Šomēnes Austrālijas valdība un regulators paziņoja par lēmumiem atbalstīt valsts uzņēmuma Australian Postal Corporation jeb vienkārši Australia Post plānus, kas paredz būtisku vēstuļu piegādes regularitātes samazināšanu, kā prioritāti izvirzot pakomātus un paku piegādes. Saskaņā ar oficiālo paziņojumu jaunā stratēģija ļaus Australia Post samazināt zaudējumus, kas rodas, uzturot novecojušu vēstuļu piegādes infrastruktūru. Plāns paredz, ka uzņēmums koncentrēsies uz strauji augošo e-komercijas nozari, kas jau ir kļuvusi par galveno tā ieņēmumu avotu.
Un Austrālija ir jau kārtējā valsts to sarakstā, kuras, atsaucoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, pārskata pasta pakalpojumus, pielāgojoties pieaugošajai digitalizācijai. Tas kārtējo reizi liek uzdot jautājumu, kādas īsti pārmaiņas jau notiek un kādas nākotnes perspektīvas gaida ievērojamai sabiedrības daļai tik būtisko pasta nozari.
VĒSTURISKIE ASPEKTI
Informācijas tehnoloģiju attīstība un tai sekojošā digitalizācija, protams, ir ietekmējusi gandrīz jebkuru cilvēka dzīves jomu, tomēr kā nozares, kurās šīs pārmaiņas ir visjūtamākās un kur tas atstājis vislielāko ietekmi uz daudzu cilvēku ikdienu, visbiežāk tiek minētas četras: telekomunikācijas, mazumtirdzniecība, finanšu pakalpojumi, kā arī plašsaziņas līdzekļu un izklaides industrijas (kas gan nav viens un tas pats, tomēr vairāku līdzību dēļ tiek ieskaitītas vienā kategorijā). Vēsturiski šīs jomas ir vienojuši (un daudzos gadījumos joprojām vieno) pasta pakalpojumi.
Lai arī mūsdienās doma par pasta saistīšanu ar telekomunikāciju pakalpojumu daudziem var šķist pat nesaprotama, vēsturiski vairākumā pasaules valstu pasts un telekomunikācijas bija apvienotas vienā valsts struktūrā. Tā pamatā bija fakts, ka pastam tradicionāli pastāvēja sava, gadu gaitā izveidojusies, plaša infrastruktūra visā valstī, kas padarīja to par ideālu palīgu tādu savam laikam jaunu komunikācijas tehnoloģiju kā telegrāfs un telefons ieviešanai. Šādas apvienotās struktūras angļu valodā tika dēvētas par PTT jeb postal, telegraph, and telephone service, un tās būtībā vienmēr atradās valsts kontrolē. Nodalīti dažādi pakalpojumu virzieni tika atkarībā jau no konkrētās valsts un situācijas tajā vai nu pagājušā gadsimta beigās, vai šā gadsimta sākumā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 29. augusta - 4. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!