Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Izrādes Klusā daba ar resno puisēnu recenzija. Jestro spoku klubiņš

Izrādē Klusā daba ar resno puisēnu Dailes teātrī režisors Mihails Gruzdovs ļāvis trim vecām kundzēm ietekmēt ne tikai galvenā varoņa likteni, bet arī pārņemt savā kontrolē iestudējumu kopumā.

Intervijā pirmizrādes priekšvakarā režisors Mihails Gruzdovs stāstījis, ka moldāvu izcelsmes dramaturga Jona Sapdaru lugu vēlējies iestudēt jau sen. Tās pamatā ir anekdotiska situācija – ļoti resns vīrietis dzīvo kopā ar trim tantēm, kuras nolemj pagādāt viņam sievieti un nolīgst prostitūtu. Taču dramaturgs ievijis arī psihoanalītiski mistiskus elementus, liekot sirmgalvēm pēc nāves atdzīvoties galvenā varoņa apziņā un turpināt noteikt viņa rīcību un likteni. Faktiski stāsts ir ja ne traģisks, tad dziļi dramatisks, jo ir skaidrs, ka galvenais varonis nekad netiks vaļā no traumas un nekad nespēs dzīvot savu dzīvi. Tomēr izrāde izvēršas par brīžiem diezgan grūti kontrolējamu komisku raksturu parādi, kurā toni nosaka trīs večiņu tēlotājas.

Iemesls, kāpēc pieaugušais vīrietis ir resns un vientuļš, ir skaidrs no paša sākuma – kad Arta Robežnieka varonim viņa trīs tantes vispirms uzmācas ar ēdienu un pēc tam velk virsū vienu apģērba kārtu pēc otras, kamēr Pompīlijs tiešām sasniedz ievērojamus apmērus. Samērā skaidrs ir arī tas, ka trijotne ir tik ļoti pieradusi pie pašreizējā dzīves modeļa, ka negrasās pieļaut īstu sava krustdēliņa iemīlēšanos un apprecēšanos. Pat tad, kad nolīgta prostitūta, viņām ir svarīgi saglabāt kontroli – un šī iemesla dēļ ceļas dažādas nelaimes. Artis Robežnieks ir lielisks aktieris, spējīgs strādāt traģikomēdijas žanrā, un Pompīlija loma viņam ir piemērota, tomēr pirmizrādē šķita, ka aktieris joprojām cīnās, līdz galam nespēdams iejusties rešņa ādā. Īpaši liels izaicinājums ir otrā cēliena monologs, kurā Pompīlijs mēģina rezumēt gan savas attiecības ar dzīvi kopumā, gan tantēm, kuras tā arī nav ļāvušas viņam normāli dzīvot. Brīžos, kuros parādās konkrētas detaļas, aktieris atplaukst, piemēram, stāstot par maizes kukulīti. Tomēr kopumā monologa nasta pagaidām vēl ir diezgan smaga un sagādā piepūli, lai noturētu skatītāju uzmanību.

Jaunā aktrise – patiesībā vēl studente – Ieva Florence nospēlē līdz šim lielāko lomu – prostitūtu Lilī, dara to korekti, taču bezpersoniski, turklāt lielākās grūtības viņai sagādā autora dotā vienīgā meičas īpatnība – smieklu lēkmes, kas uznāk nepiemērotos brīžos. Samocītā smiešanās varētu nozīmēt, ka Lilī aiz smieklu maskas slēpj mulsumu par situāciju, kurā nonākusi, bet tikpat labi tas var būt arī aktiermeistarības jautājums.

Iespējams, Mihails Gruzdovs Sapdaru lugu ir ņēmis ar nopietnu nolūku, taču vismaz pirmizrāde radīja iespaidu, ka tomēr uzvarējusi vēlme iestudēt jautru gabalu ar dažādiem improvizācijas elementiem, paša režisora vārda piesaukšanu, īsta picas piegādātāja klātbūtni un atraisītu triju aktrišu dauzīšanos. Pie tādiem kā aktrišu grima galdiņiem (scenogrāfs Kristaps Kramiņš) piesēdinātās Olga Dreģe, Lidija Pupure un Akvelīna Līvmane spēlē situāciju komēdijas estētikā uz pilnu klapi, un režisors to neierobežo. Ja ar to pietiek, skatītājs varbūt aiziet arī apmierināts. Taču Sapdaru luga nav par to, ka reiz dzīvoja trīs foršas vecenītes. Stāsts ir par to, ka šķietamā mīlestība ir postoša un iznīcinoša viņām pašām un viņu mīlestības objektam – radiniekam, kura gaitas pilnībā tiek kontrolētas. Versijā, ko teātris rāda pašlaik, uzvar autora teksta blāķi un dažādā kvalitātē risinātas komiskas epizodes. Pagaidām izrādi nav iespējams uzskatīt par pabeigtu arī tāpēc, ka diezgan daudz tajā skan suflieres balss – īpaši komisks efekts tiek sasniegts brīdī, kad pilnīgā klusumā no skatuves sāna atskan "kušš" un trīs kundzītes dedzīgi atkārto "kušš".

Vēl izrādē piedalās laikam taču īsta naktskluba dejotāja pie īsta stieņa. Sava aroda pratēju iesaistīšana raksturīga gan Mihailam Gruzdovam (akrobāti izrādē Avantūrista grēksūdze), gan Alvim Hermanim (dejotājas izrādē Pakļaušanās), taču šoreiz ap stieni virpuļojošā meitene neraisa vis simboliskas būtnes vai sapņu tēla iespaidu, bet atgādina, ka režisoram vajadzējis ar kaut ko aizpildīt pauzes.

Vienu Mihailam Gruzdovam panākt ir izdevies – ka kritiķi pēc izrādes cits citam prasa: "Kas tas bija?" Lielāku gandarījumu tomēr sagādātu apziņa, ka gan režisors, gan skatītāji saprot, kas ir iestudēts.

Klusā daba ar resno puisēnu

Dailes teātra Mazajā zālē 26.XI plkst. 13, 3.XII plkst. 18, 8.XII plkst. 19

Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 16–18

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Līdzināties, mierā!

Kur viņi paliek? Lauzu galvu katru reizi, kad dzirdu uztrauktas balsis, kas atkārto vēl un vēlreiz: trūkst cilvēku

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja