Latvijā pensiju sistēmas kontekstā ik pa brīdim uzvirmo diskusijas, vai mums nevajadzētu iet to pašu ceļu, kuru aizsāka Igaunija 2021. gadā un kuram šogad pievienojas arī Lietuva. Proti, runa ir gan par atteikšanos no obligātas dalības otrajā pensiju līmenī, pārejot uz brīvprātības principu, gan arī par iespēju izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
Latvijā jau ir dzirdēti negatīvi viedokļi par Igaunijā un Lietuvā īstenoto otrā pensiju līmeņa reformu, taču Diena nolēma paanalizēt, ko par izmaiņām saka mūsu Baltijas kaimiņvalstīs.
Galvenais secinājums ir tāds, ka pensiju sistēmas reforma nesasniedz mērķi, ja tas nekorelē ar iedzīvotāju uzvedību. Proti, Igaunijā iespēja priekšlaikus izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus tika dota tādēļ, lai cilvēki paši varētu izvēlēties ilgtermiņā ienesīgākos ieguldījumu variantus uzkrājumu vecumdienām veidošanai. Taču iedzīvotāji, kuri izņēma otrā pensiju līmeņa uzkrājumus, tos nevis ieguldīja citos uzkrājumu veidošanas variantos, bet vairumā gadījumā izmantoja ikdienas pirkumiem un parādu atmaksai. Līdz ar to Igaunijā tika veicināts inflācijas kāpums, un daudzi šīs valsts iedzīvotāji būtiski samazināja savu nākotnes pensiju.
Igaunijas Bankas veiktā analīze liecina, ka brīvprātīga uzkrājumu veidošana nav pietiekami plaši izplatīta un apjomīga, lai nodrošinātu finansiālu labklājību iedzīvotājiem vecumdienās. No otrā pensiju līmeņa izņemtā nauda netika atkārtoti ieguldīta, un galu galā jau tā vājākajā ekonomiskajā un sociālajā pozīcijā esošās sabiedrības daļas finansiālā situācija var vēl vairāk pasliktināties.
Patēriņš un kredīta atmaksa
Jāatgādina, ka Igaunijas iedzīvotāji tiesības izņemt savus uzkrātos otrā pensiju līmeņa līdzekļus vēl pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas ieguva sarežģītajā kovidpandēmijas laikā, proti, 2021. gadā. Idejas par šādu soli gan bija jau iepriekš, vēl pirms pandēmijas. Likums tagad paredz, ka pēc uzkrājumu izņemšanas no jauna pievienoties otrajam pensiju līmenim var ne ātrāk kā pēc desmit gadiem.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka 2019. gada beigās Igaunijā otrajā pensiju līmenī bija vidēji 6000 eiro uz katru šī pensiju līmeņa dalībnieku (te gan jāuzsver – tā ir vidējā summa, nevis 6000 eiro katram dalībniekam).
2023. gadā aptuveni 30% otrā pensiju līmeņa kontu īpašnieku bija izņēmuši savus pensiju uzkrājumus. Tas nozīmē, ka aptuveni 250 tūkstoši nākotnes pensionāru samazināja savus nākotnes pensijas uzkrājumus vai vismaz tos uzkrājumus, kas veidojas pensiju sistēmas ietvaros.
Igaunijas Swedbank Investīciju fondu vadītāja Age Petera šīs valsts sabiedriskajam medijam ERR skaidroja, ka "viens no galvenajiem argumentiem par labu pensiju reformai bija individuālās brīvības palielināšana. Tika uzskatīts: ja cilvēkiem tiks dota iespēja pārvaldīt savu naudu, viņi spēs pieņemt labākus lēmumus". Tomēr, kā atzīst A. Petera, dati liecina, ka patstāvīga ieguldīšana joprojām ir reta parādība un ievērojama daļa pensiju naudas tiek izmantota patēriņam vai vienkārši atrodas dīkstāvē iedzīvotāju banku kontos, zaudējot vērtību inflācijas dēļ.
Igaunijas Bankas veiktā analīze apstiprina, ka gadu pēc reformas puse no otrā pensiju līmeņa izņemtās naudas tika nevis ieguldīta, bet palika banku kontos, tādējādi nopelnot mazāk nekā pensiju fondos, bet pārējā daļa tika iztērēta veikalos un citur.
Igaunijas Bankas veiktajā situācijas izpētē secināts, ka aptuveni 30% no izņemtās naudas tika novirzīta nesamaksāto patēriņa kredītu atmaksai un kopumā parāds tika atmaksāts aptuveni 250 miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa no vairāk nekā diviem miljardiem eiro, kas tika izņemti no otrā pensiju līmeņa, nekādā veidā netika ieguldīti tā, lai nodrošinātu labklājību vecumdienām.
Lietuvā medijs TV3 pērn publicēja rakstu ar nosaukumu Igaunijas pensiju reforma ir kļuvusi par dārgu mācību: vai Lietuva ir gatava no tā izvairīties?. Publikācijā minēta statistika, ka jau reformas pirmajā mēnesī aptuveni 150 tūkstoši cilvēku izmantoja iespēju izņemt savus pensiju uzkrājumus. Viņiem tika izmaksāti aptuveni 1,34 miljardi eiro, kas veidoja 4,6% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta. Tiek lēsts, ka Igaunijas iedzīvotāji vairāk nekā 50% no izņemtās naudas iztērēja jau pirmajos trīs mēnešos pēc pieejas šai naudai iegūšanas. Te gan būtiski ņemt vērā, ka tas bija kovidpandēmijas laiks un epidemioloģisko ierobežojumu ietekmē situācija daudzās nozarēs bija ļoti sarežģīta.
"Vēlāk izrādījās, ka aptuveni puse no izņemtās naudas vienkārši palika bankas kontos. Apmēram 30% tika izmantoti aizdevumu vai kredītu segšanai, taču laika gaitā parādi atkal tika atjaunoti, tāpēc ilgtermiņa aizdevumu samazinājums nenotika – arī šī nauda nedaudz vēlāk tika vienkārši iztērēta. Pārējā daļa tika iztērēta patēriņam, un ieguldītas tika tikai ļoti nelielas summas. Turklāt lielākā daļa ieguldījumu bija vienreizēji pasākumi, nevis konsekventi un mērķtiecīgi soļi," medijam TV3 ir atzinis Igaunijas ekonomists Tāvi Pertmans.
Savukārt pūļa jeb kolektīvās finansēšanas uzņēmuma Profitus mārketinga vadītāja Migle Gribiniene Lietuvas TV3 uzsvēra, ka izņemtie līdzekļi diemžēl netika pārvērsti ilgtermiņa finanšu instrumentos, lai vairotu ekonomisko drošību vecumdienās, bet gan kļuva par ātri izsmeltu resursu bieži vien pārsteidzīgiem pirkumiem, kas nerada nekādu ilgtermiņa vērtību.
"Briesmas slēpjas nevis naudas izņemšanā no otrā pensiju līmeņa, bet gan tās izmantošanā bez skaidra finansiāla mērķa vai pārdomāta plāna. Lēmumi par naudas izņemšanu no otrā pensiju līmeņa un naudas tērēšanu nereti tika pieņemti impulsīvi, bet finansēm nepatīk impulsivitāte. Ja rīcības plāna nav, nauda parasti tiek tērēta spontāni, neapdomīgi vai vienkārši paliek bankas kontā. Inflācijas dēļ naudas vērtība un attiecīgi iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski samazinās un bankas kontā esošā nauda nerada nekādu vērtību," skaidro M. Gribiniene.
Medijs TV3 norāda, ka Igaunija gan nav unikāla, jo jau 2020. gadā līdzīgu precedentu piedzīvoja Austrālija. Proti, reaģējot uz kovidpandēmijas radīto situāciju, Austrālijas iedzīvotāji varēja priekšlaikus izņemt daļu no saviem pensiju uzkrājumiem. Austrālijas Nodokļu biroja dati un akadēmiskie pētījumi liecina, ka aptuveni 40–45% no izņemtajiem līdzekļiem tika iztērēti pirmajās astoņās nedēļās, galvenokārt patēriņa precēm – mājsaimniecības lietām, elektronikai un ikdienas pirkumiem.
Uzkrājumu izņēmēja portrets
2023. gadā Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēstīja par Igaunijas Bankas pētījumiem, kas bija vērsti uz iedzīvotājiem, kuri jau reformas pirmajā periodā – 2021. gadā – izņēma savus uzkrājumus no otrā pensiju līmeņa. Saskaņā ar pētījumiem, visbiežāk savus pensiju uzkrājumus izņēma cilvēki vecumā no 25 līdz 54 gadiem, savukārt jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem un iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem to darīja daudz retāk.
Būtisks faktors, kas ietekmēja Igaunijas iedzīvotāju lēmumu pamest otro pensiju līmeni, bija finanšu aktīvu apjoms, piemēram, banku noguldījumi, ieguldījumi akcijās, trešā pensiju līmeņa uzkrājumi un tamlīdzīgi, kā arī tas, vai viņiem bija parādi, to vidū patēriņa kredīti. Tieši Igaunijas iedzīvotāji bez uzkrājumiem bija pirmie, kuri 2021. gadā pameta otro pensiju līmeni.
Pastāvēja arī spēcīga saikne starp nenodrošinātiem patēriņa kredītiem un Igaunijas iedzīvotājiem, kuri pameta otro pensiju līmeni. Cilvēki bez patēriņa kredītiem par 27% retāk izņēma naudu no otrā pensiju līmeņa nekā tie, kuriem patēriņa kredīti bija vairāk nekā 4000 eiro apmērā.
Igaunijas Bankas ekonomisti analizēja arī saistību starp iziešanu no otrā pensiju līmeņa, riska novēršanu un finanšu pratību. Jo augstāks ir personas finanšu pratības rādītājs, jo mazāka ir varbūtība, ka šī persona aizies no otrā pensiju līmeņa. Protams, ir iespējami dažādi izņēmuma gadījumi, piemēram, nopietnas veselības problēmas, kuru risināšanai steidzami nepieciešama nauda, vai arī tādas veselības problēmas, kuras liek domāt, ka mūžs var aprauties jau pirms pensionēšanās vecuma.
Ekonomistu gala secinājums ir tāds, ka tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kuri steigšus pameta otro pensiju līmeni, bieži vien nebija uzkrājumu, toties bija parādsaistības vai viņi kredītspējas ierobežojumu dēļ nevarēja saņemt aizdevumu.
Ir arī iespējams, ka daļa no otrā pensiju līmeņa izņemtās naudas tiek glabāta bankas kontā tādēļ, lai nākotnē to izmantotu pirmajai iemaksai, veicot mājokļa iegādi un piesaistot hipotekāro kredītu.
Te gan jāpiebilst, ka tad, ja cilvēki no otrā pensiju līmeņa izņemto naudu izmanto nekustamā īpašuma iegādei, to var uzskatīt par naudas ieguldīšanu. Nekustamais īpašums ir uzskatāms par ilgtermiņa investīciju, atšķiras vien tas, cik viegli vai sarežģīti ir nepieciešamības gadījumā izīrēt vai pārdot iegādāto dzīvokli vai privātmāju. Ekonomistu ieskatā ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas vecumdienās var būt noderīgs papildienākumu avots.
Nepieciešamās pārmaiņas
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR pērn ziņoja, ka, pēc komercbanku pārstāvju domām, vajadzētu atkal padarīt obligātu otro pensiju līmeni un saīsināt pašreizējo desmit gadu gaidīšanas periodu pēc uzkrājumu izņemšanas, lai šim pensiju līmenim atkal pievienotos.
Pēc Igaunijas sociālo lietu ministres Karmenas Jolleres teiktā, diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju sistēmā nākotnē vēl ir gaidāmas. A. Petera ir pārliecināta, ka valsts pensiju sistēmu nevar veidot, cerot, ka ikvienam iedzīvotājam ir spējas un motivācija domāt ilgtermiņā par savām finansēm un labklājību.
Bankas Luminor pensiju līdzekļu pārvaldnieks Vahurs Madisons Igaunijas sabiedriskajam medijam pauda, ka cilvēku, kuri vēlētos pēc uzkrājumu izņemšanas atkal atgriezties otrajā pensiju līmenī, varētu būt vismaz 10% no tiem, kuri savu naudu no otrā pensiju līmeņa izņēma. Līdz ar to būtu lietderīgi saīsināt gaidīšanas laiku, kas nepieciešams, lai atkārtoti varētu pievienoties otrajam pensiju līmenim, īpaši tāpēc, ka personas, kuras sākotnēji savus otrā līmeņa uzkrājumus izmantoja, lai atrisinātu neatliekamus finanšu jautājumus, tagad varētu būt gatavas atsākt ilgtermiņa krāšanu.
Igaunijas Swedbank savā mājaslapā publicētajā blogā uzsver, ka "mūsu mērķis ir, lai cilvēki krātu pensijai konsekventi, nevis izmantotu sistēmu kā krājkasīti. Tāpēc ir arī pamatoti apspriest, vai iespēja pievienoties un pamest pensiju līmeni nākotnē būtu jāierobežo līdz vienai reize".
Jāatgādina, ka par procesiem Lietuvā Diena jau pagājušā gada jūlijā vēstīja: Lietuvas Seims 2025. jūnijā ir apstiprinājis plašu otrā pensiju līmeņa reformu, dodot iedzīvotājiem lielāku brīvību atteikties no iemaksām šajā pensiju līmenī un izņemt daļu no saviem uzkrājumiem. Saskaņā ar izmaiņām, iedzīvotājiem vairs nebūs automātiski jāiesaistās otrajā pensiju līmenī, būs ļauts pilnībā pamest šo līmeni vai vienreizēji izņemt 25% no saviem uzkrājumiem. Tiem cilvēkiem, kuriem diagnosticēta smaga slimība, būs atļauts izņemt visu uzkrājuma summu. Taču Lietuvas iedzīvotāji varēs arī turpināt uzkrāt naudu otrajā pensiju līmenī.