Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Katram savs lācis

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

15 komentāri

15. jūlijs, 2016, 1:46

asvacyeuk363

http://buymedrol.link/ - solu medrol iv http://citalopram-for-anxiety.cricket/ - citalopram for anxiety and stress http://crestorgeneric.top/ - crestor http://buy-ampicillin.gdn/ - ampicillin generic http://buy-robaxin.kim/ - robaxin

Atbildēt
0
0

5. marts, 2016, 5:14

Juhans

Letiņi varētu rīkot mazos festiņus, kuŗos dalīt pakalniņām lācenes - es te domāju mežogu biotopa galaproduktu.

Atbildēt
0
0

28. februāris, 2016, 13:20

Dumjais

Katram sava uts, un dažam labam tā ir lāča lielumā.

Atbildēt
0
0

28. februāris, 2016, 12:35

Margarēta

itāļa Džanfranko Rozi dokumentālā filma Uguns jūrā/Fuocoammare – būtībā labākajās latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijās veidots stāsts par nelielo Sicīlijas Lampedūzas salu, kuras iedzīvotāji pirmie saskaras ar bēgļu straumi. ___________ Es ļoti atvainojos, bet, vai cienītā kritiķe domā, ka Rozi skatās latviešu dokumentālās filmas un no tām ietekmējas? Rozi filma Fuocoammare ir trīs galvastiesas pārāka par visām latviešu dokumentālajām filmām kopā ņemtām. Es tur nesaredzu vispār nekādu līdzību ar latviešu filmām. Tikai atšķirības. Kvalitātē. Kinovalodā. Veidā, kā stāsts uzrunā skatītāju un ievelk sevī. Milzīgas atšķirības. Viņam ir fantastiskas dokumentālās filmas, cilvēcības cauraustas. Skatoties šo filmu, emocionālo fonu pastiprina Rozi paša bekgraunds. Viņš ir dzimis Eritrejā, tad kā pusaudzis viens pats bez vecākiem nokļuvis Eiropā. Tālāk viss ērkšķainais šāda bekgraunda jaunieša ceļš. Ja ir iespēja, noskatieties šo filmu. pat ja jums bēgļu problemātika ir līdz kaklam un esat stingras pretbēgļu līnijas piekritējs. Filma ir totāls pretstats latviešu kino paņēmienam paņemt kādu sāpīgu problēmu, apaudzēt ar dubļiem, asinīm un reālistiskiem, pretīgiem skatiem un sižetiem. Rozi runā par šīs desmitgades lielāko problēmu, bet viņa filma ir apbrīnojami estētiski skaista un savā ziņā pat viegla.

Atbildēt
2
0

29. februāris, 2016, 13:06

Dumjais

Skaisle, kurus tu sauc par latviešiem? Kas tie tādi? Vai tie ir tie ķēpauši, kas zūdās un meklē vainīgos savai mazspējai. Tad es neesmu latvietis, jo man pietiek pašapziņas saprast, ka es pats savas laimes un, neko darīt, reizēm arī nelaimes kalējs un nezūdos.

29. februāris, 2016, 9:39

Skaisle

Kas attiecas uz latviešu dokumentālo kino. Ja runājam par šodienas - es domāju pēdējo 20 gadu kino - es tur redzu zināmas paralēles ar latviešu literatūru - rādīt - pasniegt latviešus pasaulei kā mūžīgos upurus, cietējus, nespējīgos. Ģimenes lietas, Purva Inta - man šķiet tā bija tāda dzīves sakropļotu indivīdu izrādīšana un vadāšana - kā tādus cirka lāčus. Kā jau es izteicos par to pašu Mātes pienu - nespēju iedomāties, ka piemēram, ebreji par savu tautu - tās nespēju, vājumu - īslaicīgu vai ilgstošu visiem stāstītu un nekautrētos par to ņemt balvas. Ne literatūrā, ne kino nav šī - spēka , spējas - ģimenei , lielākai kopienai - radiem, draugiem , kolēģiem - pašiem rast risinājumu, vismaz sākot ar vienkāršu cerību - tā kā - jā gaidu un nezinu vai sagaidīšu kaut ko no mūsu kultūras, kas varētu būt kā apliecinājums, ka cerība tomēr ir. Šobrīd sajūta tāda, ka pati Latvijas valsts tērē mūsu naudu , lai atbalstītu latviešu vēl dzīvā gara galīgu piebeigšanu.

29. februāris, 2016, 9:30

Skaisle

Rozi filmu redzējusi neesmu un neskatīšos. Lai cik talantīga - man tā bēgļu tēma ir un paliek ļauna propaganda. Es nesen vienam ANO ekspertam uzdevu jautājumu - kāpēc ANO neko nedara.lai Āfrikā ieviestu dzimstības kontroli, kaut vai tā kā Ķīnā, ka ja nespēj nodrošināt bērnus , lai nedzemdē. Tas neesot humāni - man paskaidroja. Bļedj - un ka mēs baltie pretapaugļošanaš tabletes esam pārdzērušies , jo nespējam savus bērnus nodrošināt - tas ir humāni? ka mūs kaunina par rassitiem, jo negribam uzturēt melnos - tas ir humāni? Man riebj šī zemiskā un pretīgā propganda ar ANO kā neliešiem nr 1. Būtībā - viņi ir vieni no bēgļu krīzes iniciatoriem - viņi sola melnajiem brīvu un bezrūpīgu dzīvi Eiropā , neuzņemoties nekādu atbildību par šo solījumu sekām.

28. februāris, 2016, 17:39

zvirbulēns

Mums nav bēgļu problēmas, to filmu mēs noskatīsimies, mums ir lāču problēma, kam kādu lāci dot! Es gribu balto lāci, bet man jāņem brūnais! Tas vieglums ir tādēļ, ka to filmu taisījis brīvs cilvēks, latviešu kino problēma tā, ka tās taisa vergi, nebrīvi ļaudis, kuriem faktiski bail pat nošķaudīties.

28. februāris, 2016, 8:31

Refleksija

...kādai jābūt "īstai latviešu filmai"... Šoreiz par LTV seriālu Saplēstā krūze. Seriāls plašai Latvijas auditorijai. Izstāstiet, kā to uztvert. Kāpēc tāda bezgaumība, primitīvisms, pašdarbnieciskums. Nepārtraukts ilustratīvisms, teksta dzīvās bildes. Kā vārdā, aiz kam kadri ar bērna dzimšanu un neadekvātu slepkavošanas māniju, asiņu šļakstīšanu 3.sērijas beigās? Kronis visam bija pūra lādē atrastā divu krāsu aukliņa bērna žņaugšanai... Izdzimteņu pārpilns seriāls. Apbrīns K.Neverauskai, kas visā tajā ārprātā centās ar godu savu lomu attaisnot. Bet ļoti daudziem aktieriem tagad gan jāpalūkojas uz sevi no malas, kur viņi nokļuvuši. Nožēlojami.