Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 25. aprīlis
Līksma, Bārbala

Igors Šuvajevs: Latvija jau ir pilna ar zaļajiem cilvēciņiem

Ja tu dzīvo līdzās impērijai, tad nenāk par ļaunu zināt, kā norisinās dažu tās struktūru un mehānismu darbība — raksturodams savu jauno grāmatu Krievijas homo imperiii, iesaka Latvijas Universitātes profesors Igors Šuvajevs. Lai gan viņš pats to sauc par grāmatiņu, tomēr atzīst, ka šis varētu būt pirmais plašākais skats uz Krievijas impēriju, kas izdots latviešu valodā.

Fragments no intervijas:**Vai varat divos vārdos pateikt, par ko ir runa Krievijas homo imperii? Tā ir grāmatiņa par eksistences tehnoloģijām. Tajā tiek skatītas patības tehnoloģijas, pārvaldības jeb varas tehnoloģijas. Protams, saistībā ar Krieviju, ko parasti nepiemin. Lai nerastos pārpratumi, jāpaskaidro, ka tā nav vēstures grāmata, tā ir filozofijas grāmata par šīm tehnoloģijām. Daži kolēģi, kas lasījuši manuskriptu, saka, ka arī vēsturniekiem tā var noderēt.Vai var teikt, ka krieviem nav nacionālās apziņas, bet ir tikai impēriskā apziņa?Varētu tā teikt. Var vēl vienu, visai ēverģēlīgu ideju izvirzīt: vai vispār ir tādi krievi? Starp citu, tas parādās XIX gadsimtā Krievijā veiktajos antropoloģiskajos pētījumos — tiek pētīti tie, kas nosaukti inorodci, proti, citdzimušie, aborigēni un tā tālāk, uz krieviem tas neattiecas. Tad nu pēkšņi ir grūti atrast krievus, tāpēc Krievijā parādās noturīgs motīvs, iešana tautā: meklē un nevar atrast vai atrod kaut ko dīvainu. To var salikt kopā ar Nikolaja Gumiļova koncepciju, kas Krievijā ir ļoti populāra, lai gan saskaņā ar šo koncepciju krievu etnoss ir savas pastāvēšanas pēdējā, proti, agonijas fāzē.Kādā fāzē, jūsuprāt, atrodas Krievijas impērija? Tapšanas fāzē! Nevis sabrukuma fāzē, ko paātrinājusi Krimas aneksija?Nē. Tiek atkārtots tas, kas jau bija. Sevastopole atkal ir kļuvusi par neieņemamo pilsētu. Tātad Krievija joprojām ir impērija?Jā, protams. Vismaz no XVIII gadsimta sākuma tā visu laiku ir bijusi impērija, tikai ar dažādām modifikācijām.Bet eiropeiska impērija.Lielā mērā jā, bet tai ir savdabības, un tas ļauj Krievijai izspēlēt dažādus variantus. Šī impērija atrodas ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā; tā veidojas kā impērija, kurai nav aizjūru koloniju, Aļaska tiek pārdota XIX gadsimta otrajā pusē; tā ir impērija, kurā norisinās divkārša kolonizācija — citu koloniju iegūšana un sevis paša, tā sauktā iekšējā kolonizēšana.  Kas ir iekšējā kolonizēšana?Izturēšanās pret savējiem kā pret koloniju iemītniekiem.Kāpēc tāda izturēšanās ir nepieciešama?Lai varētu pastāvēt impērijas struktūras. Krievija šajā ziņā kā moderna valsts neatšķiras no citām modernajām valstīm, jo modernas valsts intereses ir tikai pašas valsts pastāvēšana, pārējais ir izejmateriāls.Labklājība modernu valsti neinteresē?Kādas muļķības! Kuru modernu valsti interesē labklājība?Vai brīvība ietilpst Krievijas impērisko vērtību sistēmā?Brīvība neietilpst nevienas impērijas vērtību sistēmā. Pie kuras impērijas izvēlaties piederēt jūs?Es labāk gribētu nepiederēt ne pie vienas. Tā kā dzīvoju šeit, ir skaidrs, ka līdzās ir šāda impērija, un tas liek būt uzmanīgam. Piemēram, tagad runā par hibrīdkaru, par to, ka var parādīties zaļie cilvēciņi. Bet Latvija jau ir pilna ar šiem cilvēciņiem, tikai nevajag iedomāties, ka viņi ir zaļi.Kādi tad viņi ir?Daļa no tiem, vismaz Latvijā, ir iekrāsota sarkanbaltsarkanā krāsā. Impēriskā domāšana un rīcība, kurā parādās šīs tehnoloģijas, nav saistītas ar etnisko, nacionālo atšķirību vai valstīm, kurās šādi indivīdi dzīvo. Arī Francijā ir daudz cilvēku, kas ir sajūsmā par to, ko dara Krievija. To nav grūti saprast — arī Francija ir impērija, sabrukusi impērija, tāpēc tāda nostalģija "ja mums nav ticis, varbūt viņiem tiks". Vai Krievijai, lai tā sevi varētu adekvāti morāli novērtēt, nepietrūkst tādas sakāves, kādu Otrajā pasaules karā piedzīvoja Vācija?   Varbūt. Bet varbūt pietrūkst arī daudz kā cita gan pašā Krievijā, gan ārpus Krievijas. Mēdz teikt, ka Krieviju racionāli izprast nav iespējams. Tas nav tiesa, Krieviju racionāli saprast ir ļoti vienkārši. Bet, lai saprastu, nevajag demonizēt to, kas tur notiek, un nevajag sajūsmināties, vajag mēģināt saprast.Kādu vietu Latvija ieņem krievu impēriskajā apziņā?  No vienas puses, tā, protams, ir Krievijas daļa — tāpēc, ka pie jūras. Otrs — cik var izsekot vēsturiski, Krievijas impērijas kultūrā nav pieņemami tādi latvieši, kas ar viņiem nespēj sadzīvot, jo pārstāv citu, rietumniecisko kultūru. Tie ir pieņemami tikai tad, ja tos var transformēt.Kā mums būtu jātransformējas? Piemēram, jātransformējas pareizticības variantā. Cits aspekts — ja tā dzīve ir pakalpiņu vai vagaru, uzraugu veidolā. Kā uzraugi latvieši Krievijas impērijā ļoti labi funkcionēja.Tātad Krievijas impērijā latvieši nevar būt nekas vairāk kā vagari?  Tas ir pašā labākajā gadījumā. Pretējā gadījumā viņi ir jāiznīcina. Visu interviju ar filozofu Igoru Šuvajevu lasiet žurnāla Sestdiena 10.aprīļa numurā!**

Top komentāri

H
H
Jau šī intervija ir pilna ar nepierādāmām un visai apšaubāmām tēzēm. Var jau pamuldēt, var arī par to uzcept grāmatu, bet ja to dara mācībspēki? Studentiem šī tukšā muldēšana par patiesību tiek izdota?
ar ko ir pilns Šuvējs?
a
Krieviski tas sākas ar "g".
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Tētis televizorā un sapņos

Tēvs klusums ir autobiogrāfiska, bet ne strikti dokumentāla drāma par meitas ilgām kaut uz brīdi sastapt savu tēvu divatā.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata