Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tradīciju transformācija

"Mēs vēlējāmies uzsvērt, ka aiz katra eksponāta stāv meistars ar savām domām un pasauli," par tautas lietišķās mākslas izstādi saka Dd studio pārstāvis mākslinieks Miks Mitrēvics

Izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa ir atklāta tautas lietišķās mākslas ekspozīcija Radītprieks, kas ir viens no simtgades Dziesmu un deju svētku nozīmīgākajiem notikumiem. Tajā aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi. Izstāde ir pulcējusi 1086 meistarus no visas Latvijas, kas darbojas 125 tautas lietišķās mākslas kolektīvos.

Ekspozīcijas dizainu ir veidojusi Dd studio radošā komanda: Jānis Mitrēvics, Miks Mitrēvics, Dāvids Mitrēvics, Ilze Zigerte un Artis Svece. Tās iepriekšējo darbu sarakstā ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija, Latvijas Tautas frontes muzeja pastāvīgā ekspozīcija, Gobustanas muzeja pastāvīgā ekspozīcija un citi.

 

Augsnes saturs

Šīs izstādes mērķis ir parādīt tautas lietišķo mākslu kā zināšanās balstītu radošo darbību, kurā individuālā meistara jaunrade nav nodalāma no iepriekšējo paaudžu mantojuma, līdzās darbiem izstāstot stāstu par tajos ietverto praktisko gudrību un cilvēku, kas tos ir radījis. "Mēs vēlējāmies uzsvērt, ka aiz katra eksponāta stāv meistars ar savām domām un pasauli, ka darbs nav atraujams no tā darītāja, no tā, kur viņš dzīvo, ko viņš redz, ko viņš dzird," uzskata Miks Mitrēvics.

Izstādē ir integrēts tematiskais un ģeogrāfiskais iekārtojums. Ekspozīcija ir sadalīta četros novados. Te var paviesoties Latgalē, kas asociējas ar keramiku un slavenām podnieku dzimtām, Vidzemē, kas ir pazīstama ar savām izsmalcinātajām jostām, Kurzemē, kas lepojas ar saviem tautastērpiem, un Zemgalē, kur sievas auž krāšņākos brunčus un vīri nēsā, iespējams, platākās cepures valstī. "Pārsteidzoši, ka pirmā skice ar Latgales māju, kurai vajadzēja tikai parādīt topošās izstādes virzienu, ir ļoti tuvu realizējusies dzīvē," stāsta mākslinieks.

Visu četru novadu darbi tiek atklāti uz izteiksmīgu krāsu fona – zila, dzeltena, sarkana un zaļa. Tik jaudīgas krāsas tikušas izvēlētas, lai parādītu, ka tradīciju transformācija ir atradusi savu vietu mūsdienu dzīvē. Jāatzīmē, ka viena no izstādes tematiskajām sadaļām ir veltīta tieši krāsām. Kādu toni var iegūt no kļavas, aronijām vai samtenēm?

"Tas ir radošs un vienlaikus izglītojošs process," piebilst Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena un zina stāstīt, ka zilizaļo jeb mēļo krāsu, kas ir bijusi raksturīga senajiem tautastērpiem, ir ļoti grūti iegūt mūsdienās. "Izrādās, ka ir mainījies augsnes saturs, līdz ar to augi vairs nav tādi, kādi bijuši kādreiz," viņa paskaidro.

Pārējo tematisko sadaļu uzmanības centrā ir materiāli, ergonomika, pūralāde un citas lietas, kā arī brīva vieta uztveres atpūtai. "Man šķiet, ka acīm ir vajadzīga pauze. Eksponāti. Pauze. Eksponāti. Pauze. Mēs esam mēģinājuši iet to ceļu, ka izstāde ir par visu kopumā un par katru atsevišķi," akcentē Miks Mitrēvics.

 

Atslodze no ikdienas

Izstādei ir atlasīti 2187 darbi. "Līdzīgi kā tiek koordinēti dziesmu un deju kolektīvi, tiek koordinēti arī tautas lietišķās mākslas kolektīvi," atklāj tautas lietišķās mākslas eksperte. Viņa atgādina, ka studijas ir sākušas veidoties un attīstīties pēckara Latvijā, tās kļuva par oficiālu iespēju kopt mūsu tradicionālo kultūru.

Pašlaik tā ir iespēja darīt to, kas patīk. To, kas ir paticis iepriekšējām paaudzēm. Iespējams, tas ir saglabājies ģenētiskās informācijas līmenī. Viens no aizkustinošākajiem tradīciju saglabāšanas piemēriem šajā izstādē ir kādas vecāsmātes austās segas atdarinājums, kuru pēc simt gadiem ir radījusi viņas mazmeita.

"Senos laikos tā bija dzīves nepieciešamība, jo nevarēja aiziet uz veikalu un nopirkt segu vai lakatu. Tu biji bagāts ar to, ko varēji radīt," atgādina Linda Rubena. Savukārt mūsdienās nodarbošanās ar tautas lietišķo mākslu daudziem cilvēkiem ir atslodze no ikdienas rutīnas. Taču katram meistaram ir savs īpašs stāsts, kāpēc viņš to dara. Un dara to ļoti augstvērtīgi – gan mākslinieciski, gan tehniski. Kopā ar saviem kolēģiem tautas mākslas eksperte ir izbraukājusi visu Latviju un izvēlējusies labākos darbus šai ekspozīcijai.

 

Meklējiet gredzenu!

"Šī kustība balstās uz cilvēku entuziasmu," uzsver Linda Rubena. Nozīmīgu ieguldījumu tās attīstībā pēdējos gados ir devuši vairāki projekti. Viens no tiem ir iniciatīva Katram savu tautastērpu, kas veicinājusi sabiedrības interesi par latviešu tautastērpa darināšanu un valkāšanu, kā arī pasākums Satiec savu meistaru, kas šogad norisinājās desmito reizi: "Vairāki apmeklētāji ir atnākuši uz tautas lietišķās mākslas studijām un tur arī palikuši." Plānots, ka nākotnē šis pasākums varētu notikt divas reizes gadā – pavasarī un rudenī.

Arī moderno tehniku popularitāte ir pievilinājusi cilvēkus tautas lietišķajai mākslai. To ieintriģēti, viņi ir pievērsušies sarežģītākām un laikietilpīgākām lietām, piemēram, no batikošanas pārgājuši uz aušanu. Tautas lietišķās mākslas eksperte norāda, ka nereti modernās tehnikas – filcēšana, pērļošana, dekupāža un citas – kļūst par šo studiju programmu daudzveidošanas elementu. Turklāt šie kolektīvi nepiedāvā tikai iespēju iemācīties jaunas prasmes un attīstīt jau apgūtās – tā ir arī socializēšanās vieta.

Linda Rubena atzīst, ka nākotnē gribētos redzēt ciešāku sadarbību starp tautas lietišķās mākslas meistariem un dizaineriem. Veiksmīgs piemērs ir rakstu izmantošana bobslejā. "Man šķiet, ka tradicionālajā kultūrā ir tik daudz lietu, kuras tikai jāmāk izmantot." Viena no tādām lietām ir Nameja gredzens, kas ir kļuvis par režisora Aigara Graubas jaunākās filmas titulvaroni. Meklējiet to izstādē!

Tautas lietišķās mākslas meistaru darbus Dziesmu un deju svētku laikā var gan novērtēt izstādē Radītprieks, gan arī iegādāties Vērmanes dārzā. "Tirgus ir laba iespēja ne tikai iepirkties, bet arī nodibināt kontaktus," saka Linda Rubena. Savukārt šodien, 5. jūlijā, plkst. 19 koncertzālē Palladium norisināsies latviešu tautastērpu skate, kas notiks jau piekto reizi.

 

Radītprieks

Tautas lietišķās mākslas izstāde

Rīgas mākslas telpā līdz 26.VIII I

nformācija: www.dziesmusvetki.lv

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Gaidītie bērni(1)

Re, kā! Nebija ilgi jāgaida. Pārdēvējies par Jauno Rīgas teātri pie Dzemdību nama un pārcēlies uz pagaidu telpām Miera ielā, teātris ticis pie sava turpinājuma.

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja