Latvijas Nacionālā opera un balets 28. septembrī ar izcilu solistu ansambli iezīmēs savas pastāvēšanas otrās simtgades sākumu ar Riharda Vāgnera operas Klīstošais holandietis pirmizrādi diriģenta Mārtiņa Ozoliņa un režisora Viestura Kairiša interpretācijā.
"Uzvest šo operu – tas mums ir ļoti atbildīgs goda jautājums. Ceru, ka mūs novērtēs gan [vietējā] auditorija, gan tie Vāgnera mūzikas mīlētāji, kas ierodas no dažādām pasaules vietām," jauniestudējumam veltītajā preses konferencē uzsvēra Latvijas Nacionālās operas valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš. Viņaprāt, simtgades sezonā citādi nemaz nevarēja notikt.
Ikreiz, parādoties Latvijas operas vēsturē, Riharda Vāgnera Klīstošais holandietis iezīmē būtiskus robežpunktus starp leģendām un realitāti, pagātni un nākotni, vienlaikus norādot jaunus kustības virzienus. Vāgnera operas pirmizrāde notika Drēzdenes galma teātrī 1843. gada 2. janvārī. Rīga ir nākamā pilsēta pasaulē, kurā pēc Drēzdenes pirmuzveduma skan šī opera, – vecajā Rīgas Pilsētas teātra namā 1843. gada 22. maijā/3. jūnijā toreizējā Lielajā Ķēniņu ielā (šobrīd – Riharda Vāgnera ielā). Latvijas mūzikas vēsturē Klīstošais holandietis atklāja jaunu un būtisku lappusi – ar tā iestudējumu Teodora Reitera vadībā 1918. gadā savu darbību uzsāka jaundibinātā Latvju operas trupa, ar kuru nepastarpināti saistīta mūsdienu Latvijas Nacionālā opera un balets. Jaunais uzvedums būs jau septītais operas Klīstošais holandietis iestudējums Latvijas Nacionālajā operā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 25. septembra, numurā!Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Šis ir