Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Jo ar roltoniem nepietiek

Rīkojot tiešsaistes akciju #GribuStudēt, studenti norāda ne tikai uz problēmām augstākajā izglītībā krīzes laikā, bet arī uz ilgstoši nerisinātiem jautājumiem. Tie vienmēr atlikti malā, bet pandēmijas laiks parādījis, ka beidzot arī tiem būtu jāpievēršas.

Lai pievērstu politikas veidotāju uzmanību ne vien tam, cik būtiski studējošo finanses ietekmējusi Covid-19 krīze, bet arī ilgstošajām problēmām augstākās izglītības pieejamībā kopumā, Latvijas Studentu apvienība (LSA) sociālajā tīklā Facebook sākusi tiešsaistes akciju #GribuStudēt. Lai piedalītos akcijā, jānofotografējas ar lapu, uz kuras redzams tēmturis #GribuStudēt, kas papildināts ar vēstījumu, kāpēc iespēja turpināt studijas ir svarīga, vai skaidrojumu finansiālajām grūtībām, ar kurām students saskāries studiju laikā. Pēc tam fotogrāfija jāievieto sociālajos tīklos. LSA prezidente Justīne Širina SestDienai arī uzsver: šī nav vienīgā akcija, studenti grib būt sadzirdēti, tādēļ līdz ar pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšanu plāno vēl citas akcijas.

Kā radās doma par šo akciju, un kāpēc tā notiek sociālajos tīklos?

Aprīļa sākumā LSA saņēma ļoti daudz sūdzību no studentiem, ka viņiem ir sākušās finansiālas problēmas, tāpēc izveidojām aptauju, kurā uz jautājumiem atbildēja vairāk nekā astoņi tūkstoši studentu no 42 augstākajām mācību iestādēm. Dati, ko saņēmām un izanalizējām, iezīmēja pietiekami satraucošas tendences – gan par pašreizējo situāciju, gan to, kā tā var attīstīties tuvāko sešu mēnešu laikā. Respektīvi, daudziem studentiem ir krasi samazinājušies vai pat pilnībā zuduši ienākumi, jo liela daļa ir palikusi bez darba, īpaši pakalpojumu un apkalpojošajā sfērā, kas ārkārtas situācijas dēļ būtībā ir paralizētas.

Pēc mūsu aprēķiniem, šobrīd ir vismaz astoņi tūkstoši studentu, kam nav iespējas saņemt jebkādu pabalstu vai kredītu un kas ir norādījuši, ka viņiem pašreiz ir nepieciešama palīdzība no valsts, jo citādi viņi nevarēs segt ne dzīvošanas, ne studiju izmaksas un tādēļ būs spiesti pārtraukt mācības. Kopumā tie varētu būt ap desmit tūkstošiem studentu, kas no jaunajiem un topošajiem speciālistiem būs spiesti kļūt par bezdarbniekiem. Palīdzība ir nepieciešama gan valsts budžeta grupās studējošajiem, gan tiem, kas ņēmuši studiju kredītus, gan ārvalstu studentiem. Tam ir jābūt unikālam mehānismam, kas palīdzētu viņus noturēt studijās.

Patiesībā tas izklausās ļoti biedējoši.

Diezgan. Arī tāpēc, ka beidzamajos gados Latvijā ļoti strauji samazinās studējošo skaits, un tas noteikti nebūtu scenārijs, ko valstij vajadzētu pieļaut.

Saprotu, ka tieši šī iemesla dēļ jūs sākāt savu akciju sociālajos tīklos.

Jā, jo ārkārtas situācijas dēļ mēs nevaram rīkot ne piketus, ne masveida gājienus. Tādēļ, lai neapdraudētu ne studentu, ne visas sabiedrības veselību, nolēmām izmantot sociālos tīklus un aicināt studentus dalīties ar saviem stāstiem un pieredzi. Jo problēma, kas parādījusies pašreiz, izriet no valdības attieksmes ilgtermiņā – studentiem nav bijis pietiekams sociālā atbalsta mehānisms. Vienīgais atbalsts ir bijušas akadēmiskās stipendijas, ko saņem desmit procenti budžeta vietās studējošo, un valsts galvotie studiju kredīti. Diemžēl tie joprojām nav pieejami, jo tika veikta milzu reforma, aprīļa beigās tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, līdz ar to studenti kredītus labākajā gadījumā saņems augustā, kas ir stipri par vēlu.

Šobrīd no valsts puses ļoti pietrūkst vēlēšanās ieklausīties un palīdzēt studentiem.

Cik lielu atsaucību studentu vidū ir guvusi jūsu aizsāktā akcija?

Es teiktu, ka akcija ir diezgan populāra. Mani kolēģi, kas nodarbojas ar informācijas apkopošanu, zina stāstīt, ka ar dažu studentu ierakstiem cilvēki ir dalījušies pat vairākus tūkstošus reižu. Sasniegtā auditorija ir ļoti liela, un ceram, ka šie skaitļi kāps uz augšu un ka atsaucība kļūs aizvien lielāka. Līdz šim (saruna notika šīs nedēļas sākumā – red.) atbalsts no ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) puses nav sadzirdēts.

Jūs pieminējāt stipendiju, kuru saņem budžeta studenti, – tie ir 99,60 eiro, un šī summa nav mainījusies kopš 2004. gada. Ko vispār mēnesī ar šādu summu var iesākt?

Samaksāt par lētākajām kopmītnēm un nopirkt roltonus, un tas ir viss. Nemaz nerunājot par pārtikas iegādi, medicīniskajiem pakalpojumiem u. c. Tas ir dziļi nožēlojami.

Cik būtu minimums, lai students varētu izdzīvot?

250 eiro – lai students varētu mācīties nestrādājot. Latvija Eiropas Savienībā ir viena no tām valstīm, kurās ir visaugstākais studentu nodarbinātības rādītājs paralēli studijām. No vienas puses, tas, ka viņi strādā, ir labi, jo šādi studenti iegūst jaunas prasmes un ieiet darba tirgū, taču ir arī negatīvais aspekts: Latvijā vidēji students strādā 30 stundu nedēļā, taču zinātniskā pētījumā ir pierādīts – ja students strādā vairāk nekā 20 stundu nedēļā, tas pazemina viņa studiju kvalitāti. Turklāt daļa studentu nemaz nestrādā tajā nozarē, kurā viņi specializējas studijās.

Šis ir grūts laiks daudzām nozarēm. Vai atgādināt par sevi izvēlējāties tādēļ, lai valdība beidzot tam pievērstu uzmanību?

Tādēļ, lai atgādinātu, ka pašreiz redzam sekas tam, ka līdz šim nekas nav ticis darīts. Un būs smagas sekas, ja nekas netiks darīts arī turpmāk. Galu galā, piemēram, ir iespēja studēt arī citur Eiropā, ja vien zini valodas.

Cerams, jūs sadzirdēs. Ja tomēr tā nebūs, vai esat plānojuši vēl kādas aktivitātes?

Tā kā ir mazliet mīkstināti pulcēšanās nosacījumi, esam nolēmuši 26. maijā pie Izglītības un zinātnes ministrijas izvietot vides instalāciju, kurā būs publicētas studentu iesūtītās fotogrāfijas un stāsti, kā viņi ir saskārušies ar šo situāciju, kādēļ vēlas studēt un ko grib panākt. Ceram, ka vismaz šādi ministrijā saklausīs nākotnes balsi, un šis būs vēl viens mūsu mēģinājums aizklauvēties līdz viņiem. Studenti un jaunieši ir pietiekami radoši, un mēs noteikti atradīsim vēl jaunus veidus, kā par sevi atgādināt.

Top komentāri

mja
m
Studentu nodarbinātības augstais līmenis neņem vērā to, ka šie studenti iznieko savu laiku, strādājot darbus, kas nav saistīta ar viņu mācībām - nereti tikai tādēļ lai nomaksātu studiju izdevumus. Ir vēl jāaplūko cita statistika, kur Latvijas izglītību ieguvušie pēc izglītības iegūšanas ļoti liela daļa nemaz nestrādā savā nozarē. Bet ko tur - Latvijas izglītības sistēma viena no pirmajām optimizējās un ar atplestām rokām pieņem maksas studentus - un īpaši cer uz ārzemju studentiem.
VVZ
V
Tas liecina, ka Latvijas jaunatne nesaprot, ka ir jāstudē ārzemēs, kur studijas ir bezmaksas, pie tam diploms ir konkurētspējīgs un pēc diploma saņemšanas turpat ārzemēs var dabūt cilvēka cienīgu darbu. Tiesa, pašam ir jāapmaksā dzīvošana, bet šie izdevumi vēlāk atmaksājas. Manas atvases ir ieguvušas izglītību ārzemēs, un visi darbojas ārvalstu firmās, tāpēc zinu, ko rakstu. Latvijas izglītība ir zemē nomests laiks un nauda.
Latviešu lauksaimnieks
L
Mums pulka darbavietu un krietnas algas lauku darbos ! Gaidām tevi , studentiņ ! Atpūtīsies ziemā !
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Lielā zivs norāvās no āķa(2)

Covid-19 pandēmijas laikā, sporta notikumu organizētājiem meklējot iespējas aizvadīt plānotās sacensības, notikumu gaita reizēm mēdz būt neprognozējama. Šī raksta ietvaros vairākkārt izska...

Sēra piepju slavas gads

Nesen devos laivu braucienā. Pēc tā ar citiem brašajiem airētājiem devos uz kādu restorānu iestiprināties. Vēl nebijām sasveicinājušies ar viesmīli, kad mana draudzene jau bija izvēlējusies, ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata