Polijas dažādās vīzijas

Jūnija beigās Polijā notika Valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā lielāko vēlētāju atbalstu prognozējami ieguva pašreizējais Polijas prezidents, 48 gadus vecais Andžejs Duda. Viņš oficiāli pozicionē sevi kā neatkarīgu politiķi, kurš cieši sadarbojas ar valdošo labēji konservatīvo partiju Likums un taisnīgums (Prawo i Sprawiedliwość, PiS), un šādā statusā pretendē uz atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā. Par Dudu balsis atdeva 43,67% jeb vairāk par 8,4 miljoniem vēlētāju. 

Otro vietu tikpat paredzami (lai arī ar sliktāku rezultātu, nekā cerēts) ieņēma galvenās opozīcijas partijas, liberālās Pilsoniskās platformas (Platforma Obywatelska, PO), kandidāts, arī 48 gadus vecais Polijas galvaspilsētas Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis. Viņš saņēma 30,34% jeb nepilnus 5,85 miljonus balsu. Tā kā neviens no pretendentiem nav ieguvis uzvarai pirmā kārtā nepieciešamos 50% + 1 balsi, 12. jūlijā ir gaidāma vēlēšanu otrā kārta. 

Taču kas īpašs šajās vēlēšanās? Vispirms jau tas, ka tajās piedalījās Polijā pēdējos divdesmit gados lielākais vēlētāju skaits – 62,4% jeb gandrīz 19,3 miljoni balsstiesīgo pilsoņu. Tāpat tās piesaistījušas plašu starptautisko uzmanību, tostarp arī tāpēc, ka abiem otrajā kārtā iekļuvušajiem kandidātiem ir krasi atšķirīgi redzējumi par valsts nākotni un pamatvērtībām. Duda uzsver ģimenes, kristietības un citu konservatīvo vērtību, kā arī nacionālās idejas nozīmīgumu, savukārt Tšaskovskis uzsvaru liek uz politisko un ekonomisko liberālismu jeb tā dēvētajām eiropeiskajām vērtībām. Kontrasts ir tik ievērojams, ka, piemēram, laikraksts Gazeta Wyborcza pat apgalvo, ka 12. jūlijā Polijas vēlētājiem būs jāizdara "civilizācijas izvēle" starp "demokrātisku un autoritāru Poliju". Par līdzīgu izvēli runā arī pretējās nometnes atbalstītāji, tikai šajā gadījumā par "pareizo", protams, tiek uzskatīts jau Dudas, nevis viņa oponenta redzējums. 

Pārcēla koronavīrusa dēļ 

Sākotnēji Polijas prezidenta vēlēšanas bija paredzētas šā gada 10. maijā, turklāt Polijas Seims (parlamenta apakšpalāta), ja precīzāk, valdošā partija, vēl aprīļa sākumā atbalstīja likumprojektu, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ paredzēja noteikt balsošanu pa pastu jeb distancēto balsošanu par vienīgo balsošanas veidu prezidenta vēlēšanās. Ne tikai opozīcijā esošā Pilsoniskā koalīcija, bet pat PiS sabiedrotie iebilda pret šo iniciatīvu, uzskatot, ka prezidenta vēlēšanas pandēmijas dēļ nepieciešams pārcelt uz vēlāku laiku. Rezultātā iniciatīva apstājās Senātā (parlamenta augšpalātā) un vēlēšanas tika pārceltas uz 28. jūniju.

Šeit jāpaskaidro, ka 2019. gada 23. oktobrī notikušajās Polijas parlamenta vēlēšanās (tika vēlēti 460 Seima jeb apakšpalātas un 100 Senāta jeb augšpalātas deputāti) PiS saņēma lielāko vēlētāju atbalstu, kādu kopš 1989. gada Polijā ieguvusi viena partija, – 43,6% balsu. Ar to bija pietiekami, lai saglabātu vairākumu (235 deputātu krēsli) Seimā, kurā deputāti tiek vēlēti pēc proporcionālās sistēmas jeb sarakstiem un iekļūšanai parlamentā partijai jāsaņem vairāk par 5% nobalsojušo vēlētāju atbalsta. Tajā pašā laikā Senātā, kurā deputāti tiek vēlēti atsevišķos apgabalos, izmantojot tādu pašu principu kā Lielbritānijā – par uzvarētāju tiek atzīts lielāko balsu skaitu saņēmušais kandidāts –, PiS vairākumu zaudēja, iegūstot 48 mandātus iepriekšējā 61 mandāta vietā. 

Arī 2019. gada oktobra Seima vēlēšanas Polijai bija savā ziņā vēsturiskas, jo pirmoreiz kopš 1989. gada valstī izveidojās situācija, kad varas partija kontrolē Seimu, taču tai nav vairākuma Senātā. Vienlaikus, tā kā Senātā ir pārstāvēti ne tikai galvenie PiS pretinieki – Pilsoniskā platforma –, bet arī mazākas partijas un neatkarīgi senatori, varas partija tradicionāli spēja atrast lēmumu pieņemšanai nepieciešamās trīs balsis. Arī šoreiz tika cerēts, ka izdosies panākt lēmumu apstiprināšanu par Polijas prezidenta vēlēšanu rīkošanu 10. maijā un balsošanu pa pastu kā vienīgo balsošanas metodi. Tomēr pie PiS nepiederošie senatori nodemonstrēja neparedzētu rakstura stingrību un atteicās atbalstīt Seima lēmumu, publiskajā telpā, protams, atsaucoties galvenokārt uz bažām par Polijas pilsoņu veselību pandēmijas laikā, kā arī uz juridiskajām pretrunām, kuras rodas pasta balsojumā un kuru novēršanai, veicot attiecīgas izmaiņas likumos, nepieciešams ilgāks laiks. 

Pandēmijai šajā gadījumā tiešām bija atvēlēta galvenā loma, tomēr nevis bažu par vēlētāju veselību, bet gan citu iemeslu dēļ. Kā liecināja marta beigās vai aprīļa sākumā veiktas sabiedriskās domas aptaujas, gadījumā, ja prezidenta vēlēšanas notiks 10. maijā, jau to pirmajā kārtā ar ļoti augstu ticamības pakāpi uzvarēs PiS atbalstītais Duda, iegūstot jūtami vairāk par 50% vēlētāju balsu. Turklāt, ja balsojums notiks tikai pa pastu, pašreizējā prezidenta izredzes ir vēl labākas, jo PiS vēlētāji ir slaveni ar spēju mobilizēties un vienmēr balso ļoti aktīvi.