Laika ziņas
Šodien
Migla
Pirmdiena, 15. jūlijs
Henriks, Henrihs, Egija, Egmonts, Egons

Sestdien tiks atklāts mākslas festivāls Cēsis

Šo sestdien, 13. jūlijā, tiks atklāts astoņpadsmitais mākslas festivāls Cēsis. Festivāla pilngadības svinības aizsāks izstāde Sava pasaule. No neesoša muzeja krājumiem Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā. Tās pašas dienas vakarā apmeklētājiem būs iespēja baudīt arī pianista Matīsa Žilinska džeza trio priekšnesumu

Visa festivāla garumā apmeklētājus gaidīs arī tikšanās ar pasaules un pašmāju mūzikas zvaigznēm. 27. un 28. jūlijā uz koncertzālē Cēsis izskanēs tango karaļa Astora Pjacollas opera María de Buenos Aires (Orasio Ferrera librets), savukārt 3. augustā notiks Riharda Vāgnera operu tetraloģijas Nībelunga gredzens noslēdzošās operas Dievu mijkrēslis koncertatskaņojums.

Mākslas festivāla Cēsis apmeklētājiem sniegta iespēja izbaudīt daudzpusīgu programmu, kas iekļauj izmeklētas un augstvērtīgas mūzikas, vizuālās mākslas un teātra norises.

Šogad sadarbībā Latvijas Mobilo Telefonu festivāla organizatori Cēsu Laikmetīgās mākslas centra apmeklētājiem piedāvās iepazīties ar topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā iekļautajiem darbiem. No 13. jūlija izstāde Sava pasaule. No neesoša muzeja krājuma, eksponēs darbus, ko radījuši Latvijā zināmi mākslinieki: Miks Mitrēvics, Laila Pakalniņa, Ojārs Pētersons, Kaspars Podnieks, Juris Artūrs Putrāms, Mārtiņš Ratniks, Krišs Salmanis,
Rasa Šmite, Raitis Šmits, Linda Vēbere, Armands Zelčs, kā arī izcilais serbu konceptuālās mākslas pionieris Braco Dimitrijevičs.

Kopš 20. gadsimta 80. gadiem sabiedrības uzmanības centrā ir jautājumi par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību. Muzeja neesamība veicinājusi vairāku nozīmīgu darbu izzušanu, sekmējot sabiedrības zināšanu trūkumu par konkrēto mākslas veidu, nespējot iedziļināties laikmetīgās mākslas izpausmēs. Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kuram Kultūras ministrija ir nodevusi glabāšanā šo kolekciju. Izstādes fokusā ir mākslinieka individuālais, īpatnējais un bieži paradoksālais skatījums uz pasauli un sevi tajā. Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā izstāde būs apskatāma līdz 24. augustam. Izstādes kuratore ir Astrīda Rogule.

Tāpat no 13. jūlija līdz 19. augustam Cēsu Izstāžu namā būs aplūkojama jau par tradīciju kļuvusī festivāla patrona SEB bankas stipendiātu jubilejas izstāde Izaugsmes stāsti. SEB stipendijai glezniecībā 15 gadi. SEB stipendija glezniecībā veicinājusi daudzu jaunu un talantīgu mākslinieku radošo un profesionālo attīstību. Izstāde dziļāk atklās stipendijas saņēmēju unikālo ceļu pretī virsotnēm un radošos sasniegumus. Izrādītajos mākslas darbos atspoguļojas ideja par izaugsmi un attīstību mākslā, pievēršot uzmanību procesiem, transformācijām un radošās metamorfozes posmiem. Izstādē būs apskatāmi mākslinieku Neonillas Medvedevas, Ata Jākobsona, Zanes Tučas, Elzas Sīles, Laimdotas Melles, Klāva Lora, Madaras Neikenas, Zīles Ziemeles, Sandras Strēles, Kristapa Priedes, Annas Pommeres, Krišjāņa Elvika, Madaras Kvēpas, Alises Builevicas un Katrīnas Biksones darbi. Kuratore: Inese Rozentāle.

Savukārt līdz 31. augustam koncertzālē Cēsis būs skatāma Ievas Jurjānes izstāde It kā katra diena man būtu pirmā un pēdējā, kurā izstādīti kolekcijas GALS&SĀKUMS darbi, kas atspoguļo laika ritējumu gan dabā, gan cilvēka mūžā.

Festivāla muzikālo programmu sestdien, 20. jūlijā, Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā turpinās koncerts Vox Clara. Viduslaiku dziedājumi, kurā klausītājus priecēs senās mūzikas ansamblis Schola Cantorum Riga Guntara Prāņa vadībā. Koncertā skanēs viduslaiku sakrālā mūzika - gregoriskais korālis un dažādi vēlo viduslaiku polifoniskā repertuāra piemēri no vairākām Eiropas pilsētām. Galvenā uzmanība būs pievērsta Ziemeļeiropas mūzikas tradīcijām Hamburgā, Rīgā un Lundā, kā arī bagātīgajam Limožas agrīnās polifonijas mantojumam.

Atsaucoties uz klausītāju interesi, koncertzāle Cēsis divas reizes – 27. un 28. jūlijā – izgaismosies Argentīnas tango karaļa Astora Pjacollas zīmē, klausītājiem piedāvājot viņa operitas jeb mazās operas María de Buenos Aires atskaņojumu. Uz skatuves kāps čīliešu izcelsmes dīva Lusiana Mansīni (Luciana Mancini), Daniels Bonilja-Torress (Daniel Bonilla-Torres), Daumants Kalniņš, kā arī instrumentālais ansamblis vijolnieka Daniila Bulajeva vadībā, kurā muzicēs bandoneonists Artūrs Noviks, sitaminstrumentālisti Andrejs Puškarevs un Reinis Tomiņš, ģitārists Miks Akots, pianists Andrejs Jegorovs, kā arī kamerorķestra Davinspiro Camerata mūziķi.

Komponista vienīgā opera (jeb kā viņš pats dēvēja šo “mazo operu” – operita) tapusi 20. gadsimta 60. gadu vidū ar izcilā dzejnieka Orasio Ferrera dzeju (atdzejojumu latviešu valodā veicis Edvīns Raups). Šis muzikālā teātra šedevrs ar savu kaislīgi smeldzīgo mūziku, vitālajiem ritmiem un dienvidniecisko melodiju jutekliskumu un šarmu ātri iekaroja arvien pieaugošu popularitāti visā pasaulē. To iestudējuši izcili aktieri, dziedātāji un tango dejas cienītāji. Biļetes iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs.

Jau par festivāla tradīciju iedibinātā “Vāgneriāna” šogad turpināsies 3. augustā ar Riharda Vāgnera tetraloģijas Nībelunga gredzens noslēdzošo operu Dievu mijkrēslis. Uz koncertzāles Cēsis skatuves kāps spoži pasaules un Latvijas opersolisti, lai kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Valsts Akadēmisko kori Latvija dedzīgā un pasaules atzinību strauji iemantojušā somu diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā atskaņotu šo Riharda Vāgnera meistardarbu.

Koncertatskaņojumā galvenajās lomās piedalīsies pasaules vadošie Vāgnera operu solisti. Zīgfrīda lomā – Mihaels Veiniuss (Michael Weinius, Zviedrija), Brinhildes lomā būs dāņu soprāns Trīne Mellere (Trine Møller, Dānijā). Nībelunga Alberiha dēla – Hāgena – lomu dziedās viens no pieprasītākajiem Vāgnera lomu atveidotājiem, bass Ains Angers (Ain Anger, Igaunija), savukārt Gunters būs baritons Bogdans Baču (Bogdan Baciu, Rumānija), Blakus viņiem – starptautiski atzītās latviešu dziedātājas: valkīras Valtrautes lomā iejutīsies mecosoprāns Zanda Švēde, bet Gutrunes, Trešās nornas un Reinas meitas Voglindes lomas dziedās soprāns Liene Kinča. Pirmās nornas un Floshildes lomas dzirdēsim mecosoprāna Irmas Pavāres interpretācijā, Trešās nornas un Velgundes lomu dziedās soprāns Aira Rūrāne, taču Armands Siliņš operas atskaņojumā būs baritons Armands Siliņš. Video projekcijas apjomīgajam Dievu mijkrēšļa koncertatskaņojumam radījis starptautiskus panākumus guvušais kinorežisors Dāvis Sīmanis.

Jau vairākus gadus augustā, koncertzālē Cēsis skatāmi aizvadītās sezonas spilgtākie Latvijas teātru mazās formas skatuves darbi. Šogad Teātru Grand Prix Cēsis cikls aizsāk jaunu – starptautisku – virzienu. Skatītājiem būs iespēja noskatīties Dailes teātra Eiridīki un Valmieras teātra Valmieras puikas, bet, paplašinot cikla starptautisko vērienu, aicināsim iepazīt Eiropas festivālu godalgoto fiziskā teātra žanra izrādi The Desk/Rakstāmgalds (Somija) un baudīt frīku kabarē Stulbā dzīve ar leģendārās britu grupas The Tiger Lillies, ukraiņu Dakh Daughters un Dailes teātra vadošo aktrišu piedalīšanos.

 

Mākslas festivāla Cēsis 2024 pasākumu biļetes iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv, kā arī festivāla norises vietās.

Plašāka informācijai par mākslas festivālu Cēsis 2024 - www.cesufestivals.com vai festivāla Facebook lapā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja