumā ar 2019. gada septīto mēnesi patēriņa cenas mūsu valstī bija pieaugušas par 0,5%.

Atgriežoties pie pērnā mēneša datiem, lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām šā gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbam un apaviem. 

Savukārt vērtējot to, kur pēdējā gada laikā ir vērojams visstraujākais cenu kāpums, redzams, ka spicē ir preču un pakalpojumu grupa, kas saistīta ar atpūtu un kultūru, – šeit cenas gada laikā augušas par 2,9%. Uz papēžiem min veselība ar 2,6% vērtu sadārdzināšanos 12 mēnešu laikā.

Atpūtas sadaļā to preču vidū, kuras sadārdzinājušās visvairāk, ir personālie datori, to cenai šā gada janvārī salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pērn pieaugot par 5,3%, savukārt informācijas apstrādes piederumu cenas augušas vidēji par 7%.

Par 3,2% dārgāks kļuvis audiovizuālo, fotogrāfisko un informācijas apstrādes iekārtu remonts. Veterinārie pakalpojumi sadārdzinājušies par 8%, žurnāli – par 4,9%, bet grāmatas – 3,7%. Veselības nozarē visstraujākais cenu kāpums gada laikā bijis zobārstniecības pakalpojumiem, kas sadārdzinājušies par 10%, savukārt speciālistu prakšu apmeklējumi kļuvuši par 8,2% dārgāki, vēsta CSP.

Savukārt lielākais patēriņa cenu līmeņa lejupvilcējs vēl aizvien ir transports, galvenokārt pērn notikušā naftas cenu krituma un ar to saistītās degvielas cenu samazināšanās dēļ. Gada laikā dīzeļdegvielas cenas kritušās vidēji par 14,6%, benzīna – par 10,4%, bet auto gāzes – par 9,4%.

Tomēr pašreizējās norises pasaules naftas tirgū liecina, ka lētākas degvielas orķestris spēlē savus beigu akordus.

Ceturtdienas, 11. februāra, pievakarē Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena atradās virs 61 ASV dolāra (apmēram 50 eiro) atzīmes par barelu, tādējādi faktiski ir atgriezusies līmenī, kāds bija 2020. gada sākumā. Tas nozīmē, ka arī degvielas cenrāži autobraucējiem kļūs nepatīkamāki. Turklāt statistiķi janvārī jau fiksējuši vidēji 4,7% vērtu degvielas cenu pieaugumu salīdzinājumā ar decembri.

Šobrīd pasaules preču biržas seko akciju tirgus paraugam un piedzīvo investīciju bumu, un tas velk augšup arī lauksaimniecības kultūru cenas, un tam vajadzētu ietekmēt pārtikas cenas mazumtirdzniecībā. Janvārī gan pārtika, rēķinot gada izteiksmē, ir piedzīvojusi simbolisku deflāciju, tās cenām salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi sarūkot vidēji par 0,1%. Būtiskākais cenu kritums bija gaļai un gaļas izstrādājumiem (mīnus 2,6%). Lētāki bija arī svaigi dārzeņi (mīnus 4,4%), kartupeļi (mīnus 7,8%), sviests (mīnus 5,3%), kā arī kafija (mīnus 1,2%). Savukārt vidējais cenu līmenis pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,4%), maizei (plus 1,5%) un griķiem (plus 17,5%).


Finanšu tirgos

Neraugoties uz to, ka eksperti uzskaita virkni dažādu faktoru, kuru ietekmē patēriņa cenas varētu pieaugt, pastāv iespēja, ka šis scenārijs var nepiepildīties vai arī tā piepildīšanās būs ļoti īslaicīga. Tas saistīts ar norisēm globālajā finanšu tirgū, kur patlaban ir vērojama riskantāko finanšu aktīvu tirgus cenu burbuļa iespējama veidošanās.

Viena medaļas puse ir tāda, ka centrālo banku finansiālais atbalsts valstu ekonomiku stimulēšanā ir veicinošs cenu kāpumam akciju un preču tirgos, kas ved līdzi arī lielāku inflāciju, piemēram, sadārdzinoties pārtikas produktiem un degvielai. Kviešu cena nākotnes kontraktos Čikāgas biržā pēdējā gada laikā ir pieaugusi par 17%, savukārt liesā cūkgaļa sadārdzinājusies teju divas reizes straujāk, minētajā periodā tās cenai pieaugot par 31%. 

Savukārt Latvijā mazumtirdzniecībā šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi cūkgaļas cena kritusies vidēji par 9,5%.

Protams, cena Latvijas mazumtirdzniecībā automātiski neseko tai, kas ir biržā viņpus Atlantijas okeānam, tomēr tirgus ir globāls un norises biržā agri vai vēlu kaut kā ietekmē cenas arī Latvijā. Vadoties no šāds loģikas, cenai pie mums būtu jāpieaug. 

Tomēr šai medaļai ir arī otra puse. Pēc savstarpējas saistības principa darbojas preču un akciju tirgi, līdz ar to kardināli pavērsieni vienā no tiem parasti nepaliek nepamanīti otrā. Finanšu tirgu eksperti ne vienu reizi vien ir izteikuši bažas par to, ka akciju cenas kļūst aizvien vairāk pārvērtētas, sasniedzot jaunus vēsturiskos rekordus laikā, kad pasaules ekonomika piedzīvo lielāko krīzi pēdējās nepilnas simtgades laikā. Lai arī šogad tiek prognozēta globālās ekonomikas izaugsme, prognozes par to kļūst aizvien piezemētākas, toties ir bažas par masveida bankrotu viļņiem, jo valdību un centrālo banku atbalsta sistēma visas ekonomiskās negācijas nespēj novērst un šo negāciju ietekmē pieaugušais maksātnespēju skaits komplektā ar pārvērtēto finanšu aktīvu cenām var novest pie iespaidīgas izpārdošanas, un šajā gadījumā investori riska aktīvus (to vidū arī daudzas izejvielas preču biržās) pārdod bez īpaši lielas šķirošanas. Tā rezultātā pasaule var piedzīvot jaunus ekonomiskos satricinājumus, kuru rezultātā kristīsies cenas arī preču biržās. Turklāt, ja satricinājumi būs lieli, tie veicinās vispārēju pieprasījuma mazināšanos un tam sekojošu deflāciju. Līdz ar to attiecībā uz tālākām patēriņa cenu pārmaiņām pasaulē un arī Latvijā dažādu scenāriju un to variāciju netrūkst, sākot no dažāda kalibra un noturības pakāpes inflācijas līdz pat lielākai deflācijai nekā patlaban. 

Top komentāri

ROZA brille
R
gaza palecas par 10%, degviela vel dargaka ka pirms covid un birzas elektriba ieperinajusies spekulanti uzcēluši cenas vairakkart.
Students
S
Es te apskatījos datoru darbam.... spēlēm pat nerunāšu, par cik palika dārgāk... nodokļi lielāki, atkritumu izvešana dārgāka... Vai varētu konkrētāk KUR, KAS un PAR CIK palika lētāk ? Besī ārā, it kā dzīvoju citā pasaules galā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neseko pasaules tendencei(1)

Laikā, kad pasaules vadošie biržas indeksi sasniedz aizvien jaunus aktivitātes punktus, Latvijas akciju tirgus ar īpašu pircēju aktivitātes pieaugumu neizceļas, un tā vērojama vienīgi attiecībā uz...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses