"Tas ir stāsts par cilvēka, dabas un mākslas attiecībām šodien," norāda izstādes veidotāji. Šī ekspozīcija sniedz iespēju ne tikai runāt profesionālajai un tautas tekstilmākslai, bet arī paplašināt asociācijas, lai iepazīstinātu ar būtisku dažādu kultūras nozaru pieredzi un savstarpējo sinerģiju, veicinātu izpratni par kultūras mantojuma, tekstilmākslas un dizaina kopsakarībām, domātu par tautas lietišķās mākslas nozares attīstību, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
Brīvības sajūta
Pļavas atklāšanas dienā tieši pretī galvenajam izstādes publicitātes darbam Ugunspuķes ir novietoti divi mikrofonu statīvi (svinīgajam pasākumam). Jā, māksla runā. "Māksla dzimst no intīmiem ikdienišķiem mirkļiem," saka Iveta Vecenāne un vērš uzmanību uz šo darbu, kurā iemūžināts pieredzētais kādā vasaras dienā. "Vasara jau iet uz beigām. No rīta pamostos, izeju uz saules apspīdēta sliekšņa naktskreklā, dodos līdz tuvējai ugunspuķu mežmalai un ēdu avenes. Tā ir mana brīvības sajūta, kas pāraugusi gobelēnā." Par katru tekstila mākslinieces gobelēnu ir stāstāms kāds stāsts. Kopumā šajā izstādē ir apskatāmi divdesmit Ivetas Vecenānes darbu.
Mijkrēslī ir ieausts vēl viens īpašs ikdienišķs mirklis vakarpusē. "Kad visi darbi ir apdarīti, kopā ar bērniem dejojam nopļautā pļavā, paklanāmies mēnesim par gaismu un atgriežamies mājās ar rasā nomazgātām kājām," ieskicē tekstila māksliniece un izceļ vēl vienu šajā ekspozīcijā redzamu darbu. Tās ir Vīgriezes, kas atrodas tieši pretim Ugunspuķēm un ietver atmiņas par mākslinieces zirga peldināšanu ezerā. "Cik tā ir svētsvinīga sajūta, kad zirgs atraujas no ezera dibena un sāk peldēt. Tā ir kā lidošana kosmosā un nezināmajā: kur zirgs mani aiznesīs? Kā es tikšu krastā?" savās izjūtās dalās Iveta Vecenāne. Pļavā aug arī baltās madaras, naktssveces, zirgskābenes un citi augi, kas izteikti gobelēnā.
Dieva dizains
Šajā izstādē iekļautie tekstila mākslinieces darbi ir tapuši deviņu gadu laikā un vēsta par pļavu kā neizsmeļamu iedvesmas avotu, kas katrā gadalaikā un dienas stundā pārsteidz ar krāsainu bagātību. Mīlestība pret pļavu Ivetas Vecenānes kā pilsētnieces dzīvē ir ienākusi līdz ar vīra vecāku īpašumu un viņu pausto pietāti pret dabu. "Man patīk staigāt pa pļavu, iegulties tajā, sajust pļavas senumu un apjaust to kā Dieva dizainu. Kāpēc smilga ir izveidojusies tāda, kāda tā ir?" jautā tekstila māksliniece, kura savā radošajā praksē meistarīgi apvieno ilgos gados apgūtās aušanas prasmes, glezniecisku atraisītību un krāsu prieku.
Iveta Vecenāne ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu Rūdolfa Heimrāta vadībā (1998) un ieguvusi maģistra grādu (2004). Izstādēs tekstila māksliniece piedalās kopš 1985. gada gan Latvijā, gan ārzemēs: Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Itālijā, Ķīnā, Lietuvā, Somijā un citur. "Es esmu aušanas fane. Tas ir silts, uz cilvēka iekšējo pasauli vērsts process, kas ir svarīgs mums visiem," aušanas darbietilpīgo un reizē meditatīvo dabu izceļ Iveta Vecenāne un pauž gandarījumu par jaunajā izstādē ietverto viņas gobelēnu saspēli ar segām, kas esot kā tekstila un aušanas manifestācija.
Koptās prasmes
Pļavā aplūkojamo Latvijas novadu amata meistaru segu atlasi ir veikuši Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji kopā ar ekspozīcijas iekārtojuma mākslinieci Daci Džeriņu pēc autoru iesūtītajām fotogrāfijām. "Dažas segas vēl bija stellēs!" saka izstādes līdzkuratore, Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Linda Rubena un piemetina, ka kopumā ir izvēlētas 173 segas un pārstāvēti 138 autori. Mūsdienās darinātās segas atbalso katra amatnieka individuālo gaumi un vienlaikus saglabā tradicionālās aušanas tehnikas, kompozīcijas principus un Latvijas novadiem raksturīgo krāsu gammu. Kopā ar Ivetas Vecenānes gobelēniem šie tekstila darbi veido krāšņu radošumu un pastāvīgu atjaunotni gadsimtu gaitā koptajās prasmēs.
"Es pati nāku no laukiem, tāpēc pļava un tajā augošo ārstniecības augu vākšanas rituāli ir man asinīs, līdz ar to es varēju viegli identificēties ar doto uzdevumu. Es vēlējos radīt bezgalīgas pļavas sajūtu, savienojot un tajā pašā laikā izceļot katru izstādes darbu kā vērtību," atzīst ekspozīcijas iekārtojuma māksliniece, kuras radītā scenogrāfija ļauj klīst pa izstādi kā pa pļavu dažādos virzienos un katrā rakursā ieraudzīt ko negaidītu līdz pat ekspozīcijas horizontam altāra daļā. Kopējo noskaņu – tradicionālu un mūsdienīgu, domīgu un apbrīnas pilnu – paplašina Ilgas Reiznieces un Māra Muktupāvela īpaši šai izstādei radītais muzikālais skaņu raksts.
Pļavas norises laikā plānota arī plaša izglītojošo pasākumu programma, kurā ar zināšanām dalīsies tekstilmākslas un tās vēstures, izstāžu scenogrāfijas, kultūras menedžmenta, dizaina un bioloģijas jomas profesionāļi. Jāpiebilst, ka XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku, kā arī Starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2025 dalībniekiem ieeja izstādē būs bez maksas. Aktuālajai informācijai var sekot līdzi interneta vietnē lnmm.lv.