Patlaban vērojams, ka XXI gadsimta trešās desmitgades izaicinājumi starpvalstu ekonomikā un globālajā politikā ne tuvu nav rimušies, atstājot ļoti pamanāmu zīmogu pasaules finanšu tirgos.
Lai gan pašreizējie izaicinājumi ir visai lieli, investoru interese par riskantajiem finanšu aktīviem, piemēram, akcijām, nav pierimusi. Tomēr paralēli tam aktīvi tiek pirkts zelts, ko tradicionāli uzskata par sava veida apdrošināšanas polisi pret dažādām krīzes situācijām.
Situācija patlaban ir diezgan līdzīga tai, ko pasaules finanšu tirgi piedzīvoja neilgi pirms 2008.–2010. gada globālās finanšu krīzes tā dēvēto trekno gadu izskaņā, kad vienlaikus auga gan akciju cenas, gan zelta cenas.
Vai šāda kombinācija, kad biržās vienlaikus aug gan riskanto aktīvu cenas, gan par stabiliem uzskatīto aktīvu cenas, liecina par jaunas globālās finanšu krīzes tuvošanos, patlaban vēl ir pāragri spriest. Taču pašreizējās norises gan finanšu tirgos, gan pasaules ekonomikā, gan globālajos politiskajos procesos vedina domāt, ka ieguldītājiem investīcijas ir jāizvēlas krietni rūpīgāk nekā iepriekš.
Noslēdzoties šāgada septembra pirmajai trešdaļai, zelta cena bija nedaudz zem 3700 ASV dolāriem (~3100 eiro) par Trojas unci. Tādējādi dzeltenais metāls maksāja par 39% vairāk nekā pagājušā gada izskaņā. Zelts patlaban neapšaubāmi ir kļuvis par vienu no pievilcīgākajiem vai pat vispievilcīgāko finanšu tirgus aktīvu, ja raugās pēc cenas pieauguma tempa. Salīdzinājumam jāmin, ka daudzi
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 17. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00