Asinis uz stīgām

Labrīt! Jauks rīts Berlīnē, ap plus 8 grādiem. Nesnieg. Gatavojoties šīs dienas naodrbībām un izrādēm, kā jau ierasts neilgi, pirms brokastīm, īsa vakardienas retrospekcija. Vakar katrs no mums bija dažādos teātros Kaspars spēlēja A.Strindbergu, par to vēlāk, savukārt es piedalījos improšovā Das Spiele . Man bija jautri daudzas īsas ainas, daudz mūzikas un tam pa vidu spēle, kurā kāds no improviztoriem arī uzvarēja. Sīkāks izklāsts atgriežoties Latvijā. Turpinot par mūsu ikdienu angliski runājošie festivāla dalībnieki joprojām cenšas izprast T.Viljamsa daiļradi un tā atveidošanu uz skatuves. Starp citu, neesmu minējis, ka vācu valodu saprotošie piedalās paralēlās naodrbībās, tikai ir divi citi autori George Buchner un Eugene Ionesco. Festivālā katras valsts pārstāvis šos autorus izrunā savādāk, tāpēc atstāšu viņus kā programmā minēts. Atgriežoties pie T.Viljamsa naodrbībām, izrādās, ka liela nozīme ir kustībām kā vajadzētu kustēties un no kādām kustībām izvairīties spēles laikā (atklāšu nelielu detaļu no uzzinātā, improvizatoram nevajadzētu darboties ar neredzamajiem priekšmetiem skatuves priekšplānā, jo tie nevar būt kā robeža staŗp improvizatoru un skatītājiem. Darbošanās ir vai nu skatuves malās, vai skatuves aizmugurē, bet nekad priekšā). Tad jau redzēsim kā festivāla dalībniekiem izdosies izspēlēt T.Viljamsu. Šovakar to spēlē Kaspars. Tieši tā:) Vakardienas Strinbergs bija ļoti dramatisks un piesātināts, bija daudz emocionāli paceltu savstarpēju raksturu cīņu Lieliska saspēle esot astoņiem improvizatoriem uz skatuves.

Redzot Super Besse koncertā, visās pārējās grupas, kas kaut ko cenšas spēlēt, var sūtīt darīt citus darbus.