Uz kurieni ved dažādie attīstības ceļi jūsu iezīmētajās krustcelēs?
Latvija var iet taisni, turpinot izdevumu samazināšanas, parāda un parāda apkalpošanas izmaksu samazināšanas ceļu, nodrošinot to, ka tiekam uzskatīti par stabilu, prognozējamu un investīcijām labvēlīgu valsti. Bet varam arī šajās krustcelēs kļūdīties, klausoties daudzu cilvēku vaimanās vai apzinātā informācijas sagrozīšanā, stāstos, ka Igaunija ir Titāniks un ka eirozona sabruks.
Ieviešot eiro — par to man ir viegli runāt, paraugoties uz mūsu ziemeļu kaimiņiem — deficīts ir tuvu nullei, parāda lielums nepārsniedz 10 procentus no iekšzemes kopprodukta, parāda apkalpošanas izmaksas veido, kā kolēģi teica, Tallinas ūdenssistēmas uzturēšanas izmaksu apjomu. Latvijai jāizmaksā gadā 250 miljoni latu, kas ir vairāk nekā izglītības budžets un gandrīz puse no veselības aprūpes budžeta. Igaunijā pensijas ir augstākas, algas lielākas, bezdarbs mazāks, investīcijas lielākas — šo sarakstu es varētu turpināt ilgi un dikti.
Viss igauņiem labāks?
Finansiāli — viss. Nodokļi arī zemāki.
Vai vidējā Zolitūdes Dmitrija vai Jāņa stāvoklis kļūs sliktāks, ja viņš vēlēšanās kļūdīsies?
Diemžēl jā. Dmitrijs vienkārši aizbrauks, teiks «nesanāca».
Varbūt Dmitrijs cer, ka viņa ievēlētie spēki pārfinansēsies Krievijā?
Tāds variants Latvijai nav dienaskārtībā. Tik drūmu situāciju, ka Latvijai būtu jāvēršas pie kādas vienas valsts un jākļūst par tās lūdzēju, es neredzu.
Vai tad, ja valdībā nonāks Saskaņas centrs, nevar būt mēģinājumi no jums atbrīvoties? Valdībai grūti strādāt, ja centrālā banka ir opozīcijā.
Tas, ko mēs sakām, nav nekas nepareizs vai neloģisks. Tikai par to, ka dalāmies pieredzē, kas apkopota no labākajiem pasaules piemēriem, uzreiz gluži galvu nost necērt.
Nils Ušakovs nesen teica, ka eiro nav nekāds mērķis.
Mums nav bijusi iespēja tikties ar Ušakova kungu, bet, ja viņam ieskicētu parāda izaugsmes ceļu, parāda apkalpošanas izmaksu ceļu — ka tas nozīmē mazākas pensijas un algas, domāju, viņš piekristu. Šobrīd var paaugstināt pensijas, algas un tā tālāk, bet jāsaprot, ka tas ir īslaicīgi. Vienā brīdī vienkārši vairs nebūs, ko iedot. Var indeksēt pensijas, bet parādiet avotus, no kā tas tiks darīs. Nav jau nekāda māksla to darīt uz parāda rēķina, bet kādam tas parāds ir jāsamaksā.
Visu interviju ar Latvijas bankas prezidentu lasiet jaunākajā Sestdienā!